10 °C
Viens no jautājumiem adītājām, kuras pārdod cimdus, zeķes, džemperus un citas skaistas lietas, – kāda dzija izmantota: mohēras, akrila, īsta vilna? O! Suņu vilna? Tā tiek īpaši izcelta.
Savu īpašību dēļ suņu vilna neatpaliek no aitas vai kazas vilnas. Bet, ja vērtējam pēc dziednieciskajām īpašībām, tā ir pat vērtīgāka. Vērpšanai izmanto gan pavilnu, gan speciāli cirpto vai izsukāto vilnu. Taču ne visu suņu vilnu var pārstrādāt dzijas pavedienā.
“Nederēs asspalvaino šķirņu suņu vilna, kā arī tā, kas iegūta, suni frizējot, jo tajā būs daudz mazu īsu matiņu,” stāsta ņūfaundlenda saimniece Ilze Lapinska.
Vispateicīgākais materiāls ir tieši pavilna, un tā ir daudziem bezšķirnes suņiem, kam senčos vilciņi, kolliji, čau-čau, Kaukāza aitu, garspalvainie Vidusāzijas aitu suņi.
Suņus ķemmē visu gadu, tomēr lielākā daļa pavilnas tiek iegūta, kad suns met spalvu. “Pavilnu savācot un krājot, jāseko, lai tā būtu tīra un sausa,” iesaka Ilze Lapinska.
Taču suņu vilnu vērpj un ada nemazgātu. To var vērpt vienu pašu vai izturīgumam pievienot kokvilnas diegu. Var arī savērpt kopā ar mohēru, bet nevajadzētu pievienot sintētiskos pavedienus vai ķīmiski krāsotu dziju, jo tas mazinās suņu vilnas vērtīgās īpašības.
Ko adīt
Visbiežāk no suņu vilnas ada zeķes, jostas, taču var arī darināt jakas, vestes. Siltas ir suņu vilnas šalles, cepures vai tikai ausu sildītājas lentes.
Ja dzijas nav daudz, suņu vilnas dzijas joslas ieada stratēģiski svarīgās vietās, piemēram, vestes mugurpusē.
Var uzadīt maučus, kas sildīs locītavas. Uzada tikai locītavu – elkoņu un ceļu – sildītājus kā aploces.
Ja nav iespējams dziju savērpt, no savāktās vilnas gatavo sildošas jostas un uzlikas. Uz plāna kokvilnas auduma vai marles vienmērīgi izklāj suņu vilnu, tad atkal uzklāj auduma kārtu un sadiedz visu ar lieliem, retiem dūrieniem. Tas nodrošinās, lai vilna nesaveltos. Tādu konstrukciju liek uz pleciem, spranda, lai sildītu smeldzošos muskuļus. Josta noderēs, ja ir radikulīts un osteohondroze. Suņu vilna noder arī stīvu un sāpošu locītavu simptomu mazināšanai.
Kā kopt
Suņu vilnas izstrādājumus mazgā tikai ar rokām un ar saimnieciskajām ziepēm. Nekādi aromatizētāji un mīkstinātāji nav vajadzīgi. Mazgā remdenā ūdenī, izstrādājumu mīcot, nevis beržot. Skalo, līdz ūdens pilnībā tīrs. Suņu vilnas izstrādājumus, kuriem ļoti izteikts specifiskais aromāts, vispirms iemērc karstā ūdenī. Pēc mazgāšanas nospiež, neizgriež, žāvē izklātu uz mitrumu uzsūcoša materiāla, kas izklāts uz horizontālas virsmas.
Kāds labums no suņu vilnas
- Labas termoregulējošas īpašības, kas regulē gan karstumu, gan aukstumu.
- Absorbē mitrumu. Ja intensīvā darbā jāsvīst, suņu vilna neļaus strādāt slapju muguru.
- Regulē ķermeņa virsmas jonizāciju. Tas nozīmē, ka mazina pozitīvi lādēto jonu nelabvēlīgo ietekmi. Ja to ir par daudz, organismā sākas pastiprināta serotonīna izstrāde, rezultātā cilvēks kļūst saspringts, ātri aizkaitināms, jūtīgs, parādās trauksme, galvassāpes. Bet negatīvie joni samazina spriegumu. Suņu vilnas viena no īpašībām – tā neļauj pozitīvi lādētajiem joniem dominēt.
- Veic mikromasāžu – jo asāka vilna, jo efekts lielāks. Suņu vilnas zeķes uz kailām kājām saaukstēšanās laikā ir labs dakterītis.
- Noņem saspringumu, ja savilkts un caurvēja (vai kondicionētāja) sapūsts sprands, jostasvieta.
