Kad bioloģiskais pulkstenis netiek līdzi. Svētdien jāregulē laikrāži

29. oktobrī plkst. 4 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

"Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja liecina, ka 18% Latvijas iedzīvotāju pašsajūtu ļoti ietekmē pāreja uz ziemas laiku, bet 38% tā drīzāk ietekmē. Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka pulksteņa pagriešana par stundu divas reizes gadā viņus neietekmē.

Stunda šurp, stunda turp

"Jaunākie pētījumi liecina, ka pulksteņa pagriešanai divas reizes gadā tomēr ir negatīva ietekme uz mūsu veselības un labsajūtas rādītājiem. Pirmajās dienās pēc laika maiņas daudzi cieš no tādiem simptomiem kā aizkaitināmība, miega traucējumi, nogurums dienas laikā, grūtības koncentrēties. Novērots arī, ka imūnsistēma kļūst vājāka. Citviet pasaulē ievākto datu analīze liecina, ka pirmajā nedēļā pēc laika maiņas pieaug insulta, miokarda infarkta un darba traumu biežums. Atsevišķos avotos minēts, ka šajā periodā par 6% pieaug arī autoavāriju skaits," stāsta "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone, piebilstot, ka tā iemesls ir mūsu iekšējais bioloģiskais pulkstenis. Zināms, ka cilvēka bioloģisko pulksteni regulē galvenokārt cirkādes ritmi, ko nosaka Zemes griešanās ap savu asi. Viens periods ilgst apmēram 24 stundas – tā pamatā ir saules gaismas un tumsas cikls. 

Lai mūsu bioloģiskais pulkstenis būtu precīzs, nepieciešami ārējie sinhronizētāji, no kuriem pats galvenais ir gaisma, mazākā mērā temperatūra, sociālie faktori, piemēram, darba dienas vai mācību sākums. 

Pat neliela nesakritība starp ārējo vidi un iekšējo bioloģisko pulksteni var radīt diskomfortu un paaugstināt dažādu slimību risku.

"Bioloģiskais pulkstenis kontrolē mūsu fizioloģiskās pamatfunkcijas, jo organismā viss notiek secīgi. Piemēram, no rīta organisms gatavojas nomodam, pārstājot izstrādāt miega hormonu melatonīnu, elpošana kļūst ātrāka, asinsspiediens nedaudz paaugstinās. Pāreja uz ziemas laiku izjauc iekšējā pulksteņa darbības līdzsvaru, un tam ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem," norāda farmaceite.

Kā labāk pielāgoties

Novērots, ka pielāgošanās ātrums ir saistīts ar to, vai cilvēks ir "pūce" vai "cīrulis". Pirmajiem ir grūtāk pielāgoties pulksteņa pagriešanai par stundu uz priekšu pavasarī, savukārt otros vairāk ietekmē rudens izmaiņas. Eksperti tiem, kas pāreju uz ziemas laiku gaida ar bažām, iesaka laikus sagatavoties, lai tad, kad tiek pagriezti pulksteņa rādītāji, organisms būtu jau pieradis. Adaptācijai var palīdzēt, ja pirms laika maiņas pakāpeniski sāk pierast pie jaunā režīma, vakaros liekoties gulēt 10–15 minūtes vēlāk. Lielākoties pielāgošanās ilgst piecas līdz septiņas dienas. Grūtības pielāgoties biežāk rodas cilvēkiem ar hroniskām un psihiskām saslimšanām, kuriem var rasties slimības saasinājums, pasliktināties pašsajūta, arī maziem bērniem, kuriem izjūk ierastais dienas režīms.

Farmaceite Ērika Pētersone atgādina par miega higiēnu: 

"Veselīgi miega paradumi ir svarīgi neatkarīgi no gadalaika. 

Ievērojot miega režīmu, pulksteņa pagriešana par vienu stundu atpakaļ vai uz priekšu ietekmēs organismu mazāk nekā tad, ja pastāvīgi, dienu no dienas mainīsies miega un nomoda laiks."

Miega higiēna paredz iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, gultu izmantot tikai gulēšanai, nevis darbam ar datoru vai televīzijas pārraižu vērošanai, uzturēt guļamistabā patīkami vēsu temperatūru un tumsu, neizmantot viedierīces vismaz 30 minūtes pirms gulētiešanas un pirms tam nodarboties ar relaksējošām aktivitātēm, piemēram, pastaigu, tējas dzeršanu, lasīšanu dzīvojamā istabā. Arī tas, kāds ēdiens tiek uzņemts dienas laikā un īpaši pēdējās stundās pirms miega, var ietekmēt miega kvalitāti, tādēļ vakarā jāizvairās no kofeīnu un alkoholu saturošiem dzērieniem, pikanta un trekna ēdiena.

"Ja jums ik gadu ir grūti pielāgoties pulksteņa laika izmaiņām, meklējiet gaišo pusi! Izmantojiet šo iespēju kā savdabīgu jaungada apņemšanos – atrodiet savu veiksmes formulu miega režīma uzlabošanai, kas labvēlīgi ietekmēs organismu ne tikai nedēļā, kad būs jāpagriež pulkstenis, bet arī ikdienā. Pieaugušajiem miegā jāpavada vismaz septiņas stundas, pusaudžiem – astoņas. Atcerieties, ka labākais ieguldījums ir ieguldījums savā veselībā," uzsver farmaceite Ērika Pētersone.

Lai nebūtu tā, ka laika maiņa pārsteidz negaidīti, radot papildu stresu, farmaceite iesaka mājās esošos sienas un modinātājpulksteņus noregulēt iepriekšējā vakarā, 

lai pamostoties jau būtu redzams jaunais, ziemas laiks. "Lai cik vilinoši šķistu pagulēt vienu stundiņu ilgāk, vairāk par 20 minūtēm gultā laiskoties nevajadzētu. Lai uzlādētos jaunai dienai, vingrojiet! Vingrojot smadzenes izdala vielas, kas uzlabo pašsajūtu un novērš uzmanību no negatīvām domām," viņa norāda. "Iestājoties gada tumšākajam laikam, centieties "ķert" dienas gaismu un pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā. Tas ne tikai palīdzēs pielāgoties izmaiņām, bet arī atstās labvēlīgu ietekmi uz organismu kopumā."

Aptauja par vasaras un ziemas laiku

• Pulksteņa grozīšanu īpaši spēcīgi izjūt aptaujas dalībnieki vecumā no 30 līdz 39 gadiem (18%) un ceturtā daļa senioru no 60 līdz 74 gadiem.
• Viskrasāk pāreja no vasaras uz ziemas laiku ietekmē Latgalē dzīvojošos – 28%, bet salīdzinoši mazāk Rīgā un Kurzemē 15–16%.
• Uz jautājumu, cik lielā mērā pāreja no vasaras uz ziemas laiku ietekmē viņu pašsajūtu, atbildi, ka viņus tā drīzāk ietekmē, sniegušas 41% sieviešu un 34% vīriešu.
• 18% aptaujāto vīriešu pulksteņa pagriešana nekādi neietekmē, bet sieviešu vidū – tikai 8%.