10.2 °C
Vēsturiskā Dziesmu svētku norises vieta Esplanāde un Vērmanes dārzs nemainīgi, kopjot tradīcijas, tiek pārvērsti par svētku kvartālu. Jau no 3. līdz 9. jūlijam šeit uz divām skatuvēm vērojami koncerti, amatieru teātru izrādes, baudāms mūsu pašu amatnieku dizaina tirdziņš, bet izsalkumu palīdz remdēt bagātīgais Svētku restorāna maltīšu piedāvājums.
Amatierteātra izrādes Esplanādē atklāj Ādažu amatierteātris "Kontakts" ar muzikālo izrādi "Alise", kuras režisors ir Artūrs Breidaks un mūzikas autores – Linda un Annija Cintiņas. "Šis būs viens dulls gadījums, un esam gatavi to atvest arī uz šīs skatuves!" atzīst amatierteātra "Kontakts" dalībnieks Nauris Rubens. Pārejot kvartālu, Vērmanes dārzā jau vērojams Dobeles novada Krimūnu amatierteātra "Skats" iestudējums pēc Ērika Hānberga grāmatas "Pirmā grēka līcis" motīviem.
Kā Vērmanes dārzā tā Esplanāde plecu pie pleca kā zaldāti teltis sacēluši amatnieki, lai dižotos ar saviem darinājumiem. Šeit var iegādāties teju vai visu – var ietērpt sevi lina tērpā, izrotāt to ar saktām, pielaikot skaistāko vainagu, pieskaņot tērpam auskaru pāri un vēl svētku galdam iegādāt kādu skaistu māla krūku. Protams, neiztikt arī bez maltītes – mūsu pašu Skrīveru gardumi, vietējo ražotāju ceptā rupjmaize, kā arī vīni.
Vērmanes dārzā atrodams arī izdevniecības "Latvijas Mediji" stends, kurā var iegādāties grāmatas par mazākām cenām. Manas acis notver zīmola "Izzi Gizzi Clay" īpašnieces Ilzes Girgensones darinātās rotas, kas veidotas no polimēra. Kā tirgotāja svētku kvartālā Ilze piedalās pirmo reizi. Iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos piedalījusies kā dalībniece. Ar polimēra rotu radīšanu nodarbojas jau desmit gadus. Ideja par to radīšanu tapusi brīdī, kad pati māksliniece nav varējusi atrast auskarus, kādus vēlējusies. Šis bijis kā dzinējs – jārada pašai! "Polimērs ir ļoti pateicīgs materiāls, jo iespējams variēt kā ar formām, tā krāsām. "Šim materiālam nav ierobežojumu. Ja nu vienīgi iztēle un tehniskās spējas izpildījumam," atzīst Ilze. Kā galvenos priekšnosacījumus, lai radītās preces veiksmīgi atrastu pircēju, Ilze min labus laika apstākļus un cilvēku pozitīvo noskaņojumu.
Garām aiziet neļauj brīnišķīgi apgleznoti māla šķīvji un krūzes. Tās veidojis Leonīds Kupčs, kurš savu mākslu atgādājis no Vecumniekiem un ar to nodarbojas jau vairāk nekā 25 gadus. "Man patīk strādāt vienam, būt ne no viena neatkarīgam. Pamosties un priecāties, ka man priekšnieku nav!" pie sevis smejas Leonīds un atzīst, ka nekļūdās tikai tas, kurš nedara. Pirmais izgatavotais šķīvis ir bijusi liela neveiksme – tas saplīsis. Leonīds pircējos novērojis interesantu fenomenu. "Nekad neizlieku uz galda visus savus darinātos traukus, jo, kad interesentiem ir plaša izvēle, viņi lielajā piedāvājuma klāstā apjūk, nevar izlemt un beigās dodas prom, nenopirkuši neko."
Vakardienas spēcīgais vējš uz Rīgu atpūtis arī amatnieci Indru Grūdupu no Liepājas, kura apmeklētājus silda ar "Saules svecēm". Kurzeme ir iedzīvināta svecēs – tās rotā dzintari. Ir arī sveces, kas atlietas no piejūras akmeņu siluetiem. Dziesmu svētku tirdziņā Indra piedalās otro reizi, pirmoreiz ar svecēm tirgojusies Mežaparkā.
"Diemžēl ne dejoju, ne dziedu, bet ļoti gribas sajust brīnišķīgo svētku atmosfēru. Esmu sapratusi, ka šo apbrīnojamo sajūtu var noķert arī šādi."
