Reklāma

Ķirurģe no Kijivas: Esmu ukrainiete un man ir citāda pasaules uztvere nekā krieviem

Māra Libeka / Latvijas Avīze

2023. gada 03. maijs, 00:05

Klausies ziņu audio formātā

2023. gada 03. maijs, 00:05

Alla Bobrova.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Latvijas Ārstu biedrības datu bāzē redzams, ka mūsu valstī patlaban strādā 220 ārsti no Ukrainas, tajā skaitā ir arī asinsvadu ķirurģe Alla Bobrova no Kijivas. Viņa jau gadu ārstē pacientus Dr. Mauriņa vēnu klīnikā un brauc viņus konsultēt arī ārpus Rīgas. Pagājšmēnes daktere ar sociālo tīklu starpniecību izpelnījās sabiedrības uzmanību, ka gada laikā ir apguvusi latviešu valodu un patlaban ir ceļā uz to, lai eksāmenā iegūtu valsts valodas augstāko līmeni.

Reklāma

Ar ārstiem Krievijā vairs nekomunicē

Ja Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, Alla Bobrova turpinātu strādāt Nacionālajā ķirurģijas un transplantācijas institūtā Kijivā, taču kara dēļ viņa tāpat kā daudzi ukraiņi bija spiesta pamest valsti.

"24. februārī no rīta dzirdēju Valsts prezidenta Zelenska uzrunu, bet pēc tam braucu uz darbu, lai visu dienu strādātu. Bet jau 26. februārī Krievijas raidītā raķete trāpīja kaimiņu mājā, tuvu manai mājai. Tad es sapratu, ka jābrauc projām. Kopā ar paziņām aizbraucām līdz Čerņivcas pilsētai pie Rumānijas robežas un pēc tam ar mikroautobusu – līdz Latvijai. Visi mēs gribējām, lai karš ātri beigtos, bet jau aizritējis vairāk nekā gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā," intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta Alla.

Latvija dakterei nebija sveša, jo pirms kara divus gadus viņa jau bija praktizējusies Dr. Mauriņa vēnu klīnikā, kā arī iepazinusies ar mūsu valsts ārstiem viņu vizīšu laikā Kijivā. Piedalījusies fleboloģijas, asinsvadu ķirurģijas, ultraskaņas diagnostikas un veselības aprūpes organizācijas zinātniskajās konferencēs ne tikai Polijā, Vācijā un pašu mājās, bet arī Latvijā.

"Sākoties karam, domāju, ko darīt, jo ļoti vēlējos turpināt strādāt fleboloģijā. Uzrakstīju vēstuli profesoram Mauriņam, un viņš aicināja, lai braucu šurp," stāsta daktere.

Agrāk viņa samērā bieži sazinājusies arī ar saviem kolēģiem Krievijā, bet kopš kara sākuma pilnībā pārtraukusi ar viņiem komunicēt.

"Kad sākās karš, es par to runāju ar ārstiem Maskavā, viņi neko nesaprata. Uzskatīja, ka Krievijas iebrukums esot kaut kāda mana izdoma, ka tā esot tikai ukraiņu problēma. Manā valstī ir karš, mani draugi ir nogalināti...

Tas uz mūžu paliks mūsu tautas atmiņā. Manu klases biedreni vienkārši nošāva, kad viņa bēga no mājām. Man ļoti paveicās, ka mēs palikām dzīvi," tā notikušo ar šausmām atceras Alla.

Viņas draugi, asinsvadu ķirurgi, strādā Bahmutas un citos kara hospitāļos frontē, tāpēc daktere ir informēta par tur notiekošo. Viņa sūta ziedojumus savas valsts brīvprātīgo organizācijām, kuras tos pārsūta uz kara hospitāļiem.

Reklāma

Ja ir motivācija, tad izdodas

Mūsu saruna notiek latviešu valodā, un esmu patīkami pārsteigta, cik labi Alla to prot. Pirmā viņas latviešu valodas mācību stunda pie skolotājas Rutas Gailītes tikusi aizvadīta nedēļu pēc ierašanās Latvijā, proti, pagājušā gada 26. martā, un pēc pāris mēnešiem viņa jau spējusi sarunāties latviski. Alla katru nedēļu divas trīs reizes pēc operācijām un pacientu pieņemšanas mācās kopā ar skolotāju un katru dienu to dara arī mājās. Šajā procesā visgrūtākā viņai šķiet gramatika.

