Šīs vasaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņā politiķis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) mēdza uzsvērt, ka iekļuvis starp desmit ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Arī citi līdzšinējie deputāti, kuri tiecās atkārtoti nokļūt EP, dižojās ar paveikto: iesniegtajām rezolūcijām, rīkotajām izstādēm un citiem pasākumiem, amatiem EP komitejās vai dalību būtiskos politiskajos procesos. Cik patiesībā nozīmīgi EP var būt deputāti no nelielās Latvijas?
Vai mūsu valsts delegācija, kurā iepriekš bija astoņi, bet nu ir deviņi deputāti, patiešām var ko ietekmēt 720 deputātu plašajā EP?
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, politikas zinātņu doktors Māris Andžāns savulaik strādājis Eiropas Savienības padomē un varējis novērot, kā "darbojas Briseles burbulis". Viņš uzskata, ka tā ir gana sarežģīta sistēma, ko cilvēkam no malas grūti saprast. Viņaprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir samērā zema vēlētāju aktivitāte. '
"Ir grūti izskaidrot, ko Eiropas Parlaments dod vēlētājiem, kāda ir eiroparlamentāriešu ietekme. Ja deputāts ir aktīvs, tad svarīgi, lai viņš arī māk Latvijas vēlētājiem izstāstīt, kāda no viņa ir jēga," atzīst politologs.
M. Andžāna vērtējumā EP loma ES attīstības procesos aizvien pieaug. Kādreiz izteikti vadoša institūcija bija Eiropas Komisija, bet parlaments bija vairāk konsultatīva institūcija. Tagad tā vairs nav: eiroparlamentāriešiem ir daudz lielāka iespēja bloķēt kādus komisijas lēmumus. Lielāku varu EP devis Lisabonas līgums, kas tika parakstīts 2007. gadā.
Piemēram, bez parlamenta ietekmes, iespējams, joprojām mobilā tālruņa lietošana citās ES valstīs būtu ļoti dārga, jo lielākā daļa dalībvalstu telekomunikāciju kompāniju lobija dēļ bija pret viesabonēšanas tarifu samazināšanu un vēlējās panākt, lai izmaiņas būtu ļoti pakāpeniskas. Tikmēr EP ļoti iestājās par patērētājiem draudzīgām pārmaiņām bez ilga pārejas perioda.
Pēdējos gados EP deputātu ietekmi mērījušas dažādas organizācijas. To secinājumi atšķīrušies.
Organizācija "EU Matrix" monitorējusi eiroparlamentāriešu ietekmi no 2019. gada februāra līdz šā gada vasarai. Vērā ņemti tādi kritēriji kā deputātu formālā un neformālā ietekme, dalība likumdošanā, loma politisko tīklu veidošanā, dalība komitejās un deputāta balsojumi. Kritēriji izstrādāti, konsultējoties ar Eiropas Savienības organizāciju darba ekspertiem.
Interesanti, ka vietnes veidotāji arī norāda, ka ietekme var būt gan laba, gan arī slikta. Tāpēc tas vien, ka kāds ir ietekmīgs, vēl nenozīmē, ka ir arī labs deputāts.
Amats dod iespēju, bet ne ietekmi
Norādīts arī, ka EP deputāti ir ļoti dažādi: daļai tā ir galvenā karjera, un viņi arī ļoti nopietni izturas pret savas atpazīstamības un ietekmes veidošanu tieši EP. Tikmēr citiem EP ir tikai pagaidu pietura, gaidot jaunus amatus savas valsts politikā, un šādi politiķi parasti nav aktīvi eiroparlamentārieši. Tāpēc savā valstī ietekmīgs politiķis ne vienmēr būs tāds arī EP. Un otrādi: vietējā politikā mazzināms politiķis var būt ietekmīgs EP.
Šajā mērījumā no Latvijas un vispār Baltijas valstu politiķiem visaugstāk ticis pieminētais R. Zīle, kurš EP strādā jau ceturto sasaukumu un otro reizi ievēlēts par EP viceprezidentu.