Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju. Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.
Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.
Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.
Noteikts pilnīgs Krievijas alumīnija importa aizliegums, taču, lai nodrošinātu pārejas periodu, atļauts 12 mēnešu laikā ES ievest 275 000 tonnu krievu alumīnija, kas līdzinās 80% no 2024. gada importa kopējā apjoma.
Papildus ierobežojumi noteikti divējādi izmantojamām tehnoloģijām, kuras var izmantot karadarbībā, tajā skaitā aizliegts Krievijai pārdot videospēļu konsoles, kas var tikt izmantotas lidrobotu pilotēšanai karalaukā
Aizliegts uz Krieviju eksportēt arī ķimikālijas, ko var izmantot asaru gāzes ražošanā, jo Krievija to pielieto kā ķīmisko ieroci Ukrainā. Aizliegts arī ciparvadības programmatūru eksports, ko Krievija varētu izmantot darbagaldos ieroču ražošanai, kā arī hroma rūdu un savienojumu eksports.
Noteikti arī eksporta ierobežojumi rūpniecības ražojumiem, tajā skaitā ķimikālijām, tēraudam, stikla izstrādājumiem un pirotehnikai, kam ir konkrēts militārs pielietojums.