Donalds Tramps guva pārliecinošu uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Atšķirībā no 2016. gada vēlēšanām Tramps ieguva ne vien elektoru vairākumu, bet arī lielāku vēlētāju skaitu.
Tam komplektā nāk Republikāņu partijas vēlēšanās iegūtais vairākums abās Kongresa palātās – Senātā un Pārstāvju palātā – jeb Vašingtonas leksikonā sauktā trifekta. Papildus tam atbalstu un lojalitāti tiesu varā Trampam nodrošinās vēl pirmajā termiņā Trampa iecelto konservatīvo tiesnešu vairākums ASV Augstākajā tiesā. Tiesu varas pretestība Trampa izpildrīkojumiem pirmajā termiņā bija viens no smagākajiem šķēršļiem, ar ko saskārās 45. ASV prezidents. Šobrīd pilnīgs tautas mandāts, republikāņu un konservatīvi noskaņoto amatpersonu dominējošais stāvoklis un minimāli kontroles un līdzsvaru mehānismi šķietami nodrošina prezidentam pilnīgu rīcības brīvību iekšpolitiski un ārpolitiski.
Trampa doktrīna
Neskatoties uz plašu un smagu kritiku, ar ko saskārās Tramps gan viņa pirmajā termiņā, gan 2024. gada vēlēšanu kampaņā, nevar neuzteikt noteiktus Trampa panākumus vai pareizus lēmumus pirmās prezidentūras laikā. Tramps bija miera prezidents, ko viņš īpaši uzsvēra attiecībā uz savu ārpolitiku vēlēšanu kampaņas ietvaros. Patiesi, ja salīdzina ar Džo Baidena prezidentūras laikā sākušos karadarbību Eiropas austrumos un Tuvajos Austrumos, Trampa laiku lielākais drošības izaicinājums (starptautiskajai) sabiedrībai bija pandēmija.
Turklāt prezidents Tramps atšķirībā no prezidenta Baraka Obamas bija pirmais ASV līderis, kas nogādāja Ukrainai letālos ieročus.
Tramps neuzsāka karus, bet arī neizvairījās no spēka pielietošanas vai spēka pielietošanas draudu politikas. Vienlaikus viennozīmīgi Trampam var pārmest sarunu procesa vadīšanu par ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, kura sekas izjuta Baidens un kuras, iespējams, ievadīja antidemokrātisko spēku agresijas ķēdi.
Trampa ārpolitikas doktrīnu var raksturot ar tā kampaņas efektīgajiem saukļiem "Amerika pirmajā vietā", "Padarīt Ameriku atkal varenu" un "Miers caur spēku". Bet ko tie nozīmē? Republikāņu trifekta, lai arī nozīmē ārkārtīgu, bet ASV vēsturē jau pieredzētu varu, var padziļināt sāncensību starp Republikāņu partijas nometnēm ar atšķirīgu skatījumu uz ārpolitiku un tās īstenošanu, kā arī šo nometņu centieniem ietekmēt Trampu. Lai arī Republikāņu partija tiek uzlūkota kā centriski labēja pretēji Demokrātu partijai, kas tiek uzlūkota kā politiskā spektra ietvaros centriski kreisi noskaņota, abas partijas ir tā sauktās "lietussarga" partijas, kas apvieno plašu ideoloģisko spektru. Ārpolitiskajos jautājumos vēsturiski Republikāņu partijā pastāvējuši dažādi uzskati, tostarp izolacionistiski, taču pēdējās desmitgadēs Republikāņu partijā ir dominējuši tā sauktie neokonservatori, kas atbalsta aktīvu, pat agresīvu demokrātijas veicināšanu un intervencionismu starptautiskajās attiecībās.
Trampa doktrīna ir drīzāk apvienojums starp šiem dažādajiem politiskās domas novirzieniem, kā arī Trampa iecienītāko politiskās uzvedības taktiku – pilnīgu savas rīcības neparedzamību.
"Amerika pirmajā vietā" ir izolacionisma destilēts vadmotīvs, savukārt "Miers caur spēku" varētu drīzāk būt neokonservatoru moto. Konservatīvais apskatnieks Bens Šapiro identificē, viņaprāt, esošas šādas četras Trampa doktrīnas iezīmes.
Pirmā – Amerikas intereses ir prioritāras, vienlaikus "Amerika pirmajā vietā" neignorē apkārtējo pasauli. Tas nav augstākās pakāpes izolacionisms, bet gan reālpolitiska pieeja tam, ka ASV jāīsteno tikai tāda politika, kas sniedz tai ieguvumus. Tas ietver gan ASV ekonomiskā pārākuma saglabāšanu, gan sevi aizsargāt spējīgu sabiedroto spēka veicināšanu. Otrā – Amerikas interesēm ir jābūt samērotām ar nepieciešamajiem ieguldījumiem noteiktā politikā. Tas nozīmē, ka ASV ārpolitika nevar balstīties ideālismā, bet, ja noteiktu ideālu aizsardzība, piemēram, demokrātijas aizsardzība "tālā" valstī, pieprasa pārāk augstus zaudējumus, tad no šādas politikas ir jāatsakās. Trešā – Amerika tās interešu īstenošanai var piemērot visus līdzekļus. Un te piebilstams – tas, kādi līdzekļi tiks izmantoti, ir jābūt pastāvīgam nezināmajam ASV ienaidniekiem. Ceturtā – Amerikas jaunie spēles noteikumi ir publiski jāpasludina, lai ASV ienaidnieki tos zina un nepārkāpj.
Trampa ģeopolitika
ASV ārpolitikas kursu nākamos četrus gadus diktēs, reālistu skolas terminoloģijā izsakoties, "objektīvi" ģeopolitiskie izaicinājumi un nepieciešamība reaģēt uz tiem neatkarīgi no Trampa vēlēšanās vai nevēlēšanās to darīt.