Saeimas 12. jūnija darba kārtībā vienīgais punkts – Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Teksta pirmās trīsdesmit lappuses – pats valdības vadītājas ziņojums – ir diezgan garlaicīga lasāmviela, jo rakstīts žanrā "mēs esam par visu labo un pret visu slikto". Valdība strādā, virknē jautājumu ir pozitīva virzība uz priekšu. Es pat neironizēju, jo nav jēdzīgi pašmērķīgi apšaubīt, ka izpildvara vispār cenšas kaut ko darīt. Tomēr vienalga šā teksta daļa vairāk paliek atmiņā ar to, kādām mocībām tiek pakļauta latviešu valoda, tai nonākot birokrātijas rokās. 29. lappuse – "Finanšu sektora attīstības padomē ir apstiprināta Stratēģija samērīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktiskai piemērošanai…". Pirmajā reizē lasot, sapratu, ka ir samērīga legalizācija. Vai samērīgs noziedzīgums. Silts ieteikums iemācīties nosaukumus formulēt īsāk.
Lai nu kā, interesantāka lasāmviela sākas teksta sadaļā "Ziņojums par Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas līdz 2030. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību".
Ja īsi – autori Valsts kancelejas personā godīgi atzīst, ka virknē rādītāju uzlabojumu nav vai pat novērojama pasliktināšanās.
Piemēram, tiek norādīts, ka neizdodas sasniegt vēlamo un plānoto tādā svarīgā jautājumā kā sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem. "Varbūtība, ka .. mērķis tiks sasniegts, vērtējama kā ļoti zema". Kaut kur paralēlajā pasaulē ir paziņojumi par Latviju kā "zaļās ekonomikas lielvalsti" un kancelejas atzinums, ka t. s. bioloģiskās pēdas (cik hektārus zemes viens iedzīvotājs patērē savas dzīves nodrošināšanai) "nospiedums palielinājies būtiski un rezerve saglabājas tikai uz iedzīvotāju skaita samazinājuma rēķina". Visbeidzot "ienākumu nevienlīdzība ..