Ministru kabinets vakar atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Latvijas nostāju un nolēma iesniegt apelācijas par Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, ar kuriem atceltas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Reklāma

Iesniedzot apelāciju, Latvija lūgs EST atcelt spriedumus un neatcelt sākotnēji noteiktās sankcijas pret abiem uzņēmējiem. TM pamato, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Lēmumu iesniegt apelāciju par EST spriedumiem var pieņemt Eiropas Savienības (ES) Padome un dalībvalsts. Latvija bija starp dalībvalstīm, kura aicināja iesniegt ES Padomes apelāciju, tomēr saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīs. 

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20. jūnijs.

Šā gada aprīlī EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022. gada 28. februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka, prasot apelācijas iesniegšanu, Latvija rīkojusies emociju iespaidā, neizvērtējot spriedumu, jo tas esot "absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs". Advokāts atzina, ka sankciju noteikšana kara sākumā bija pamatota politiska rīcība, bet turpmāk sankciju politika bija jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka un mērķtiecīgāka. Proti, esot jāvērtē, vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu. 

"Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju," pauda advokāts.

EST spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par Avena un Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota.

Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.