Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 2018. gada 30. maijā bija profesionāla gan pēc izpildījuma, gan pēc metodes.
Tāpēc sabiedrība neloloja lielas ilūzijas, ka tā tiks viegli atklāta vai vispār tiks atklāta, jo atceras citus gadījumus. Piemēram, tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība nav atklāta jau 23 gadus. Advokāts Ainārs Platacis pazudis jau 14 gadus. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība nav atklāta četrus gadus. Atsevišķi žurnālisti un autoritātes (tostarp bijušās no policijas) kritizēja policijas darbības jau pirmajā dienā pēc Bunkus slepkavības.. Nesagaidot ātrus rezultātus, kritizētājiem pievienojās arī Bunkus ģimene. Tomēr, par spīti visam, policijai izdevās atrast ne tikai konkrēto slepkavības izpildītāju Viktoru Krivošeju no Krievijas, bet arī organizētāju Genādiju Vaļaginu (nepaspēja saukt pie atbildības, jo viņu nošāva 2022. gada martā acīmredzami kriminālās izrēķināšanās ietvaros) un pasūtītājus – Latvijas biznesmeņus Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko, kuriem ar maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus bija ne tās patīkamākās darīšanas. Policijai bija vairākas versijas par slepkavības iemesliem un vienu izdevās, kā saka, atstrādāt.
Visus sīkumus, kā tieši un vai visos soļos tika izmantots likuma taisnais burts, mēs varbūt nekad neuzzināsim.
Policijai izdevies pierunāt Krivošeju uz izmeklēšanas eksperimentu. Tas bija kā punkts uz "i". Sekojošām Krivošeja liecības maiņām un Uļmana un Babenko vainas noliegšanai vismaz prokuratūras un tiesas acīs vairs nebija nozīmes. Krivošejam – mūža ieslodzījums, Uļmanam un Babenko – pa 15 gadiem aiz restēm. Pavisam droši, ka pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, bet šķiet maziespējami, ka nākamās instances to radikāli grozīs. Kaut gan notiesātie biznesmeņi izmanto savas iespējas, lai izdarītu spiedienu uz prokuratūru un tiesu. Ir arī cilvēki, kuri vēsta sliktu par policiju, tiesu un prokuratūru šīs lietas sakarā, taču sabiedrībai ir maz šaubu, ka notiesāti nepareizie cilvēki.