9.3 °C
Parīzē vakar sākās prāva, kurā tiek tiesāta Francijas Nacionālās apvienības (RN) politiķe Marina Lepēna un citi šīs labējās partijas biedri saistībā ar apsūdzībām Eiropas Savienības (ES) finansējuma neatbilstošā izlietošanā.
Notiesājošs spriedums varētu apslāpēt Lepēnas cerības vēl reizi kandidēt Francijas prezidenta vēlēšanās.
Atšķirīga izpratne
Apsūdzības kopā celtas 27 RN politiķiem, kuri laikā no 2004. līdz 2016. gadam bijuši atbildīgi par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem domāta finansējuma izlietošanu partijas darbības nodrošināšanai Francijā, ko ES noteikumi liedz. Tolaik Lepēnas vadītās partijas nosaukums bija Nacionālā fronte. Lepēna, kura partijas vadību 2011. gadā pārņēma no sava tēva Žana Marī Lepēna, RN vadību pirms diviem gadiem nodeva Žordanam Bardellam. Lepēna šobrīd Nacionālajā sapulcē vada RN frakciju.
Lepēna savu vainu noliedz un uzskata, ka lieta ir politiski motivēta. "Deputātu palīgi nestrādā parlamenta labā. Viņi ir politiski palīgi vēlētām amatpersonām. Politiski pēc definīcijas," paziņoja Lepēna.
Daži palīgi esot rakstījuši viņas runas, citi nodarbojušies ar loģistikas jautājumiem vai koordinēšanu. RN politiķi uzsver, ka atšķiras Briseles un Francijas politiskā kultūra, kas arī radījis pārpratumus saistībā ar palīgu nodarbināšanu. RN tomēr jau esot atmaksājusi EP miljonu eiro, pavēstījis EP pārstāvis. No šīs summas 330 000 eiro esot saistīti tieši ar Lepēnas izšķērdēto naudu. EP grib, lai RN atmaksā vēl 2,7 miljonus eiro. Notiesājoša sprieduma gadījumā Lepēnai un citiem apsūdzētajiem var piespriest pat desmit gadus ilgu cietumsodu, kā arī līdz pat miljonam eiro lielu naudas sodu, vēsta aģentūra "Associated Press". Bargi cietumsodi tomēr netiek uzskatīti par ticamiem. Tiesa toties var nospriest liegt lietā notiesātajiem uz pieciem gadiem ieņemt vēlētu amatu. Tas tiešā veidā liegtu Lepēnai 2027. gadā ceturto reizi kandidēt prezidenta vēlēšanās. Viņa jau ir paudusi vēlmi kandidēt atkārtoti.
Lepēna zinājusi par nelikumībām
Izmeklēšana par iespējamu ES finansējuma izšķērdēšanu sākās 2015. gadā, kad toreizējam EP priekšsēdētājam Martinam Šulcam bija radušās aizdomas, ka RN neatbilstoši noteikumiem izlieto deputātu palīgiem domāto naudu. Šulcs par to ziņoja Francijas varasiestādēm. Izmeklēšanas tiesneši ir secinājuši, ka Lepēna zināja par notikumiem un deva rīkojumus EP deputātiem par palīgiem ņemt cilvēkus, kuri atbild par RN darbību Francijā. Lai arī lietā bijis iesaistīts Nacionālās frontes dibinātājs Žans Marī Lepēns, kurš partiju vadīja no 1972. līdz 2011. gadam, deviņdesmit sešus gadus vecam Francijas politikas veterānam tiesas priekšā veselības stāvokļa dēļ nebūs jāstājas.
Zināms, ka, piemēram, Žana Marī Lepēna ilggadējs miesassargs bijis toreizējā partijas līdera palīgs EP.
Gaidāms, ka tiesa ilgs deviņas nedēļas. EP pārstāvis norādījis telekanālam "Euronews", ka šajā lietā cietušie ir ES un Francijas pilsoņi. Pieļautās nelikumības attiecas uz laiku, kad RN bija lielas problēmas ar līdzekļu nodrošināšanu. Jāatgādina, ka 2014. gadā partija no Krievijas bankas "Pirmā Čehijas–Krievijas banka" aizņēmās deviņus miljonus eiro.
RN nav vienīgā partija, kuras biedri iesaistīti ES līdzekļu izšķērdēšanā. Francijā šogad centriskajai Demokrātiskajai kustībai, kas ir Makrona sabiedrotie, jau tika uzlikts 300 000 eiro sods par EP naudas izšķērdēšanu, atgādina "Euronews". Vairāki šīs partijas politiķi sodīti ar naudas sodu vai nosacītu cietumsodu. Partijas līderis Fransuā Bairū tomēr tika attaisnots. Apskatnieki norāda, ka viņš neesot zinājis par nelikumībām EP finansējuma izlietošanā. Lepēnas gadījumā savukārt šāds arguments nav ticams.
Domas par vēlēšanām
Tiesas spriedums EP līdzekļu izšķērdēšanas lietā var ietekmēt Francijas politikas turpmāko attīstību. Lepēna gatavojoties tiesā pavadīt pēc iespējas vairāk laika, cerot, ka šāda stratēģija varētu ietekmēt arī gaidāmo spriedumu, izdevumam "Politico" atklājis kāds politiķes sabiedrotais, kurš vēlējās palikt anonīms. RN biedru vidū sastopams viedoklis, ka netiesājošs spriedums neliks partijas atbalstītājiem novērsties no Lepēnas.
Par lielāku klupšanas akmeni var kļūt tieši iespējams aizliegums ieņemt vēlētu amatu.
RN paziņojusi, ka partija uz prezidenta vēlēšanām virzīs tieši Lepēnu, bet viņas uzvaras gadījumā RN priekšsēdētājs Bardella varētu kļūt par premjerministru. Sarežģījumi ar Lepēnas kandidatūru varētu veicināt cīņu par ietekmi partijā, pieļauj apskatnieki. Lepēna 2017. un 2022. gadā spēja iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kurā abas reizes piekāpās pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam. Aptaujas rāda, ka Lepēnai ir labas izredzes pirms nākamajām vēlēšanām 2027. gadā, kad beigsies Makrona otrais piecu gadu pilnvaru termiņš. Šobrīd par Lepēnu vēlēšanu pirmajā kārtā gatavi balsot apmēram 40% vēlētāju, norāda "Politico". Pirms diviem gadiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēnu atbalstīja 23% vēlētāju, bet otrajā kārtā – 41%. RN šovasar labus rezultātus guvusi gan EP vēlēšanās, gan arī pēc tām izsludinātajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās. Septembrī izveidotajā valdībā, kuru vada Mišels Barnjē, tomēr noteicošā loma ir centriskajiem un konservatīvajiem spēkiem.