"Man bija arī eksāmens, kurā es ieguvu B1 līmeni. Ar lasīšanu un klausīšanos viss bija kārtībā, bet nedaudz grūtāk bija rakstīt. Lai sasniegtu augstāko C1 līmeni, ir jāmācās un jāmācās katru dienu, un tad būs labs rezultāts. Cilvēki mācās ķīniešu valodu, japāņu valodu. Bet krievi uzskata, ka viņiem šeit nevajag zināt latviešu valodu, un viss. Esmu ukrainiete un man ir citāda pasaules uztvere nekā viņiem," uzskata Alla.

Skolotāja Gailīte daudziem ārzemniekiem mācījusi latviešu valodu, un viņa ir pārliecinājusies – ja ir liela motivācija to apgūt, tad tas izdodoties.

Mediķi, tajā skaitā Alla, esot īpaši motivēti iemācīties valsts valodu, lai spētu sazināties ar pacientiem un arī varētu izpildīt visu medicīnisko dokumentāciju latviešu valodā. Alla jau pēc dažiem mācību mēnešiem spējusi runāt valsts valodā.

"Kāpēc tie, kas šeit dzīvo trīsdesmit gadus un daudz ilgāku laiku, nespēj pateikt vairāk kā vienu vārdu: lobdīn, – un tas vēl ir labākajā gadījumā. Te redzams, ka viss ir attieksmē," secina Ruta Gailīte.

Skolotāja pastāstīja, ka latviešu valodas apguvei ārzemniekiem pieejams ļoti labs mācību materiāls, proti, grāmata un burtnīca. Viņa gana daudz uzsvara liekot uz runāšanu. Parasti latviešu valodas skolotāji vēloties iemācīt cittautiešiem latviešu valodu ļoti pareizi, bet tas neesot svarīgākais. Galvenais esot noņemt psiholoģisko spriedzi, lai cilvēks justos droši un nebaidītos runāt.

"Starp citu, pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā pie manis latviešu valodas kursos, kur tolaik strādāju, bija ieradusies universitātes pasniedzēja no Kijivas. Viņai bija liela motivācija iemācīties latviešu valodu, jo viņa vairs nevēlējās dzīvot Ukrainā pēc atomelektrostacijas izraisītās vides katastrofas. Tieši šīs stingrās motivācijas dēļ viņa ļoti ātri iemācījās mūsu valodu.

Iepazina Latvijas kultūru un vēsturi

Pieprasījums pēc latviešu valodas apguves visu laiku ir daudzmaz vienāds. Jaunieši sāka intensīvāk mācīties latviešu valodu, lai iegūtu Eiropas Savienības valsts pilsonību, kad Latvija gatavojās iestāties ES. "Viņi nereti interesējās: ko man eksāmenā prasīs? Ja grib iemācīties tikai to, ko eksāmenā prasīs, tad tā nav nopietna motivācija patiešām apgūt valodu," uzskata Ruta Gailīte.

Kopā ar Allu viņas ne tikai mācījušās, bet arī braukušas ekskursijās, lai iepazītu Latvijas kultūru un vēsturi. Kaut gan Alla jau pati daudz ko par to zinājusi, tomēr labprāt paplašinājusi savu redzesloku.

Arī Allas vecāki ir ārsti, un sākumā arī viņi bija atbraukuši uz Latviju, tomēr pēc laika atgriezušies atpakaļ Kijivā, jo mājas tomēr paliek mājas. Ir pagājis gana ilgs laiks kopš novembra, kad meita viņus apciemoja, tāpēc Alla maijā dosies atvaļinājumā, lai to pavadītu Kijivā kopā ar savu māti un tēvu. Viņa stāsta, ka Kijivā viss esot plus mīnus mierīgi – cilvēki dodoties uz darbu, veikalos netrūkstot pārtikas, esot arī elektrība un apkure.

Visiem Ukrainas ārstiem, kuri patlaban strādā Latvijā, ir izsniegta uzturēšanās atļauja uz diviem gadiem. Ja viņi vēlēsies turpināt savas darba gaitas mūsu valstī, tad atbilstoši likumam ārstiem būs jānokārto eksāmens augstākajā – C1 – līmenī un jāiegūst sertifikāts savā specialitātē. Allai gan šajā ziņā vēl neesot stingra plāna – viss notikšot tā, kā liktenis būs lēmis.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.