Cilvēks. Skolnieks aizstāj skolotāju. Pagājušajā nedēļā Saeima Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītāju Tomu Plataci iecēla šā dienesta priekšnieka amatā. T. Platacis ir jauns (30 gadi), un pirms darba FID viņš paspējis pastrādāt tikai divos advokātu birojos – kā praktikants "CersJurkāns" birojā un kā pilntiesīgs advokāts birojā "Deloitte Legal". Toties FID viņš kopš 2019. gada veidojis ļoti strauju karjeru – ticis paaugstināts gandrīz katru gadu.
Tādēļ diezgan droši var teikt, ka viņš ir iepriekšējās FID priekšnieces Ilzes Znotiņas uzticības persona un skolnieks. Šķiet, arī visai talantīgs – viņš uzvarējis konkursā par FID priekšnieka amatu, kurā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences, tostarp pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana. Visās šajās vērtējuma kategorijās Platacis ieguva vērtējumu "ļoti labi".
To, vai Platacis sekmīgi spēs izvadīt Finanšu izlūkošanas dienesta kuģi starp visām zemūdens klintīm, noteiks panākumi vairākās jomās. Pirmā un vissvarīgākā no tām ir Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" atkārtots vērtējums – Latvija cer, ka šis process sāksies 2024. gada nogalē.
Tikai saņemot pozitīvu "Moneyval" novērtējumu, Latvija būs beidzot izkļuvusi no naudas atmazgātāju ēnas, kas pār mūsu valsti nokrita 2018. gadā.
Tieši šī ēna un tās radītie draudi valsts reputācijai izraisīja FID reformas, tā vadības maiņu un vētrainu darbību turpmākajos gados. Otrs izaicinājums ir finanšu sistēmas kapitālā remonta laikā ieviesto dažādo pasākumu pārskatīšana, ko arvien skaļāk pieprasa finanšu sektors. Lietas būtība ir tajā, ka minētā remonta laikā bankām tika uzkrautas daudzas policejiskas funkcijas, kas rada lielas izmaksas, un finanšu nozare arvien skaļāk norāda, ka daudzas no šīm funkcijām būtu jāpārņem atpakaļ attiecīgajiem valsts dienestiem – FID, VID, Finanšu policijai un citiem. Visbeidzot trešais izaicinājumu lauks ir starptautisko sankciju ievērošanas nodrošināšana, kurā netrūkst savu izaicinājumu – te derētu atcerēties, ka caur Latvijas bankām savulaik tika apietas pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas.
Darījums. Kuram palīdzēt un kā?
Pagājušajā nedēļā atklātībā parādījās ziņas par pagaidām neparakstītu un nevienam neaizsūtītu Finanšu ministrijas vēstuli, kas kā palīdzības pasākumu kredītņēmējiem piedāvā iekļaut kredītprocentu maksājumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos.
Saskaņā ar vēstules projektu tiek piedāvāts papildus jau šobrīd esošajam attaisnoto izdevumu limitam – 600 eiro gadā – iekļaut arī hipotekāro kredītu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.
Minētais regulējums būtu attiecināms uz tiem hipotekāro kredītu maksājumiem, kas veikti jau visu šo gadu, tātad – būtu atpakaļvērsts.
Minētā pasākuma ietekme uz valsts budžetu tiek vērtēta aptuveni 47,6 miljonu eiro apmērā – par tik pieaugtu pārmaksātā IIN atmaksa gadā. Kā otrs atbalsta pasākums vēstulē minēta iespēja radīt "Altum" mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. Taču – kā jau minēts, tas pagaidām ir tikai neparakstīts vēstules projekts, nevis konkrēti FM priekšlikumi.
Visas šīs aktivitātes iemesls ir, pirmkārt, sarežģītā situācija, kādā nonākusi daļa hipotekāro kredītu ņēmēju, kas liek meklēt atbalsta variantus, bet, otrkārt, Saeimas kuluāros notiekošais. Dažādas ziņas liecina, ka tur visai nopietni tiek apspriests likumprojekts, kas ar likuma spēku samazinātu kredītu procentu likmes un noteiktu to maksimālo pieļaujamo robežu. Tas ir slikts risinājums jau tāpēc vien, ka izraisītu neizbēgamu tiesas prasību pret valsti, un valsts, ļoti ticami, šādu tiesāšanos zaudētu un būtu spiesta maksāt bankām kompensācijas no budžeta uz visas sabiedrības kopīgo interešu rēķina.