Aizsardzības ministrija (AM) rosina likumā precizēt normu par karavīra zvēresta došanu. Tas nolemts pēc tam, kad ministrija saņēmusi anonīmu jautājumu, vai atteikšanās dot karavīra zvērestu ietekmē pilsoņa pienākumu pildīt valsts aizsardzības dienestu (VAD) un pienākumu pret valsti kara gadījumā.

Reklāma

Patlaban atbilstoši Militārā dienesta likuma 4. panta pirmajai un trešajai daļai visi karavīri dod zvērestu un līdz zvēresta došanai karavīru nedrīkst iesaistīt kaujas uzdevumu izpildē, kaujas dežūrā un sardzē. Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt citus militārus uzdevumus uz ārvalstīm vienīgi pēc karavīra zvēresta došanas.

Kā norāda AM, zvēresta došana normatīvajā regulējumā nav saistīta ar karavīra statusa iegūšanu, kas ir iegūstams, vai nu slēdzot profesionālā dienesta līgumu, vai ar iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā. Atbilstoši Latvijas Satversmes preambulai Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Nacionālās drošības likuma 5. pants nosaka, ka katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.

Tādējādi neviens no iepriekš minētajiem likumiem neparedz, ka atteikšanās dot karavīra zvērestu atbrīvo Latvijas pilsoni no tā pienākuma aizstāvēt valsti, 

uzsver AM, rosinot ieviest lielāku regulējuma saprotamību, lai novērstu tādu jautājumu rašanos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.