Vācijā uzvar konservatīvie

Vācijā svētdien notikušajās pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanās lielāko balsu skaitu saņēmis konservatīvais bloks, kurā ietilpst kristīgie demokrāti (CDU) un to sabiedrotie Bavārijā – Kristīgi sociālā savienība (CSU).

Aptaujas pirms vēlēšanām šādu notikumu attīstības scenāriju arī prognozēja, un domājams, ka nākamo valdību vadīs konservatīvo kanclera amata kandidāts Frīdrihs Mercs.

Galvenie jautājumi atbildēti

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Merca vadītos konservatīvos vēlēšanās atbalstījuši 28,6% vēlētāju, kas CDU/CSU jaunajā Bundestāga sasaukumā nodrošinās 208 vietas. Vēlēšanās otrajā vietā ar 20,8% balsu un 152 vietām Bundestāgā ierindojusies labēji populistiskā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kurai šīs ir sekmīgākās parlamenta vēlēšanas kopš partijas dibināšanas 2013. gadā. Pašreizējā kanclera Olafa Šolca vadītie sociāldemokrāti (SPD) vēlēšanās saņēmuši 16,4% balsu, kas ir šīs partijas sliktākais rezultāts vēlēšanās pēc Otrā pasaules kara. SPD Bundestāgā būs pārstāvēti ar 120 deputātiem. CDU/CSU un SPD kopā nodrošinājušas nelielu vairākumu Bundestāgā, un domājams, ka tieši šie abi politiskie spēki veidos jauno valdību. Pašreizējā koalīcijā pārstāvētie zaļie ar 11,6% balsu un 85 vietām ir ierindojušies ceturtajā vietā. Radikāli kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie") saņēmusi 8,8% balsu un Bundestāgā būs pārstāvēta ar 64 deputātiem. 

Iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru nespēja pārvarēt ne liberālie brīvie demokrāti (FDP), ne arī kreisi populistiskā Zāras Vāgenknehtas savienība. 

Kopumā apmēram šādus vēlēšanu rezultātus aptaujas arī prognozēja, un galvenais jautājums bija tikai par to, vai koalīcijas izveidošanai pietiks ar diviem politiskajiem spēkiem, vai vajadzēs arī trešo. Vairāku partiju palikšana uzreiz "aiz svītras" ļāvusi CDU/CSU un SPD nodrošināt nelielu vairākumu, un domājams, ka Vācijā pēc nepilnu četru gadu pārtraukuma atkal pie varas būs tā dēvētā Lielā koalīcija. Mercs jau apliecinājis, ka tieši šādas koalīcijas veidošana ir viņa plānos, bet sākotnējās sarunas ar SPD jau sākušās. Valdību viņš cer izveidot līdz Lieldienām. Jāpiebilst, ka vienu vietu vēlēšanās izcīnījusi Dienvidšlēsvigas vēlētāju savienība (SSW). Šai dāņu un frīzu minoritāti pārstāvošajai reģionālajai partijai piecu procentu barjera iekļūšanai Bundestāgā nav jāpārvar. Bundestāga vēlēšanās svētdien piedalījās 82,5% balsstiesīgo, kas ir augstākais rādītājs kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā.

Grib Eiropas neatkarību

Mercs svētdienas vakarā jau pēc nobalsojušo aptauju publiskošanas, kas iezīmēja nākamā parlamenta aprises, aicināja nekavēties ar jaunās valdības veidošanu, paužot, ka "pasaule mūs negaidīs". Konservatīvo spēku līderis īpaši pieminēja no ASV nākušo "iejaukšanos" Vācijas vēlēšanu kampaņā. Jāpiebilst, ka vēlēšanu kampaņas laikā atklātu atbalstu AfD izteica ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais miljardieris Īlons Masks, bet viceprezidents Džeims Deivids Venss Minhenes drošības konferencē pārmeta Eiropas politiķiem par noteiktu labējo partiju izslēgšanu no sadarbības. 

"Iejaukšanās no Vašingtonas" nav bijusi mazāk "dramatiska", kā iejaukšanās no Maskavas, paziņoja Mercs, kurš atbildi uz spiedienu no Maskavas un Vašingtonas redzot "vienotā Eiropā". 

"Man absolūta prioritāte būs Eiropas stiprināšana tik ātri, cik vien iespējams, lai soli pa solim mēs patiešām varētu panākt neatkarību no ASV," svētdien solīja vēlēšanu uzvarētājs. "Es nekad nebūtu iedomājies, ka man televīzijā būs jāsaka kas tāds. Tomēr, vēlākais, pēc Donalda Trampa pagājušās nedēļas paziņojumiem ir skaidrs, ka amerikāņiem, vismaz šai amerikāņu daļai, šai administrācijai, Eiropas liktenis ir lielākoties vienaldzīgs," paziņoja Mercs.

Ar AfD nesadarbosies

Lai arī vēlēšanu rezultāti liecina par Vācijas sabiedrības nosvēršanos pa labi, CDU/CSU un AfD sadarbība valdībā nav gaidāma. AfD līdere Alise Veidele svētdien uzsvēra, ka viņas vadītā partija vēlēšanās guvusi "vēsturiskus panākumus". Viņa arī argumentēja, ka vēlētāji, izdarot izvēli, esot pauduši vēlmi redzēt CDU/CSU un AfD valdību. Mercs gan pirms, gan arī pēc vēlēšanām noraidījis iespēju ņemt valdībā labējos populistus. Konservatīvo līderis uzsvēra, ka abu politisko spēku starpā ir "fundamentālas atšķirības" ārpolitikas, drošības, NATO, Eiropas Savienības un eiro jautājumos. Pirms vēlēšanām Mercam kritiķi tomēr pārmetuši vēlmi Bundestāgā imigrācijas ierobežošanas jautājumā sadarboties ar AfD. 

Pirms vēlēšanām kā viens no apspriestākajiem bija tieši imigrācijas jautājums, ko vēl vairāk saasināja vairāki imigrantu un patvēruma meklētāju pēdējā laikā sarīkoti uzbrukumi. 

Mercs CDU vadības grožus pārņēma 2022. gadā, un viņa vadībā šī partija ir ieņēmusi stingrāku nostāju imigrācijas jautājumā, īpaši salīdzinot ar bijušās kristīgo demokrātu kancleres Angelas Merkeles laiku. Nākamajam kancleram tomēr reformu veikšanai būs vajadzīgs koalīcijas partneru atbalsts. Kā vēl vienu bažu avotu Vācijas sabiedrībā var minēt valsts ekonomiskās grūtības. Pēdējos divos gados Vācijā ir vērojams iekšzemes kopprodukta samazinājums. Vācijas ekonomiskajam modelim lielu kaitējumu nodarījis enerģijas cenu kāpums, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ķīnas autobūves firmu izrādītā konkurence, kā arī valsts pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. Bažas Vācijā rada arī Trampa administrācijas neprognozējamā tarifu politika.

Jāpiebilst, ka pēc FDP neiekļūšanas parlamentā par aiziešanu no politikas paziņojis šīs partijas līderis Kristians Lindners. Pirmstermiņa vēlēšanas Vācijā nācās rīkot pēc tam, kad novembrī izjuka Šolca vadītā trīs partiju koalīcija. Pēc ilgstošām domstarpībām budžeta jautājumā Šolcs Lindneru atcēla no finanšu ministra amata, bet pēc tam FDP koalīciju pameta. Par aiziešanu no partijas vadības paziņojis arī zaļo līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks, kurš Šolca valdībā ieņem ekonomikas ministra un vicekanclera amatu.