Saeimas pirmais gads pavadīts pārmaiņās

Gads pēc 14. Saeimas sanākšanas ir zīmīgs ar valdības maiņu, kas notika līdz šim nepieredzētā veidā, kad premjers Krišjānis Kariņš ("JV") vasarā vēl strādāja kopā ar esošajiem partneriem no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" ("AS"), bet vienlaikus veidoja jauno koalīciju kopā ar opozīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem".

Tik lielas izmaiņas koalīcijā, kuru tagad vada premjere Evika Siliņa ("JV"), izraisīja arī pārmaiņas Saeimas prezidijā un komisiju vadībā. Taču vienlaikus partiju pārstāvji uzskata, ka 14. Saeimas sastāvs ir kvalitatīvāks un debašu kultūra augstākā līmenī, ja par atskaites punktu ņem 13. Saeimu.

"13. Saeima bija zemākais punkts. Tā bija katastrofa. Tagad Saeimai varbūt ir nedaudz labāka intelektuālā kapacitāte, bet 14. Saeima nav trīs galvastiesas pārāka par iepriekšējo. Es neesmu optimists, ja paskatās, ko Saeima gada laikā ir pielēmusi," "Latvijas Avīzei" teica pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. 

Viņš nesauca konkrētus likumus, kas rada šādu iespaidu, bet lika saprast, ka lielākā daļa deputātu nespēj analizēt, kāpēc par vienu vai otru likumprojektu viņi balso, Saeimas lēmumi nav pētījumos balstīti.

Komentējot SKDS reitingus, kas veikti pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma, A. Kaktiņš teica, ka "Jaunās Vienotības" ("JV") reitinga samazināšanās (septembrī par partiju balsotu 7,7%) ir likumsakarīga. Tās lielo pārstāvniecību Saeimā (26 mandāti) noteica nevis tas, ka viņi būtu labi pārvaldījuši valsti, bet gan ģeopolitiskie apstākļi, kad cilvēki vēlējās prognozējamību un drošību, un "Jaunajai Vienotībai" "bija par 120% skaidra ģeopolitiskā orientācija", uzskata A. Kaktiņš. Viņaprāt, vēlētājiem patīk stipras un savāktas partijas. Tas, ka "JV" reitings samazinās, liecinot, ka tās vecā dienaskārtība ir atgriezusies. "Valdības sabrukums parādīja "JV" vājumu," uzskata sociologs.

Jāatgādina, ka 13. Saeima pirmajā darbības gadā bija likusi pamatus vairākām reformām, piemēram, novadu reformai, kas gan bija nevis "JV", bet "Attīstībai/Par" aktivitāšu nopelns. Tagad pamanāmākais ir lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu.

Vāks parakstus, lai atlaistu Saeimu

Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā" iekļuva Saeimā kā pēdējā, kas arī bija pārsteidzoši, ja atceras, ka Saeimā netika "Saskaņa" un arī valdībā pārstāvētie "Konservatīvie" un "Attīstībai/Par". "LPV" opozīcijā atbalstu ir tikai palielinājusi, dažus mēnešus bija aptaujas līderu trijniekā. A. Kaktiņš "LPV" reitinga kāpumu saista ar sabiedrības noskaņojumu, jo esot pietiekami daudz cilvēku, kas nav apmierināti ar varu. 

"Tad opozīcijai ir labas iespējas vairot savu popularitāti. Ainārs Šlesers spēj kapitalizēties uz neapmierināto rēķina," uzskata A. Kaktiņš.

Apstiprinājums teiktajam ir tas, ka 1. novembrī, gadu kopš 14. Saeimas sanākšanas, A. Šlesers Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lūgs sākt parakstu vākšanu, lai ierosinātu 14. Saeimas atlaišanu. Referendumu var ierosināt, ja iniciatīvu gada laikā būs atbalstījuši aptuveni 155 000 pilsoņu. Parakstu vākšanu var sākt ne agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas. Uz vaicāto, kāpēc Saeima būtu jāatlaiž, ja politiķi, ieskaitot pašu A. Šleseru, uzskata, ka tā tomēr ir labāka par iepriekšējo, "LPV" līderis atbildēja: ""Jaunā Vienotība" pārāk ilgi vada valsti. Taču nekādas redzamas ekonomiskās reformas nav notikušas, tāpēc varai jāmainās un jādod tautai iespēja izteikt savu viedokli." Uz jautājumu, ar ko jauna Saeima varētu būt labāka, A. Šlesers atbildēja, ka tajā, viņaprāt, būšot mazāk partiju.

Pamanāma paaudžu maiņa

Tagadējā 14. Saeima, no vienas puses, iezīmē paaudžu maiņu politikā, jo divas lielākās frakcijas vada gados jauni politiķi – "JV" frakcijas priekšsēdētājs ir bijušais Rīgas domes deputāts Edmunds Jurēvics, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – bijušais Valmieras novada deputāts Harijs Rokpelnis. Saeimā ienākusi partija "Progresīvie", kuru dibinājuši gados jauni politiķi un kas lielā mērā pārstāv jaunās paaudzes domāšanu un intereses. 

