ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja memorandu, kas paredz uz Gvantanamo līci Kubā nosūtīt līdz 30 000 migrantu, kas Savienotajās Valstīs ieceļojuši nelegāli.

Reklāma

Memorandā Iekšzemes drošības ministrijai un Aizsardzības ministrijai likts sagatavot ASV jūras spēku bāzi Gvantanamo, lai tur varētu izmitināt noziegumus pastrādājušus migrantus, kuri ASV uzturas nelikumīgi.

Sūtīs prom sliktākos

Trampa vēlēšanu kampaņā un arī pēc stāšanās prezidenta amatā imigrācijas jautājums ir ieņēmis ļoti nozīmīgu vietu. Tramps jau ir parakstījis rīkojumu par armijas un Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz ASV un Meksikas robežu nelegālās imigrācijas apkarošanai. Tāpat Tramps grib no valsts izraidīt noziegumus pastrādājušus nelegālos imigrantus, tomēr ne vienmēr viņu atpakaļsūtīšana ir iespējama. Daudzi cilvēki pat nezina par to. 

Mums Gvantanamo ir 30 000 gultu, lai aizturētu ļaunākos kriminālnoziedzniekus – nelegālos imigrantus, kas apdraud amerikāņus,

trešdien paziņoja Tramps. Mēs viņus sūtīsim uz Gvantanamo, piebilda prezidents. Viņš arī norādīja, ka daži no migrantiem, ko plānots izmitināt Gvantanamo, ir tik slikti, ka Savienotās Valstis negrib viņus sūtīt uz to izcelsmes valstīm, jo mēs negribam, lai viņi atgriežas. Savukārt no Gvantanamo ir grūti izkļūt, piebilda Tramps. Pagaidām nav zināms, kuras tieši nelegālo imigrantu kategorijas varētu prioritārā kārtībā sūtīt uz Gvantanamo. Vairākas Trampa administrācijas amatpersonas izteikušās, ka tur nokļūs sliktākie no sliktākajiem.

Tramps ar šo paziņojumu par migrantu izmitināšanu Gvantanamo nāca klajā, parakstot Leikenas Railijas Aktu, kas nosaukts nelegālā imigranta nogalinātās studentes vārdā. Likumā teikts, ka personas, kas ASV uzturas nelegāli un ir apsūdzētas zādzībās un vardarbīgos noziegumos, tiek aizturētas un potenciāli deportētas pat pirms notiesāšanas. Šis ir pirmais Trampa otrajā termiņā parakstītais likums.

Par maz resursu

Lai arī pasaulē Gvantanamo plašāk ir zināma ar ASV militāro cietumu, kur ieslodzīti aizdomās par terorismu turētie, karabāzes teritorijā atrodas arī migrantu centrs. 

Tajā tiek izmitināti migranti, kas ar laivām nelegāli mēģinājuši nokļūt Savienotajās Valstīs, tomēr tikuši notverti. Lielākoties tie ir Haiti un Kubas pilsoņi. 

Zināms, ka par migrantu izmitināšanu atbildīgs būs Iekšzemes drošības ministrijas pārziņā esošais Imigrācijas un muitas dienests.

Amatpersonas tomēr atzinušas, ka Tramps ir pārlieku optimistisks, uzskatot, ka Gvantanamo centrā ir 30 000 gultasvietu imigrantu izmitināšanai. Kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja telekanālam CNN, ka Gvantanamo pašlaik nav gatava, lai tur varētu izmitināt tik daudz migrantu. Tur nekādā gadījumā vairs nav 30 000 gultu, pavēstīja amatpersona, piebilstot – tik liela migrantu centra ietilpība bijusi pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Imigrācijas un muitas dienests jau paziņojis, ka ar esošo finansējumu prezidenta uzdoto rīkojumu izpildīt nevarēs, un Kongresam būs jāapstiprina papildu finansējums. 

Dienestam pašlaik ir finansējums 41 500 gultasvietu nodrošināšanai migrantiem visā ASV teritorijā. 

Ņemot vērā tikko kā pieņemto Leikenas Railijas Aktu, būs vajadzīgas vēl 110 000 gultasvietu. Papildu imigrantu aizturēšanai un izraidīšanai no valsts likuma darbības pirmajā gadā būtu vajadzīgi gandrīz 26,9 miljardi dolāru (25,8 miljardi eiro), vēl pirms Trampa paziņojuma par migrantu sūtīšanu uz Gvantanamo lēsa dienests.

Jāpiebilst, ka jau iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija pērn sprieda, ka Gvantanamo varētu nākties izmitināt lielāko skaitu imigrantu no Haiti, ņemot vērā augošās bēgļu plūsmas no šīs haosa pārņemtās valsts. Trampa lēmumu sūtīt migrantus uz Gvantanamo jau kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji, kā arī Kubas amatpersonas. Gvantanamo bāzes teritoriju ASV kontrolē kopš 1903. gada, kad to iznomāja no Kubas. Pēc 1959. gada revolūcijas Kubā pie varas nākušais komunistiskais režīms paudis uzskatu, ka 117 kvadrātkilometru lielo teritoriju Savienotās Valstis ir okupējušas un tā būtu jāatdod atpakaļ.

Cietums joprojām darbojas

Kamēr tiek plānota migrantu centra paplašināšana, Gvantanamo darbību turpina ASV militārais cietums. Tas tika izveidots 2002. gadā, kad pilnā sparā notika tā dēvētais karš pret terorismu. Gvantanamo tika ieslodzīti cilvēki, kurus ASV turēja aizdomās par terorismu. Vienu brīdī ieslodzīto skaits sasniedza apmēram 800, tomēr ar laiku to skaits sarucis, jo Savienotās Valstis repatriējušas tos cietumniekus, kurus neuzskata par draudu savai drošībai. Vēl 6. janvārī Baidena administrācija paziņoja par 11 Jemenas pilsoņu nosūtīšanu uz Omānu. 

Šobrīd ieslodzījumā Gvantanamo atrodas vairs tikai 15 cilvēki, tostarp par vienu no 2001. gada 11. septembra teroraktu organizētājiem uzskatītais Halids Šeihs Mohammeds. 

Bēdīgi slaveno cietumu, kur aizdomās turamie bez tiesas turēti gadiem ilgi, slēgt gribēja jau bijušais prezidents Baraks Obama, tomēr solījumu izpildīt nespēja.