-2 °C
Ukraina pavirzījusies vēl soli tuvāk, lai valstī tiktu izbeigta Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas darbība.
Ukrainas parlaments otrdien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru tiek aizliegta ar Krieviju saistītu reliģisko organizāciju darbība. Šis likums tiek tieši saistīts ar Kijivas centieniem aizliegt par Maskavas baznīcu dēvēto organizāciju, kuras pārstāvji izpelnījušies pārmetumus par simpātijām pret Krieviju un sadarbību ar to.
Ilgi apspriests likums
Par likumu nobalsoja 265 Augstākās Radas deputāti, bet 29 balsoja pret. Likums vēl jāparaksta prezidentam Volodimiram Zelenskim, un tas stāsies spēkā 30 dienas pēc publicēšanas. Pēc tam Maskavas patriarhātam pakļautajai baznīcai būs deviņu mēnešu laikā jāsarauj saites ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu. Likumdevēji ir norādījuši, ka Maskavas baznīcas darbības izbeigšana būs ļoti ilgs un sarežģīts process, jo katrai pareizticīgo draudzei būs jālemj par izstāšanos no Maskavas patriarhātam pakļautās baznīcas. Likuma pieņemšana prasījusi ilgu laiku. Attiecīgais likumprojekts Ukrainas parlamentā tika iesniegts jau 2023. gada janvārī, bet pirmajā lasījumā tas tika atbalstīts 2023. gada oktobrī.
Ar jauno likumu tiek tieši aizliegta Krievijas Pareizticīgās baznīcas darbība, nosaucot šo organizāciju par "agresorvalsts režīma ideoloģisko piedēkli" un "līdzdalībnieci kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci".
Saites pilnībā nav sarautas
Lai arī Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīca pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir "pašpietiekama un neatkarīga", tomēr baznīcas pārstāvji joprojām tiek vainoti par sadarbību ar Krieviju. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma kriminālizmeklēšanai pakļauti vairāk nekā simt šīs baznīcas garīdznieki, paziņojis Ukrainas Drošības dienests. Gandrīz 50 garīdzniekiem izvirzītas apsūdzības, bet 26 lietās paziņots spriedums. Daži garīdznieki ir apmainīti pret Krievijas gūstā nokļuvušajiem ukraiņiem. Ukrainas politiķi ir aizstāvējuši virzību uz saišu saraušanu ar Maskavas patriarhātu.
"Mūsu kopīgais pienākums ir garantēt ukraiņiem garīgo neatkarību," vēl augustā sākumā paziņoja Zelenskis.
"Ukrainā Maskavas baznīcas nebūs," uzsvēris Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. "Vēsturisks balsojums," vietnē "Facebook" paziņoja neatkarīgais deputāts Romāns Lozinskis. "Šodien mēs aizsākam ceļu, lai iztīrītu Kremļa aģentu tīklu, kas desmitgadēm slēpies aiz reliģiskas organizācijas maskas," piebilda deputāts. Sabiedriskās domas aptaujās 82% ukraiņu pauduši viedokli, ka neuzticas Maskavas patriarhātam pakļautajai pareizticīgo baznīcai, bet pretējās domās bija 8%, vēsta aģentūra "Reuters".
Sūdzas par "reliģisko tīrīšanu"
Maskavas Patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas jurists Roberts Amsterdams paziņojis, ka parlamenta pieņemtais likums "pārkāpj reliģisko brīvību", un solīja vērsties "visās tiesās". Amsterdams intervijā aģentūrai "Associated Press" pieņemto likumu nosaucis par "reliģisko tīrīšanu".
Viņš uzstāja, ka jaunie noteikumi baznīcas aizstāvību padara neiespējamu, jo likums vēršas pret ikvienu reliģisku organizāciju, kuru Krievijas Pareizticīgā baznīca uzskata par sev pakļautu.
Ukrainas Pareizticīgo baznīca nevar ietekmēt to, kas ir rakstīts Krievijas Pareizticīgās baznīcas dokumentos, piebilda jurists.
Jāpiebilst, ka Krievijas propaganda Kijivas vēršanos pret Maskavas pārziņā esošo pareizticīgo baznīcu ir centusies uzdot par "kristiešu vajāšanu". Šādi apgalvojumi ir atraduši dzirdīgas ausis ASV tajās aprindās, kas ir noskaņotas negatīvi pret militāro palīdzību Ukrainai, norāda laikraksts "Kyiv Independent".
Šķelšanās Ukrainas pareizticīgo vidū sākās jau pēc Krievijas agresijas sākuma 2014. gadā. Nozīmīgu uzvaru Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kas ir neatkarīga no Maskavas, svinēja 2019. gadā, kad Austrumu pareizticīgo baznīcas Konstantinopoles patriarhs tai piešķīra autokefāliju jeb neatkarību no Maskavas patriarhāta. Tomēr līdz šim ne visas pareizticīgo draudzes piekritušas saraut saites ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu, kas atbalstījusi Krievijas agresiju Ukrainā.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
