Igaunijā tiek meklēti arī elastīgi risinājumi gadījumos, ja nelielā skolēnu skaita vai telpu trūkuma dēļ nav racionāli veidot dāsni aprīkotas laboratorijas dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvei, kā tas ir Jegevas ģimnāzijā. Tā izveidojusi sadarbību ar Tartu Universitāti, kuras pārstāvji regulāri Jegevā ierodas ar autobusu, kurā iekārtotas dabaszinību priekšmetiem nepieciešamās laboratorijas, un vada praktiskas nodarbības skolēniem.
Vakara videozvani skolotājiem
Vēl interesants risinājums mācību procesā ir, ka skolēni vakaros daļai skolotāju drīkst zvanīt videozvanos un lūgt izskaidrot kādus mācībās neskaidrus jautājumus. Šī videozvanu iespēju tiek piedāvāta ap pulksten astoņiem vakarā, kad skolēni jau bijuši mūzikas vai mākslas skolā vai sporta nodarbībās, paēduši vakariņas un beidzot ir gatavi pildīt skolas uzdevumus, piemēram, matemātikā vai fizikā.
Par skolēnu konsultēšanu videozvanos skolotājiem netiek atsevišķi maksāts, un, tā kā tas nav obligāts darba pienākums, var uzskatīt, ka pedagogi to dara, entuziasma vadīti.
"Tomēr skolotāji zina, ka nākotnē tas atvieglos viņu pašu darbu: skolēniem daudz kas būs skaidrāks nekā būtu tad, ka šādu konsultāciju nebūtu," teic P. Podra.
Jegevas ģimnāzijā nav ne savas sporta zāles, ne ēdamzāles. Pusdienas skolēni iet ēst uz blakus esošo pamatskolu, bet sporta zāli, stadionu un pat tenisa kortus ģimnāzija īrē no pašvaldības. Viens no skolas piedāvātajiem izvēles kursiem ir tenisa spēle. Savulaik gan ēkā, kur izvietota šī skola, bijusi sporta zāle, taču tā nav atbildusi mūsdienu prasībām, tāpēc pārbūvēta par plašu auditoriju, kurā reizi nedēļā skolēni tiekas ar kādu viesi, piemēram, aktieri vai rakstnieku. Šīs tikšanas ir kā mācību procesa sastāvdaļa: pēc katras tikšanās skolēniem jāraksta neliela eseja par dzirdēto.
Jāpiebilst, ka ģimnāzija izvietota ēkā, kur savulaik bija krievu skola: tādas pilsētās vairs nav, un nu visiem pilsētas skolēniem jāmācās igauniski.
Dod iespēju gandrīz katram
Atšķirībā no Latvijas, kur valsts ģimnāzijās ir stingra atlase, Igaunijā tajās uzņem teju ikvienu, kam izdevies sekmīgi pabeigt pamatskolu. Kā stāsta P. Podra, viņa vadītajā ģimnāzijā uzņemšanu atsaka vien dažiem. Vai tas nenozīmē lielāku skolēnu atbirumu pēc tam? Prakse liecina, ka ne.
Ģimnāziju ik gadu pamet ne vairāk kā desmit jauniešu. Visbiežāk viņi atbirst jau pirmajā vidusskolas gadā, tātad 10. klasē.
Nespēj izturēt ģimnāzijas mācību sistēmu, kurā stundas ir 75 minūšu garas, kamēr pamatskolā pierasts pie 45 minūšu stundām, nespēj patstāvīgi mācīties, lasīt tik daudz, cik prasa mācību saturs. Ģimnāzijā mācības ir akadēmiskākas nekā pamatskolā, skolēns pakāpeniski tiek sagatavots tādam mācību ritmam, kāds būs augstskolā.
"Mēs dodam iespēju mācīties ģimnāzijā gandrīz katram, bet, protams, ne katrs spēj to izmantot," piebilst skolas direktors.
Jaunieši, kuriem neveicas ar mācībām ģimnāzijā, agrāk pārgāja uz tā saucamo vidusskolu pieaugušajiem, kura gan paredzēta primāri tiem, kas mācības apvieno ar darbu vai bērnu audzināšanu. Tagad šī pieaugušo vidusskola slēgta un Jegevas ģimnāzija pēc citas programmas nu izglīto arī tos, kas izvēlējušies vieglāko programmu. Daļa no tiem, kuri pamet ģimnāziju, dodas uz profesionālajām vidusskolām. Reti ir gadījumi, kad jaunieši dodas strādāt, tā arī neiegūstot vidējo izglītību.
Tie, kuri vēlas iestāties ģimnāzijā, bet netiek uzņemti, parasti tiek atraidīti tāpēc, ka ir bažas par viņu motivācijas trūkumu.
Motivācija tiek noskaidrota intervijās, uz kurām aicina potenciālos ģimnāzistus: nepietiek tikai ar dokumentu iesniegšanu. P. Podra stāsta, ka ir gadījumi, kad intervijā ir acīmredzami, ka vecāki vēlas, lai bērns mācītos ģimnāzijā, bet jaunietim pašam piemērotāka ir profesionālā vidusskola.
