14.2 °C
Latvijas futbola izlase rīt ar spēli "Skonto" stadionā pret Horvātiju noslēgs dalību 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā.
Futbola gardēžiem būs iespēja klātienē vērot vienu no šā gadsimta izcilākajiem futbolistiem – 38 gadus veco Horvātijas izlases pussargu Luku Modriču.
Nevar noliegt, ka popularitātes un globālās atpazīstamības ziņā Modričs palicis Lionela Mesi un Krištianu Ronaldu ēnā, tomēr viņš vienalga ir futbola superzvaigzne ar izcilu karjeru un neskaitāmiem tituliem, Spānijas karaliskā kluba Madrides "Real" vizītkarte. Pieckārtējs UEFA Čempionu līgas uzvarētājs, trīskārtējs Spānijas čempions, pasaules vicečempions un bronzas medaļas ieguvējs, 2018. gada Zelta bumbas ieguvējs. Izcils komandas spēles veidotājs, bez kura ne Madrides lielklubs, ne Horvātijas izlase nespētu sasniegt futbola virsotnes.
Ganiņa gaitas un kara šausmas
Modričs dzimis 1985. gadā nelielā ciematiņā uz ziemeļiem no Zadaras. Vecākais bērns Stipes un Radojkas Modriču ģimenē, abiem vecākiem strādājot šūšanas uzņēmumā. Mazais Luka, kura vārds tika dots par godu vectēvam, dzīves pirmajos gados izbaudīja visu lauku dzīves idilli,
tostarp ejot arī ganu gaitās, taču Modriču un daudzu horvātu dzīve kūleni apmeta 1991. gadā, sabrūkot Dienvidslāvijai un sākoties karam, kura rezultātā Horvātija ieguva neatkarību.
Modriču ģimeni skāra traģēdija, jo serbu militāristi nošāva Lukas vectēvu, bet paši viņi bija spiesti doties bēgļu gaitās ar visām no tām izrietošajām sekām – nabadzību un neskaidru nākotni. Dzīves apstākļi nedaudz uzlabojās, kad tēvs ieguva mehāniķa darbu Horvātijas armijā, savukārt ģimene apmetās nelielā viesnīciņā Zadarā, kuras stāvlaukumā arī sākās Lukas Modriča lielā futbola kaislība. "Tobrīd, būdams bērns, par kara šausmām neko daudz nezināju, jo daudzas ģimenes centās savus bērnus pasargāt no tā, kas notika apkārt. Tas sakrita ar laiku, kad iemīlēju futbolu," savās bērnības atmiņās dalījies Modričs. Jau minētajā viesnīcas stāvlaukumā viņu dauzām bumbu varēja satikt teju no rīta gaiļiem līdz saulesrietam. Nopietnāka sportošana sākās līdz ar skolas gaitām, jo paralēli mācībām mazais Luka, kurš augumā bija sīks un tieviņš kā tāds tārpiņš, sāka treniņus vietējā futbola akadēmijā.
"Hajduk" izbrāķēja
Tieši fiziskie parametri bija lielākais šķērslis Modriča futbolista karjeras pirmsākumos, jo tikai retais kalsnajā puišelī spēja saskatīt futbolista talantus. Modričs kā daudzi tā laika horvātu puišeļi sapņoja par nokļūšanu Splitas "Hajduk" futbola kluba paspārnē, taču tur viņu izbrāķēja tieši mazā svara un sīkā auguma (1,72 m) dēļ. Lukam gan palaimējās ar jaunības dienu treneri Tomislavu Bašiču, kurš uzskatīja, ka no viņa iznāks lietaskoks, un pēc kāda veiksmīga pārbaudes turnīra Itālijā spēja pārliecināt Zagrebas "Dinamo" kluba vadību paņemt tobrīd 16 gadus veco Modriču savā paspārnē.
