1.3 °C
Tā pa īstam valdījusi vien pāris nedēļu, ziema palēnām grasās dot vietu pavasarim. Nedēļas sākumā naktīs gaisa temperatūra vēl bija krietnos mīnusos, bet nu vietām ļoti plānā sniega sega gandrīz nokususi, un ar sniega putru pārklātais ne pārāk biezais ledus ezeros jau kļuvis bīstams kaislīgajiem zemledus makšķerniekiem, kuri februāra sākumā pat necerēja atklāt sezonu.
Taču Latvijas slēpošanas kalni turpina strādāt, jo, kamēr ilgstoši nelīst lietus, uz trasēm uzaudzētā mākslīgā sniega kārta vēl kādu laiku ļauj slēpot arī pie pozitīvām gaisa temperatūrām.
Tomēr ir pēdējais brīdis ziemas prieku baudīšanai, jo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laika prognozes nākamajai nedēļai ir pavisam pavasarīgas, solot, ka pakāpeniski kļūs siltāks, bet būs arī vairāk nokrišņu. "Jau nedēļas vidū visā valsts teritorijā gaidāms galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Gaisa temperatūra būs pozitīva ne tikai dienās, bet daudzviet arī naktīs."
Leduskritumi un ledus stabi
Šajā nedēļas nogalē var ne tikai slēpot, bet arī priecāties par leduskritumiem daudzviet Latvijā, piemēram, Smiltenes novadā, kur lēni tekošais ūdens sasalis pār kraujām un aizsprostiem. Viens no ainaviski skaistākajiem skatiem vērojams vairāk nekā simt metru garajā un ap četrarpus metrus augstajā Grūbes dolomītu atsegumu joslā, kur ainavu papildina apledojušās Grūbes HES slūžas. Leduskritumi vērojami arī Kalamecu un Markuzu gravās, pie Raganu klintīm Vaidavas dabas takā, Vidagas dzirnavām, Raunas Staburaga un Velnalas, kuras kopējais garums ir 13,6 metri.
Var doties aplūkot arī ledus skulptūras uz Madonu, kur ceļa Pļaviņas–Madona malā Aronas kalna pakājē ierastā viena ledus staba vietā nu jau tapuši četri. Un ne tādēļ vien vērts mērot tik tālu ceļu no Rīgas, jo Madonas pievārtē Smeceres sila trasēs iespējams paslēpot ar distanču slēpēm. Vienīgi jāņem vērā, ka biatlona un slēpošanas veterānu sacensību dēļ trases aktīvās atpūtas entuziastiem nebūs pieejamas piektdien un svētdien līdz pulksten 16, taču sestdien slēpot varēs visu dienu līdz vēlam vakaram, jo ir apgaismojums. Maksa par visu dienu – tikai trīs eiro.
Sniegs vēl ir kalnos
Kaut gan jau pagājušā gada nogalē sinoptiķi solīja nepastāvīgu ziemu, vairāki Latvijas slēpošanas kalni tomēr uzdrošinājās ražot sniegu pie mazākās iespējas un beidzot sagaidīja salu un vairāk apmeklētāju februāra vidū. Uz pāris nedēļām, uznākot noturīgam salam, tika atklāts pat slēpošanas kalns "Lemberga hūte" Ventspilī pie jūras, bet šobrīd trase gan jau ir slēgta.
Lai arī Kurzemē šobrīd ir tradicionāli siltāks nekā Austrumlatvijā, šajā nedēļas nogalē vēl plāno strādāt Kamparkalna slēpošanas trases Talsu novadā. Stabili pavasara atnākšanai pretim turas Milzkalns Tukuma novadā, kuru iecienījuši slēpotāji arī no Lietuvas. Aktuālā informācija liecina, ka Riekstukalnā pie Baldones ir sagatavotas un joprojām darbojas desmit trases gan iesācējiem, gan pieredzējušiem slēpotājiem un šodien, kā arī 1. un 2. martā šeit varēs slēpot no agra rīta (plkst. 9) līdz vēlam vakaram (plkst. 22, svētdien – plkst. 21).
Uz Latvijas jumta
Vidzemes augstienē kalnu slēpošanas sezona tika atklāta jau pirms Ziemassvētkiem, tā turpināsies arī martā.