Jauni deputāti, kas varētu ar laiku kļūt par līderiem, ir gandrīz visās frakcijās.

Pārmaiņas notiek arī Nacionālajā apvienībā, kur priekšplānā tagad aizvien biežāk ir Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, kā arī Jurģis Klotiņš, kuram gan bija jāatgriežas Rīgas domē pēc valdības maiņas. Vienlaikus parlamentā ir atgriezušies vairāki deputāti, kuru aktīvais laiks politikā bija pirms desmit un divdesmit gadiem – piemēram, A. Šlesers un Vilis Krištopans ("LPV"), Augusts Brigmanis (ZZS), kurš izlaida 13. Saeimu.

Jau vairāk nekā 20 gadus politikā ir arī Ainars Latkovskis ("JV") un Māris Kučinskis ("AS"). "Atšķirībā no 13. Saeimas, kur notika vārdu kaujas un apsaukāšanās, kur bija viena populistu partija, 14. Saeimā neviens nenolaižas līdz tādam līmenim un ir cita debašu kultūra," teica A. Latkovskis. Abas šīs Saeimas valdības strādā ar nelielu vairākumu – 54 balsīm –, un tas nozīmē, ka visiem koalīcijas deputātiem ir jāievēro disciplīna, jābūt klāt Saeimas un komisiju sēdēs, atzina A. Latkovskis. Viņš piebilda, ka ir politiķi, kuru darbība 13. Saeimā un tagad būtiski atšķiras. Iespējams, ar to domāta kāda deputāte, kas iepriekš bija ievēlēta no "KPV LV", bet tagad ir "LPV" frakcijā. Lūgts to komentēt, A. Šlesers atbildēja, ka viņam nav zināms, kas notika 13. Saeimā, bet "LPV" frakcijas deputāti vienojušies uzstāties korekti, runāt par jautājumu būtību, nevienu neapvainojot, ko visi arī ievērojot. 

Frakcijā saskaņojot, par ko kurš uzstāsies, bet runas katrs gatavojot pats, pārsvarā runājot no galvas, "es arī runāju bez lapiņas", piebilda politiķis.

Brigmanis: Darbs aizkulisēs ir svarīgs

Arī M. Kučinskis uzskata, ka šī Saeima ir spēcīgāka. "13. Saeimā bija deputāti, kuri gadu brīnījās, kamēr saprata, kur ir nokļuvuši, daļa no viņiem neko nopietnu pirms tam nebija strādājuši. Tagad arī ir gados jauni deputāti, bet viņiem jau ir nopietna darba pieredze kādā jomā," uzskata M. Kučinskis. Viņaprāt, tagad arī debates ir kvalitatīvākas, "opozīcija te nav valsts ienaidnieks, deputāti no visām frakcijām ir draudzīgāki, savstarpēji sarokojas". Tam, ka šī ir korektāka un konstruktīvāka Saeima, piekrīt arī A. Brigmanis. Viņaprāt, gads ir bijis interesants, samērā īsā laikā beidza pastāvēt valdība, kur personālijas esot nospēlējušas lielu lomu.

"Es ceru, ka esošās valdības veidotāji būs mācījušies no iepriekšējās kļūdām. Darbs aizkulisēs ir ļoti svarīgs, pat svarīgāks un efektīvāks par tā publisko daļu," teica A. Brigmanis. 

Iepriekš premjera K. Kariņa publiskie paziņojumi reizēm pārsteidza un pat aizskāra koalīcijas partnerus, kas izraisīja "AS" un NA bloķēšanos, lai nepieļautu "JV" dominanti. 

Abas partijas publiski kritizēja "JV", kas radīja iespaidu, ka partneri savstarpēji nemaz nav izrunājušies. E. Siliņas valdības partijas līdz šim ir demonstrējušas koleģiālu sadarbību. Iekšējās diskusijās tās visus strīdīgos jautājumus izrunājot, lai publiski varētu cits citu atbalstīt, nevis pelt.

A. Brigmanis un arī M. Kučinskis uzsvēra, ka pirmajā Saeimas gadā tās darba kārtībā nav bijis tādu politiski jūtīgu jautājumu kā partnerattiecību regulējums un Stambulas konvencijas ratifikācija. Valdība tagad nodevusi Saeimai vērtēšanai abus šos jautājumus. Turklāt tas notiek vienlaikus ar valsts budžeta projekta iesniegšanu, kas, iespējams, ir ar nolūku, lai sadalītu opozīcijas un arī sabiedrības uzmanību, tā cenšoties mazināt spriedzi.

Saturiski E. Siliņas valdība turpina īstenot iepriekšējās valdības prioritātes un iesāktās reformas. Taču dažus jaunus uzsvarus premjere ir uzlikusi. Viņa vēlas pievērst lielāku uzmanību jauniešu politikai, kā arī mazināt birokrātiju. E. Siliņa kritizē tos, kas runā sarežģīti. 

Nesen valdības sēdē viņa norādīja, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotā kāda projekta anotācija ir tik sarežģīta un pilna ar dažādiem terminiem, ka sabiedrībai, tajā skaitā uzņēmējiem, būs grūti to lasīt un saprast būtību. 