Sākums Zagrebā arī bija grumbuļains, jo pēc gada "Dinamo" jauniešu komandā Modričs tika izīrēts Bosnijas klubam "Zrjinski Mostar". Tieši tur Modriča zvaigzne plašākai futbola publikai iemirdzējās pirmo reizi,
sezonas beigās Modričam saņemot Bosnijas čempionāta labākā spēlētāja balvu. "Tā bija neatsverama skola, jo Bosnijas čempionātā spēlētais fiziskais futbols norūdīja. Tas, kurš var spēlēt Bosnijā, var spēlēt jebkur," vēlāk smēja Modričs, kurš nākamajā sezonā atkal tika izīrēts, taču jau citai horvātu vienībai Zaprešičas "Inter", ar kuru vietējā čempionātā tika izcīnīta otrā vieta. Ar to pietika, lai Zagrebas "Dinamo" beidzot pa īstam novērtētu viņu, noslēdzot desmit gadu līgumu, bet Modričs, saņemot pirmo lielo naudu, nopirka savai ģimenei plašu dzīvokli Zadarā. Panākumi turpinājās – Zagrebas klubs trīs gadus pēc kārtas izcīnīja Horvātijas čempionu titulu, bet Modričs divas reizes tika atzīts par valsts labāko futbolistu. Tobrīd jau bija skaidrs, ka Horvātijas futbola čempionāta līmeni Modričs jau ir pāraudzis.
Sapņu spēlētājs
2008. gada pavasarī interesi par 22 gadus veco Luku izrādīja vairāki futbola smagsvari, bet naskākie izrādījās Anglijas premjerlīgas vienības Totenhemas "Hotspur" pārstāvji, par 16,5 miljoniem sterliņu mārciņu, kas tobrīd bija atkārtots kluba transfēru rekords, nopērkot Modriču no Zagrebas. Sākums futbola dzimtenē nebija viegls, jo arī tur netrūka speciālistu, kuri uzskatīja, ka Modričs ir par vieglu fiziskajam futbolam un divcīņās viņam nav nekādu variantu. Atkal nācās sevi pierādīt, taču tas tikai norūdīja raksturu. "Kritiķi mani dzina uz priekšu, jo vēlējos pierādīt, ka viņi kļūdās.
Jā, uz kopējā fona es vizuāli neiederējos, taču mentāli un arī fiziski biju spēcīgs, tāpēc ķermeņa parametri man pašam nekad neradīja problēmas,"
Modričs bija gatavs jaunam izaicinājumam. Viss mainījās, kad par "Hotspur" galveno treneri kļuva Harijs Redknaps, kurš komandas spēli sāka veidot tieši ap Modriču. "Manuprāt, viņš ir katra trenera sapņu spēlētājs. Trenējas uz vella paraušanu un nekad nesūdzas, strādā ar un bez bumbas, ar piespēli vai kādu māņu kustību var apmānīt jebkuru aizsargu. Viņš noteikti var spēlēt vēl augstākā līmenī," savu padoto tolaik slavēja Redknaps. Kāpiens uz nākamo līmeni sekoja pēc četriem gadiem Anglijā, Modriču noskatot Madrides "Real", kas pussargu nopirka par 35 miljoniem eiro. Jau savā pirmajā spēlē Karaliskajā klubā Modričs palīdzēja madridiešiem tikt pie Spānijas Superkausa, bet līdz šim brīdim viņš ar Madrides "Real" ir izcīnījis 23 trofejas. Vasarā Modričs parakstīja jaunu viena gada līgumu ar "Real" un divus gadus ir šīs varenās komandas kapteinis.
Ne mazāki panākumi Modričam ir ar Horvātijas izlasi, ar kuru 2018. gadā tika spēlēts Pasaules kausa finālā, kur nācās atzīt Francijas izlases pārākumu. Tieši 2018. gads Modričam individuāli bija labākais, pelnīti saņemot pasaules un arī Eiropas futbola labākā spēlētāja balvu, kā arī tiekot pie "Zelta bumbas". Savukārt vēl pēc četriem gadiem horvāti, kuru spēli joprojām diriģē Modričs, izcīnīja trešo vietu. Valstsvienībā viņš aizvadījis 170 spēles, gūstot 24 vārtus. Horvātija ir tuvu tam, lai tiktu pie ceļazīmes uz nākamgad Vācijā gaidāmo Eiropas čempionāta finālturnīru, kas Modričam, visticamāk, kļūs par pēdējo izlasē.
