Otrdien amatā stājās jaunais alianses ģenerālsekretārs Marks Rite

Svinīgā ceremonijā NATO galvenajā mītnē Briselē vakar alianses ģenerālsekretāra pienākumus no ilggadējā tās vadītāja norvēģa Jensa Stoltenberga pārņēma bijušais Nīderlandes premjerministrs no liberāli konservatīvās "Tautas partijas brīvībai un demokrātijai" Marks Rite – pēc kārtas 14. NATO ģenerālsekretārs.

Ardievas velosipēdam

Ceremonija sākās pulksten deviņos no rīta, kad Stoltenbergs un Rite nolika vainagu pie pieminekļa karavīriem, kuri krituši zem NATO karoga alianses 75 gadu pastāvēšanas vēsturē. Pēc tam sekoja amata pārņemšanas pasākums Ziemeļatlantiskās padomes zālē, kas ir slēgta bezlogu telpa. Tur Rite saņēma simbolisko NATO vadītāja atribūtu – ceremoniālo sapulču vadības koka āmuriņu, ko 1963. gadā, stājoties savienībā, aliansei dāvināja Islande. 

"Tas ir ļoti atbildīgs darbs, un man būs jāiekāpj lielās kurpēs," saņemot pilnvaras, sacīja Rite. Neilgi pirms tam viņš pauda, ka nevar vien sagaidīt, kad varēs sākt strādāt.

Piecdesmit septiņus gadus veco, 193 cm garo pieredzējušo politiķi dzimtenē dēvē par "Teflona Marku", tā izsakot apbrīnu spējām atrast risinājumu vissmagākajās politiskajās domstarpībās, turklāt vienlaikus paliekot imūnam pret politisko oponentu mēģinājumiem atrast viņam kādas vājās vietas vai grēkus. "Viņš zina, kā veidot kompromisu un radīt konsensu, un šīs iemaņas te, NATO, tiek ļoti augsti vērtētas," par savu pēcnācēju izteicies Stoltenbergs. Vienlaikus zināms, ka viņš spēj būt arī ļoti tiešs un nepiekāpīgs, ja situācija to prasa. Fotogrāfi Riti nereti iemūžinājuši pārvietojamies Hāgā uz velosipēda no mājām uz darbu valdībā. Kā Nīderlandes premjers viņš iepirkās parastos lielveikalos un ieturējās parastās picērijās. Komentētāji nu uzsver, ka šie laiki ir garām.

Stoltenbergam stājoties amatā 2014. gadā, Krievija tikko ar "mazo zaļo cilvēciņu" palīdzību bija okupējusi Krimu un karš Ukrainā vēl tika uzskatīts par tumšu mākoni pār Eiropas drošību, bet visumā tīri lokālu konfliktu. Šobrīd situācija mainījusies un analītiķi norāda, ka Ritem nāksies darboties vienā no sarežģītākajiem periodiem NATO vēsturē. 

Varas maiņa notika 1000. pilna mēroga Ukrainas–Krievijas kara dienā, laikā, kad Āzijā strauji pieaug Ķīnas militārā un politiskā ietekme un vēlme atgūt Taivānas salu, bet Libānā, iespējams, briest jauns karš Tuvajos Austrumos.

"Es neuztraucos"

NATO ir 32 valstis, un apgalvo, ka īstenībā galvenais ģenerālsekretāra uzdevums ir noturēt vienotību šajā valstu pulkā. Tagad tāpat svarīgi nodrošināt, lai turpinātos un pieņemtos spēkā NATO militārā palīdzība Ukrainai. To kā prioritāru vakar žurnālistiem apstiprināja arī jaunais ģenerālsekretārs. 99% bruņojuma, ko saņem Kijiva, nāk no alianses valstīm, kurām pienāktos arī aizsardzības budžeta kāpināšana. Pagaidām tikai 23 NATO valstis izpilda uzdevumu palielināt militāro finansējumu vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Pēc Stoltenberga agrākās preses dienesta vadītājas Oanas Lungesku žurnālistiem teiktā, panākt pienācīgu finansējumu būs galvenais pārbaudījums Ritem. Ja tas izdosies, "tiks stiprināta uzticamība viņam kā NATO ģenerālsekretāram gan Vašingtonā, gan Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs, kuras bija mazliet vēsas, kad sāka izskanēt viņa vārds". Arī pats Rite pirmajā runā pieminēja naudu: "Mums [alianses dalībvalstīm] ir jātērē vairāk. Mums jāpastiprina mūsu kolektīvā drošība. NATO galvenā misija nemainīsies: mums ir droši jāaizsargā savi ļaudis, savas tautas un, protams, arī mūsu vērtības."

Viens no pasaules politikas lielajiem un biedējošajiem nezināmajiem ir tas, ar kādu iznākumu noslēgsies ASV prezidenta vēlēšanas 5. novembrī. Pats Rite īsi pirms pienākumu pārņemšanas žurnālistiem vakar noliedza, ka Donalda Trampa uzvaras gadījumā varētu rasties kādas grūtības ar Vašingtonas pienākumu pildīšanu aliansē. "Es neuztraucos. Abus kandidātus pazīstu ļoti labi. 

Ar Donaldu Trampu esmu strādājis kopā četrus gadus. Viņš bija tas, kurš spieda mūs tērēt aizsardzībai vairāk un panāca savu. Es varēšu strādāt ar abiem neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma," 

pirms oficiālās ceremonijas sacīja Rite. Tāda arī gada sākumā bijusi viņa vēl kā Nīderlandes premjera publiski paustā pozīcija, ka Eiropai jābeidz "raudāt" par Trampa iespējamo atgriešanos, jo "jāsadarbojas ar jebkuru uz deju grīdas". Rites spēja tikt galā ar Trampa īpatnībām ir leģendāra vēl no laikiem, kad Tramps bija ASV prezidents un Vašingtona konfliktēja ar Eiropas Savienību tirdzniecības jautājumos. Toreiz Ritem parādījies vēl viens pavārds – "Trampa vārdotājs".

Kas attiecas uz Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, tad jaunajam NATO ģenerālsekretāram par šo personību nav ilūziju. Viņu Rite raksturojis kā "cietsirdīgu, brutālu, nežēlīgu". Rite bija premjers, kad 2014. gada vasarā Krievijas militāristi virs Austrumukrainas ar raķeti notrieca reisa MH17 pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Lielākā daļa no 298 toreiz bojāgājušiem cilvēkiem bija Nīderlandes pilsoņi. Rite toreiz atzina, ka traģēdija "mainīja manu personīgo skatu uz pasauli".