Nonāku pie telts, ko aplencis liels cilvēku pulciņš. Šeit iespējams nofotografēt savu aci, lai to pēcāk pārvērstu mākslas darbā. Šādu iespēju piedāvā uzņēmums "Tru eye", kas latviskoti skanētu kā "patiesā acs". "Katram acs ir unikāla, pat mūsu labā un kreisā acs ir atšķirīgas. Es palīdzu cilvēkiem ieraudzīt viņu patiesās acu krāsas un nianses, kas nav vērojamas ar neapbruņotu aci," stāsta zīmola radītāja Anete Martinsone.
Jau pirms svētkiem mediji ziņoja, ka šogad svētkos piepildīt izsalkušu vēderu būšot dārgi. Vērmanes dārza apmeklētājiem izsalkumu piedāvā remdēt kafejnīca "Elizabete". Piedāvājumā – asinsdesa, cūkas šņukurs, šašliks, soļanka, štovēti kāposti. Cenas no 4 eiro par desiņu līdz 9 eiro par cūkas šņukuru vai šašliku.
Marta Ģibiete: Neesam īsti tirgotāji
Kāda noskaņa, iesākot svētku nedēļu, valda amatnieku vidū, jautājām stikla māksliniecei, ilggadējai tirdziņu dalībniecei Martai Ģibietei. Viņas stikla rotas un citus mākslas darbus šogad var meklēt Esplanādes mūsdienu amatniecības tirgū, kur Marta kopā ar meitām Elīzu un Dārtu iesākusi jauko svētku tirgošanās tradīciju un sajūtas esot gluži kā Sprunguļmuižas gadatirgū.
Marta Ģībiete, amatniece: "Šogad, pēc pandēmijas, eskalējas daudz problēmu, un patiesībā jau augstās gadatirgus īres vietu izmaksas nebija vienīgās. Daudzus gadus jūtos mazliet nenovērtēta, jo neuzskatu, ka mēs, amatnieki, esam pieskatāmi īstiem tirgotājiem. Mēs vispirms esam amatnieki, un tas, ka mēģinām savus amatniecības darbus pārdot, uzskatāms par nākamo darba fāzi, bet ne galveno. Daudziem amatniekiem pārdošana liekas nepatīkamākā darba sastāvdaļa. Amatnieki gan ir diezgan vitāla tauta, un mums patīk komunicēt ar cilvēkiem, bet pati tirgošana taču ir tas mazākais, kas mūs interesē! Tomēr ierēdņi mūs uzskata par tirgotājiem, un cenas, kas jau agrāk bija uzkāpušas augstu, šogad kāpa teju debesīs. Situācija ir salīdzināma ar 2018. gada Dziesmu svētkiem, kad vienas tirdzniecības telts vietas īres cena bijusi ap 50 eiro dienā. Šajā pavasarī vairs pat nesapratu, kas notiek, vai tiešām mūs pielīdzina tirgotājiem, kuru vienīgais mērķis ir komercija. Visiem liekas, ka mēs, amatnieki, to vien darām, kā pelnam milzīgu naudu, un tāpēc tiekam sodīti ar lielām īres maksām. Aprīlī, kad paziņoja milzīgās īres maksas, daļa amatnieku atteicās piedalīties. Daži uzņēmīgie sāka rakstīt vēstuli, kas beigu beigās tapa kā liels kopdarbs. Esmu ļoti priecīga par rezultātu, jo īres maksu tomēr samazināja un ieguvām 25% atlaidi. Visiem gan atlaide netika piemērota, esmu dzirdējusi, ka visbēdīgāk jūtas mazie mājražotāji, kas vēlējās tirgot ēdamlietas, piemēram, sukādes, piparkūkas vai medu." Dienā īres maksā, ieskaitot PVN, sanākot skaitīt 90 eiro, un Marta Ģibiete, kura ir ilggadēja tirdziņu dalībniece, šogad ilgi domājusi un rēķinājusi, kad iestātos "sāpju slieksnis".
Amatnieki – tirgotāji esot ļoti dažādi – gan profesionāli mākslinieki, gan tautas mākslas studiju dalībnieki, gan bijušie skolotāji, pat dažs skolas direktors, arī bijušie banku darbinieki, kuri atgriezušies pie sen iegūtajām amata prasmēm. Pazīstu vairākus, kuri dalību atteica teju pēdējā brīdī. Sākumā bija pieteikušies 45 amatnieki, tagad par pieciem palicis mazāk. Nav arī iespējams izvēlēties nākt tirgoties tikai dažas atsevišķas dienas, piedāvāts vien pilns nedēļas komplekts un darba laiks – no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā."
