25.2 °C
Situācijas saasinājums ar Rīgas projektu kori pagājušajā nedēļā šķistu kārtējā izpausme latviešiem tik raksturīgajai tieksmei kašķēties pirms Dziesmu svētkiem un arī to laikā, ja vien tā jau rašanās brīdī nebūtu likusi aizdomāties par to, ka Dziesmu svētku tradīcija, lai gan šovasar krāšņi svinēs 150 gadus, nav akmenī iecirsta un nemainīga.
Situācijas saasinājums ar Rīgas projektu kori pagājušajā nedēļā šķistu kārtējā izpausme latviešiem tik raksturīgajai tieksmei kašķēties pirms Dziesmu svētkiem un arī to laikā, ja vien tā jau rašanās brīdī nebūtu likusi aizdomāties par to, ka Dziesmu svētku tradīcija, lai gan šovasar krāšņi svinēs 150 gadus, nav akmenī iecirsta un nemainīga.
Rīgas projektu koris piedalījās 26. marta koru skatē, saņemot 47,67 punktus no 50 iespējamiem, tomēr tam šobrīd ir liegta (vismaz vārdos) dalība koru karos, lai gan lēmums par to tiks pieņemts tikai maija vidū. Diriģents Ints Teterovskis intervijā žurnālam "Mājas Viesis" (20.04.2023.) ir teicis, ka Kristofera Volša-Sinkas vadītais Rīgas projektu koris ar rīcību un komunikāciju nodara kaitējumu Dziesmu svētku tradīcijai un svētku organizētāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – vadītājai Signei Pujātei jāuzņemas pilna atbildība, un Rīgas projektu korim jāanulē pieteikums par dalību svētkos. "Otra iespēja – koris, saprotot, cik svarīga ir svētku tradīcija, un, novērtējot mūsu darbu, atsauc savu dalību," intervijā saka Teterovskis.
Šie formulējumi atsauc atmiņā vissliktākos pēdējā laika komunikācijas piemērus un tiešām liek aizdomāties, vai šajā gadījumā netiek pārspīlēta virsdiriģentu loma un nozīme – jāpiekrīt komponistam un kultūras žurnālistam Edgaram Raginskim, kurš "Facebook" raksta: "Nepiekrītu par to, ka atbildība ir vienīgi Latvijas Nacionālā kultūras centra pusē. Atsevišķu virsdiriģentu, piemēram, Romāna Vanaga vai Inta Teterovska, atrautība no realitātes ir mulsinoša un skumja."
Esam piedzīvojuši, ka Dziesmu svētki mūsu laikā tiek līdz bezjēdzībai institucionalizēti un konceptualizēti, neviens to pasākums netop bez daudzu lapu koncepcijas, kurā aiz skaistu vārdu virknējumiem dažreiz var paslēpt tukšumu (par to minētajā intervijā "Mājas Viesim" runā arī Teterovskis: "Mums ir jau ceturtie koncepcijas svētki, nevis Dziesmu svētki. Ar koncepcijām var sarakstīt "ūdeni", kādu vien grib, bet kur ir dziesma?"). Tomēr, no otras puses, koru diriģenti ir pelnījuši maksimālu valsts iesaistīšanos ar finansējumu savā algošanā.
Protams, var strīdēties par to, ka Rīgas projektu kora dziedātāji ir pa daļai profesionāļi, kas viņu situāciju, piemēram, koru karos automātiski padarītu labāku, salīdzinot ar amatieriem, tomēr galvenais šajā gadījumā ir paši Dziesmu svētki, to krāšņums un daudzbalsība. Pēc svētkiem vienmēr izskan arī vērtējumi par to, cik kvalitatīvs ir bijis a capella skanējums, ko šobrīd atjaunotajā Dziesmu svētku estrādē varēs nodrošināt pat mazāks muzikāli izglītotu dziedātāju skaits.
Kovida laikā, kad tā uztraucāmies par Dziesmu svētku kustības nākotni, pazuda daudzi kori, bet Rīgas projektu koris bija viens no tiem, kas izveidojās. Un pārmetumi par atšķirīgu darba organizēšanu nav vietā, jo taisnība ir koristiem, kas teic, ka neviens koris nemēģina Dziesmu svētku repertuāru piecus gadus dienu dienā, jo tā izveidošana nesokas tik ātri. Ir amatieru kori, kas tiek izveidoti tieši Dziesmu svētkiem. Nemaz nerunājot par izpalīgiem, kas ielec korī tikai uz skatēm (tas gan tiekot uz stingrāko apkarots).
LTV raidījumā "Kultūršoks" izskanējis, ka 23 virsdiriģenti iesnieguši vēstuli Kultūras ministrijai, kurā tiekot izteikta neuzticība Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībai. Savādi, ka šī vēstule netiek publiskota, kā arī netiek atklāti parakstītāju vārdi. No malas tas izskatās dīvaini, kad līdz svētkiem palikuši vien divi mēneši. No pamestajām informācijas drumstalām var secināt, ka virsdiriģentus neapmierina LNKC pasīvā darbība ar Rīgas projekta kora situāciju saistītās krīzes risināšanā.
Kultūras ministrija pagaidām uz vēstuli nav atbildējusi. Kultūras ministrs Nauris Puntulis savā "Facebook" kontā raksta:
"Šobrīd, kad koru dalībnieki visā Latvijā ar lielu iedvesmu un atdevi piedalās skatēs, žūrija ik nedēļas nogali vērtē korus, esmu vairākkārt aicinājis medijus neeskalēt šo jautājumu vismaz līdz laikam, kad noslēgsies skates. Tad jautājums tiks risināts pēc būtības un ar vislielāko atbildību pret visu kopienu."
Tikmēr daži teic, ka Dziesmu svētku organizācijā ir sākusies visīstākā krīze. Šādus apgalvojumus gan varēja dzirdēt jau starpkaru Latvijas laikā – regulāri pirms katriem svētkiem. Izskan, ka vajadzētu izveidot sistēmu, kurā virsdiriģenti rotē, nevis viens diriģē trīs četras dziesmas. Vai arī – mainīt svētku organizācijas kārtību, apvienojot Vispārējo un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu Kultūras ministrijas rokās, vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur Vispārējos dziesmu un deju svētkus rīko nevalstiska organizācija.
Un vēl pat nav sākts tirgot svētku biļetes! Katrā ziņā jau tagad var secināt, ka konferencē, ko parasti organizē rudenī pēc svētkiem, būs par ko spriest. Protams, ja šādi pretrunīgi jautājumi vispār tiks iekļauti tās darba kārtībā.
