22 °C
Latvijas valdība iecerējusi šogad nosūtīt Ukrainai dronus kopumā desmit miljonu eiro vērtībā, pēc sarunām ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs vakar ieradās Latvijā oficiālā vizītē, viņš tikās ar Ministru prezidenti E. Siliņu, Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju.
Pēc sarunām ar Ukrainas kolēģi E. Siliņa sacīja, ka valdība šobrīd sadarbībā ar Ukrainu un Latvijas uzņēmumiem strādā pie dronu ražošanas Latvijā, lai tos pēc tam varētu sūtīt Ukrainas atbalstam. Latvija drīzumā nosūtīs uz Ukrainu pirmos dronus viena miljona eiro vērtībā. Siliņa uzsvēra, ka Ukrainas kolēģi tos jau ir testējuši un atzinuši par labiem kaujā, kā arī to kvalitāte atbilst ukraiņu prasībām.
Abas puses pārrunāja arī nepieciešamību pēc militārajiem instruktoriem. Siliņa sacīja, ka Latvija no savas puses varētu aizsūtīt vienu vai vairākus cilvēkus, kas koordinētu dronu jautājumu Ukrainas pusē. Vienlaikus politiķe piebilda, ka arī Latvijā būs nepieciešama operatīva koordinācijas grupa, kas nodarbojas ar dronu koalīcijas jautājumiem. «Tuvākajā laikā tāda būs, un tai būs vajadzīgs labs menedžments,» uzsvēra premjerministre.
Kopējais Latvijas atbalsts Ukrainai šogad sasniegs 850 miljoni eiro, un līdz ar aprīļa militārā atbalsta pakotnes izziņošanu kopējais militārais atbalsts sasniegs 392 miljonus eiro.
Latvijas valdības atbalsts 2024. gadā Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro, bet militārais atbalsts būs aptuveni 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 112 miljoni eiro. «Latvija ir apņēmības pilna saglabāt šādu ikgadējo atbalstu arī 2025. un 2026. gadā,» pauda premjerministre.
Ministru prezidente informēja, ka aprīlī paredzēta jauna militārā palīdzība Ukrainai. No Nacionālo bruņoto spēku rezervēm ir plānots ziedot materiāltehniskos līdzekļus, tostarp bruņojumu un munīciju 22,2 miljonu eiro vērtībā. Tā galvenokārt būs munīcija, sprāgstvielas un ieroči, tāpat arī transports un individuālais un atbalsta ekipējums. Artilērijas munīcijas kopīgā iepirkuma ietvaros Čehijas vadībā Latvija piešķirs finansējumu 155 milimetru munīcijas lādiņu iegādei par kopējo summu ap desmit miljoniem eiro.
Vizītes laikā abu valstu valdību vadītāji apsprieda arī Ukrainas rekonstrukciju. Latvija piešķīrusi līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai Čerņihivas apgabalā. Šī nauda tiks izlietota ne tikai attīstības sadarbības projektu ietvaros, bet arī Latvijas uzņēmumu atbalstīšanā, kas iesaistīti Ukrainas rekonstrukcijā Čerņihivas apgabalā.
Tāpat tikšanās laikā pārrunāta arī gatavošanās 10. Latvijas–Ukrainas starpvaldību komisijas sanāksmei, kas notiks šā gada maijā Kijivā. Viens no komisijas prioritārajiem darbības virzieniem ir arī ekonomiskās sadarbības veicināšana.
Ukrainas premjerministrs savā uzrunā pateicās Latvijas valdības vadītājai par «ielūgumu un silto viesmīlību», kā arī pateicās Latvijas tautai par tās nelokāmo solidaritāti.
Ukrainas premjerministrs sacīja, ka Latvija dara «visu iespējamo un neiespējamo», lai atbalstītu Ukrainu, uzskaitot dažādos veidus un formātus, kā Latvija līdz šim ir atbalstījusi Ukrainu. Šmihaļs apstiprināja, ka Latvijā ražotie droni ir augstā kvalitātē un Ukrainas bruņotie spēki ir ļoti pateicīgi par šo produkciju. Šmihaļs paredz, ka šā gada laikā abām pusēm izdosies panākt konkrētību jautājumā par kopīgu dronu ražošanu.
Taujāts par iespējamo ASV atbalsta mazināšanos gadījumā, ja gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, Šmihaļs sacīja, ka Ukraina cienīs ASV sabiedrības lēmumu. Vienlaikus Ukraina cer uz ASV atbalstu un turpinās strādāt ar ASV valdību pēc nākamajām vēlēšanām.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Ukrainas premjeru, uzsvēris, ka Latvija ir gatava atbalstīt Ukrainu politiski, militāri un finansiāli līdz tās uzvarai. Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs apliecināja nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai.
Tikšanās laikā Rinkēvičs apliecināja arī Latvijas atbalstu iespējami ātrai sarunu uzsākšanai par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Latvijas Valsts prezidents izteica gandarījumu par panākto vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