Ministrijas pārstāvis taisnojās, ka anotācijas ir jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju un tajās iekļautajiem terminiem ir jāatbilst normatīviem.

Spīkers nevarot būt no opozīcijas

Valdības maiņa izraisīja pārmaiņas arī Saeimā, nomainot arī tās priekšsēdētāju. Pēc neatkarības atjaunošanas Saeimas spīkeri sasaukuma laikā ir mainījušies divas reizes. 6. Saeimu sākumā vadīja Ilga Kreituse, kuru nomainīja Alfrēds Čepānis (abi bija ievēlēti no Demokrātiskās partijas "Saimnieks"), 9. Saeimu sākumā vadīja Indulis Emsis, bet pēc tam – Gundars Daudze (abi no ZZS). 5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs ("Latvijas ceļš"), 7. Saeimas – Jānis Straume (TB/LNNK), 8. Saeimas – Ingrīda Ūdre (ZZS), 10. Saeimu un 11. Saeimu, kas abas strādāja nepilnu pilnvaru termiņu, vadīja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"), bet 12. un 13. Saeimas priekšsēdētāja bija Ināra Mūrniece (NA).

Pēdējos gados Saeimas spīkera amats ir līdzvērtīgs vienam postenim valdībā, tāpēc pēc valdības maiņas šajā krēslā sēdās ZZS pārstāve Daiga Mieriņa.

Foto: Reinis Inkēns/Saeima

Līdz 2018. gadam valdības mainījās diezgan bieži, bet spīkerus partijas nemainīja. E. Smiltēns, kura vietā Saeimu tagad vada Daiga Mieriņa (ZZS), amatā nenostrādāja pat gadu un posteni zaudēja neuzticības balsojumā. Daudzi gan atzīst, ka Saeimas sēdes E. Smiltēns ir vadījis labi. Pēdējos gados spīkera amats ir līdzvērtīgs vienam postenim valdībā. Saeimas priekšsēdētājs nevar būt no opozīcijas, uzsvēra A. Latkovskis. Agrāk valdības krita, bet spīkera partija palika koalīcijā, taču tagad "AS" aizgāja opozīcijā. 

M. Kučinskis uzskata, ka tādam tirgum par Saeimas priekšsēža amatu nevajadzētu būt, to nevarot saistīt ar ministru posteņu sadali. 

"Latvijas brīvvalsts laikā spīkeri nemainījās," piebilda M. Kučinskis. Pirmskara Latvijā valdības mainījās, bet Saeimu ir vadījuši tikai divi priekšsēdētāji – 1. Saeimas priekšsēdētājs sākumā bija Frīdrihs Vesmanis, bet no 2025. gada marta līdz valsts apvērsumam 1934. gada 15. maijā Saeimas priekšsēdis bija Pauls Kalniņš.

Valdības maiņa noteica arī izmaiņas komisiju vadībā. Amatus saglabāja tikai septiņi no 16 komisiju priekšsēžiem. Daļa bijušo komisiju vadītāju tagad strādā valdībā, bet daļa zaudēja mandātus, kurus saņēma uz kolēģu pilnvaru laiku valdībā.

Pārmaiņas 14. Saeimas pirmajā gadā

Pie frakcijām nepiederošie deputāti:

Oļegs Burovs (ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā")

Glorija Grevcova (ievēlēta no "Stabilitātei")

Igors Rajevs (ievēlēts no "Apvienotā saraksta")

Komisiju priekšsēdētāji, kas saglabāja amatu:

Ārlietu komisija – Rihards Kols (NA)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – Raimonds Bergmanis ("AS")

Budžeta un finanšu komisija – Jānis Reirs ("JV")

Juridiskā komisija – Andrejs Judins ("JV")

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – Agita Zariņa-Stūre ("JV")

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – Jānis Vucāns (ZZS)

Ilgtspējīgas attīstības komisija – Uģis Mitrevics (NA)

Komisijas, kuru vadība ir mainījusies:

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija – bija Ieva Brante ("AS"), tagad Leila Rasima ("Progresīvie")

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija – bija Daiga Mieriņa (ZZS), tagad Oļegs Burovs (neatkarīgais deputāts)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – bija Linda Matisone ("AS"), tagad Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")

Sociālo un darba lietu komisija – bija Inga Bērziņa ("JV"), tagad Andris Bērziņš (ZZS)

Pieprasījumu komisija – bija Hosams Abu Meri ("JV"), tagad Raimonds Čudars ("JV")

Publisko izdevumu un revīzijas komisija – bija Rihards Kozlovskis ("JV"), tagad Viktorija Baire ("JV")

Nacionālās drošības komisija – bija Jānis Dombrava (NA), tagad Ainars Latkovskis ("JV")

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija – bija Ingmārs Līdaka ("AS"), tagad Gunārs Kūtris (ZZS)

Eiropas lietu komisija – bija Andris Sprūds ("Pogresīvie"), tagad Edmunds Cepurītis ("Progresīvie")