22 °C
Valdība otrdien atļāva valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības 66 884 169 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas–Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā.
Runa ir par žoga izbūves prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,7 kilometri.
No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547 eiro, būvuzraudzībai – 1 286 400 eiro, autoruzraudzībai – 492 604 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617 eiro.
Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietverto izmaksu segšanu, Ministru kabinets arī izdeva rīkojumu par līdzekļu pārdali 2024. gadā 50 102 337 eiro apmērā, atbalstot pārdali šim mērķim arī 2025. gadā 17 255 743 eiro apmērā.
Būvdarbus, VNĪ īstenojot to koordināciju un pārraudzību, plānots uzticēt pieciem būvkomersantiem, nodrošinot papildu infrastruktūras izbūvi līdz šā gada beigām, izņemot aptuveni 28,35 kilometru posmu, kas ir tehniski sarežģītāks, tajā izbūvi pabeidzot līdz 2025. gada oktobrim.
Purvos, vājās nestspējas gruntīs un mitrajos apvidos, kur grunts nestspēja nenodrošina žoga noturību un nepieļauj nākotnē izbūvēt minerālmateriālu patruļtakas konstrukciju bez grunts nomaiņas vai pastiprināšanas, ir paredzēts izbūvēt inovatīvu pontonu risinājumu ar žogu.
Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav.
Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam.
Patlaban uz robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