Tikmēr Latvijā, kā noprotu no sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, politiķiem nav vēlmes padarīt ģimnāzijas pieejamākas. Latvijā tām tomēr jābūt talantu kalvēm: skolām, kas atlasa talantīgākos bērnus, spriež A. Čakša. Tajā pašā laikā viņa sola gādāt, lai tiktu celta visu vidusskolu kvalitāte: līdz ar to arī tajās, ne tikai ģimnāzijās, varētu iegūt kvalitatīvu izglītību.
Plaša informācija par katru skolu
Igaunijā ir īpašs izglītības datu portāls, kur pieejama plaša informācija par katru skolu. Ne tikai tās absolventu sniegums eksāmenos, bet arī, piemēram, kā skola ceļ skolēnu motivāciju mācībās, skolēnu disciplīnu, skolas reputāciju un pat kāda ir ēdināšanas kvalitāte. Šie dati iegūti, vērtējot un anketējot katru skolu. Dati izvietoti pārskatāmā grafikā, kurā skaidri var redzēt, vai skola katrā rādītājā ir virs vai zem vidējā rādītāja valstī.
Tikmēr Latvijā informācija, kas publiski pieejama par katru skolu, tieši varētu sarukt.
A. Čakša uzskata, ka vismaz uz kādu laiku jāpārtrauc publiskot dati par skolas absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos.
Savukārt pēc tam, kad būtu veikti ieguldījumi skolu kvalitātes uzlabošanā, šie dati varētu atkal būt pieejami. Tāpat ar laiku varētu būt pieejami dati par skolu kvalitātes monitoringu, kas parādīs plašāku ieskatu katrā skolā.
Katrs skolotājs ir labākais!
Un vēl īsumā par Igaunijas skolu vidi. Viesojoties Jana Poskas Tartu Valsts ģimnāzijā, es piedzīvoju kultūršoku: skolas telpas vienlaikus gan modernas, gan ērtas un mājīgas atgādināja to, ko Latvijā pārsvarā esmu redzējusi tikai starptautiskajās privātskolās. Katra gaiteņa galā atpūtas stūrītis skolēniem ar šahu un citām spēlēm, ērtiem dīvāniem un pufiem. Skolotāju istaba: arī moderna un ērta, aprīkota ar kafijas automātu, trauku mazgājamo mašīnu, ērtiem dīvāniem un zviļņiem, un visu citu, kas pedagogiem nepieciešams, lai atvilktu elpu ikdienas saspringtajā skrējienā.
Gan Tartu, gan pēc tam Jegevas ģimnāzijā skolotāju istabā goda vietā redzēju jaunāko presi: tā nolikta, jo skolotājiem jāseko aktualitātēm. Kafija skolotāju istabā skolotājiem ir par brīvu. "Kafija darbā par brīvu: tās ir tikai cilvēktiesības!" smej Jegevas Valsts ģimnāzijas direktors Prīts Podra.
Pie Jegevas ģimnāzijas skolotāju istabas durvīm ir spogulis ar uzrakstu: "Nedēļas labākais darbinieks!" It kā naiva uzslava, bet droši vien ir jauki to redzēt pašam virs sava atspulga.
"Katrs mūsu skolas skolotājs ir labākais," piebilst direktors. Starp citu, Igaunijā ir tradīcija, ka Valsts prezidents apbalvo labākos skolotājus. Nesen šādu apbalvojumu saņēmis šīs ģimnāzijas fizikas skolotājs Vello Megi.
Pie ieejas Jegevas ģimnāzijā ir stends ar visu skolotāju vārdiem. Pie katra no tiem zābaki vai čības. Ja skolotājs ir skolā, tad pie viņa vārda ir čības, ja ārpus skolas, tad zābaki. Ģimnāzijā ir arī mājīga skolēnu padomes telpa, kurā gan nākt atpūsties, uzvārīt tēju vai kafiju varot ikviens ģimnāzists.
Uzziņa
Obligātās mācību jomas un priekšmeti Igaunijas skolās
Valoda un literatūra: igauņu valoda (skolā ar igauņu mācību valodu), krievu (krievu mācībspēku skolā)* un literatūra
Svešvalodas: igauņu valoda kā otrā valoda; angļu, vācu, franču un krievu kā pirmā vai otrā svešvaloda;
Matemātika (vidusskolā jābūt iespējai apgūt matemātiku padziļināti);
Dabaszinības: bioloģija, ģeogrāfija, fizika, ķīmija, bet pamatskolā ir arī vienots priekšmets "dabaszinības";
Sociālās zinības: personiskā, sociālā un veselības izglītība, vēsture, pilsoniskā izglītība;
Mākslas: mūzika, māksla;
Tehnoloģijas pamatskolā: amatniecība, rokdarbi un mājturība, tehnoloģiju mācības;
Fiziskā izglītība;
Izglītības saturs pamatskolā un vidusskolā arī ietver reliģijas un karjeras mācību, bet vidusskolas programmā iekļautas arī valsts aizsardzība, kā arī ekonomikas un uzņēmējdarbības vadību kā izvēles priekšmetus. Par pārējiem izvēles priekšmetiem lemj pati skola.
* Igaunijā arī uzsākta pāreja uz mācībām igauņu valodā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
7 °C
