15.3 °C
Latvijas četru lielāko banku ("Swedbank", SEB banka, banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā) klientiem šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,923 miljoni eiro, pašiem apstiprinot maksājumus.
Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos notikuši 5616 krāpšanas gadījumi, no tiem 2123 telefonkrāpšanas, 2713 investīciju krāpšanas un 780 citu veidu krāpšanas gadījumi. Šajā periodā arī novērsts 9531 krāpšanas gadījums par kopumā 6,67 miljoniem eiro.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre atgādina, ka iedzīvotājiem jābūt vērīgākiem attiecībā uz to, kam un kādos nolūkos viņi dalās ar saviem bankas pieejas datiem, jo ne vienmēr bankas un tiesībsargājošās iestādes var palīdzēt izkrāpto naudu atgūt. Bajāre uzskata, ka situācijas uzlabošanā cīņā ar krāpniekiem būtu nepieciešama arī lielāka telefonu operatoru iesaiste, jo noziedznieki bieži izmanto viltotus telefona numurus. Ja iedzīvotājs redz, ka viņam zvana it kā no bankas un vēl runā latviešu valodā, ir mazāks pamats apšaubīt pieprasītās informācijas nepieciešamību.
Finanšu nozares asociācija atzīmē, ka krāpnieki rod arvien jaunus veidus, kā noziedzīgā veidā iegūt no iedzīvotājiem naudu.
Pēdējā laikā arvien biežāk novēroti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem un mēģina izkrāpt kādus privātus datus, piemēram, pieeju internetbankai. Tāpat krāpnieki pa telefonu mēdz piedāvāt investēt naudu neeksistējošās investīciju platformās. Asociācija atgādina, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nezvanīs un kodus saukt neliks. Ja maksājuma saņemšanai kāds prasa ievadīt uz maksājumu kartes atrodamo CVV kodu vai apstiprināt maksājuma saņemšanu ar "Smart-ID", tas skaidri norāda uz krāpšanu. Lai veiktu pārskaitījumu uz kādu kontu, nepieciešams zināt tikai bankas konta numuru. Savukārt investīciju krāpšanā viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.