"Laika prognoze ziemas sezonas turpinājumam, manuprāt, ir ļoti pozitīva, un viss liecina par to, ka ziema ne tuvu vēl nav beigusies – tā ir jābauda,"
uzskata atpūtas kompleksa "Gaiziņš" vadītājs Juris Stradiņš. "Esam sagatavojuši kameršļūkšanas trases gan bērniem, gan pieaugušajiem, un tās ir aprīkotas ar pacēlāju. Turklāt ir iespēja iznomāt arī ragavas. Slēpošanas trase Lielais Golgāts (320 m) sagatavota un gaida apmeklētājus. Sestdien gan pie mums notiks sportistu grupas treniņš, taču tādēļ trase netiks slēgta vai ierobežota un būs pieejama visiem. Arī svētdien strādāsim pilnu dienu no plkst. 10 līdz 20."
Savukārt uz "Briežkalnu" (Madonas nov., Ērgļu pag.) šajā nedēļas nogalē var braukt ne tikai slēpot (Pt.: plkst. 16–22, S.: 10–21, Sv.: 10–18), bet arī skatīties "Latvian open" "Slopestyle & Big Air" sacensības. Te darbosies centrālā trase (330 m) un iesācēju kalns (140 m).
Slēpotājus Cēsu pusē gatavs uzņemt Žagarkalns un Ozolkalns, kur 2. martā plkst. 12 notiks bērnu sacensības "Ozolzīle" (tajās varēs piedalīties arī iesācēji, kuri spēj izbraukt vismaz pāris slaloma šķēršļus). Šajās brīvdienās Ozolkalnā būs atvērta zaļā, sarkanā, zilā un mācību trase, darbosies krēslu pacēlājs, bet Žagarkalnā un Cīruļkalnā – abas nogāzes ar četriem pacēlājiem, skolēnu kalns ar pacēlāju un bērnu un iesācēju parks ar lentes un virves pacēlājiem, kā arī visi kalna servisi.
Šķiet, Valmierā atpūtas kompleksā "Baiļi" slēpošanas sezona tomēr jau noslēgusies, jo trase pēdējoreiz darbojās 26. februārī, un pašlaik nekas neliecina, ka brīvdienās kaut kas varētu mainīties.
Tomēr steigties baudīt ziemu vēl aicina Siguldas pilsētas trase, individuālajiem apmeklētājiem iesakot kalnu apmeklēt plkst. 12–18 un 20–21, kad uz tā būs vismazāk sportistu. Reiņa trasē (Krimuldas pag.) atvērta galvenā trase ar abiem pacēlājiem. 7. martā šeit paredzētas sacensības "Ski & golf 2025". Tāpat "Mežezerā" pie Pļaviņām slēpošanas sezona turpināsies arī marta sākumā, jo sniega uz trasēm netrūkst.
Latgalē vienīgais slēpošanas komplekss "Egļukalns" (Svente, Augšdaugavas nov.), kas atrodas divdesmit minūšu brauciena attālumā no Daugavpils, mājaslapā ziņo, ka, tuvojošās brīvdienas, iespējams, būs pēdējās šajā kalnu slēpošanas sezonā. Pieejama būs zilā, zaļā un tūbinga trase, kā arī sniega parks.
Pēdējais brīdis āra slidošanai
No slēpošanas kalnu apskata redzams, ka pēdējā brīža iespēju paslēpot netrūkst, krietni mazāk – paslidot. Sekojot līdzi ledus haļļu noslodzes grafikiem, katrs var atrast kādu brīvu stundu publiskai slidošanai. Janvārī un februārī Esplanādē darbojās arī brīvdabas slidotava, kuras darbību atbalstīja Rīgas dome. Kā man apstiprināja Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma Informācijas nodaļas vadītāja Laura Efeja, šī slidotava darbosies vēl trīs dienas līdz svētdienas vakaram pulksten 22. Ar savu personīgo inventāru slidošana Esplanādē ir bez maksas, bet slidu noma maksā 2–2,49 eiro stundā.
Pateicoties galvaspilsētas atbalstam, pēdējās divas nedēļas Uzvaras parkā viena kilometra garu distanci varēja izmantot arī distanču slēpotāji – cik ilgi tur vēl varēs slēpot, atkarīgs no laika apstākļiem.
Mākslīgā sniega ražošana ir ļoti energoietilpīgs un dārgs pasākums, tādēļ Latvijas Slēpošanas trašu asociācija plāno vērsties pēc valsts atbalsta, bažījoties par to, ja tik silta ziema atkārtosies vēl vienu gadu, tad slēpošanas biznesam Latvijā pienāks gals. Taču globālā sasilšana skar arī Tatru un Alpu kalnu kūrortus, kur dabiskā sniega paliek arvien mazāk.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
