9 °C
Klāt gadskārtējais hokeja pavasara trakums, kad par ledus ripas ekspertiem kļūst lielākā daļa mūsu Dievzemītes ļaužu.
Harija Vītoliņa vadītie Latvijas hokejisti ir apņēmības pilni saviem atbalstītājiem nelikt vilties, bet, lai to izdarītu, būs atkal jālec augstāk par savu smaguma centru.
Pēc pērnā bronzas pavasara, runājot augstlēcēju terminoloģijā, latiņa ir uzlikta ļoti augstu. Netikšana ceturtdaļfinālā tiks uzņemta ar vilšanos, un tikai cīņa par medaļām spēs remdēt prasīgās Latvijas hokeja fanu slāpes.
Jo kurš gan negribētu atkal izbaudīt tos eiforijas mirkļus, sveicot hokejistus pie Brīvības pieminekļa?
Un gan jau kāds slinkāks indivīds cer arī uz lieku brīvdienu, ko medaļu gadījumā smalkjūtīgi atkal varētu izgādāt valsts priekšstāvji... Skan jau labi, taču sportā otrreiz iekarot kalnu virsotnes ir daudz grūtāk, nekā tajā uzkāpt pirmo reizi, un šai 2024. gada Latvijas izlasei viss ir jāsāk no baltas lapas. Arī komandas vaibsti salīdzinājumā ar pērno pavasari ir krietni mainījušies, par ko liecina septiņu pasaules čempionāta debitantu klātbūtne 25 spēlētāju sarakstā. Tas gan automātiski nenozīmē, ka komanda kļuvusi vājāka, bet savi trumpji tai būs vēl jāatrod uz vietas Ostravā jau kaujas apstākļos. Aritmētika ir vienkārša, ja spēku samērus vērtē tikai pēc vietas hokeja pasaules rangā, tad mūsējiem, lai tiktu izslēgšanas spēlēs, būs jānokož kāds no augstāk esošiem pretiniekiem – zviedri, amerikāņi, vācieši vai slovāki. To paveikt šoreiz būs ļoti grūti, jo konkurenti ir kārtīgi bruņojušies. Trīs kroņu zviedriem joprojām kremt pērnā gada izgāšanās, kad viņi Rīgā ieradās pārliecināti, ka apspēlēs latviešus uz vienas slidas, tāpēc šogad Zviedrijas izlasē ir pat 16 spēlētāji no hokeja mekas NHL ar pasaulē vislabāk apmaksāto aizsargu Ēriku Karlsonu priekšgalā.
Lai arī ASV tādam pasaules čempionātam hokejā nav liela svara, taču arī tur gan jau atceras, ka tieši letiņi viņus apspēlēja bronzas mačā.
Vācija ir pasaules vicečempione, bet slovākiem šis būs teju kā mājas čempionāts, jo Ostrava no Slovākijas atrodas vien nepilnas stundas brauciena attālumā, un slovāki labi atceras, kura komanda pērn viņiem aizlika kāju priekšā ceturtdaļfinālam.
Pragmatiski spriežot, Latvijas izlases pusē trumpju ir krietni mazāk. Ko pretī varam likt mēs? Noteikti divus augstākās klases vārtsargus Elvi Merzļikinu un Kristeru Gudļevski, tāpat mūsu līderu pieredzi un saspēlētību, jo viņi kopā spēlējuši daudzus pavasarus. Noteikti arī jaunības azartu, galu galā komandā ir pieci studenti no amerikāņu koledžām, kuri komandā ienesuši jaunas vēsmas. Ja vēl kā nākas viss saliekas otrpus okeānam Stenlija kausa izcīņā un čempionāta laikā izlasei palīgā steidz papildinājums Uvja Balinska, Teodora Bļugera un Artūra Šilova veidolā, tad skats uz dzīvi kļūst vēl daudzsološāks. Manuprāt, viens no mūsu lielajiem trumpjiem ir arī treneru štābs, jo Vītoliņš tomēr ir treneris uzvarētājs, bet palīgos viņam ir augstas klases vīri – Artūrs Irbe, Ville Peltonens, Peteri Nummelins augstākā līmeņa hokejā savulaik apēduši pudu sāls, bet Lauris Dārziņš un Raimonds Vilkoits ir jaunā viļņa speciālisti, kuriem ar daudziem hokejistiem ir ne tikai trenera, bet arī čomīgas attiecības, kas nav mazsvarīgi komandas iekšējā komforta stiprināšanā.
Optimismu vairo arī tas, ka sagatavošanās posmā atmosfēra ģērbtuvē bijusi tāda pati kā pirms gada – neviens spēlētājs nečīkstot, kopējā mērķa labad visi ir gatavi rukāt melnu muti.
Komandas gars kalts ne tikai ledus laukumā, bet arī visiem kopā spēlējot golfu, iejūtoties ugunsdzēsēju ādā, apmeklējot teātra izrādi un boksa nodarbību pie profesionāla dūru vicinātāja Ričarda Bolotņika. Jau ierasta lieta, ka gatavošanās procesā hokejistiem tiek nodrošināti profesionāli darba apstākļi, un sen nebūtībā aizgājuši laiki, kad vairāk runāja par veselības apdrošināšanu, žurkām ģērbtuvē un inventāra pirkšanu par saviem līdzekļiem nekā par hokeja spēlēšanu.
To visu savelkot kopā, Latvijas hokejistiem ir potenciāls pārsteigt arī šogad, tas viņiem arī jānovēl, lai pēc divām nedēļām mūsējie ir ceļā no Ostravas uz Prāgu, jo tieši tur šogad notiks izšķirošās spēles un tiks dalītas medaļas. Bet visiem pārējiem – lai emocijām spilgts tas trakais hokeja pavasaris!
