9 °C
Saeimas priekšsēdētāja un citu prezidija amatpersonu vēlēšanas trešdien izvērtās citādi, nekā koalīcija bija plānojusi pāris dienas iepriekš. Notikumu gaitu ietekmēja Saeimas spīkera kandidāta Gunāra Kūtra (ZZS) intervijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, kur viņa viedoklis izraisīja sabiedrības daļā neizpratni un šaubas par kandidāta piemērotību augstajam amatam.
Par Edvarda Smiltēna ("AS") atbrīvošanu no Saeimas priekšsēdētāja amata trešdienas rītā vienoti nobalsoja visi klātesošie koalīcijas deputāti, taču pie jauna parlamenta priekšsēdētāja Saeima tika tikai vēlā pēcpusdienā, šajā amatā ievēlot nevis G. Kūtri, bet gan viņa frakcijas kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Viņa vairāk ir zināma kā ilggadējā Carnikavas pašvaldības priekšsēdētāja.
Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" ("AS") deputāti lūdza sēdē izsludināt ilgāku pārtraukumu, lai frakcijas varētu ar D. Mieriņu tikties un arī medijiem būtu iespēja viņu iztaujāt. "Mēs redzējām, kā mainījās sabiedrības un arī Saeimas viedoklis pēc Kūtra kunga uzklausīšanas medijos," atgādināja "AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars. NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars uzskata, ka nav normāli, ja par kandidātu uz otru augstāko amatu valstī deputāti un sabiedrība uzzina dažas minūtes pirms balsojuma.
"AS" frakcijas vadītāja vietnieks Juris Viļums savukārt atgādināja premjeres Evikas Siliņas ("JV") teikto, ka ZZS nevar uzticēt nevienu ar valsts drošību saistītu amatu, bet Saeimas spīkers ir otra augstākā amatpersona valstī, kas pilda Valsts prezidenta pienākumus viņa prombūtnē un piedalās arī Nacionālās drošības padomes darbā.
Pēc ievēlēšanas amatā D. Mieriņa atzina, ka arī viņai šis bijis negaidīts pavērsiens. Jaunā spīkere solīja, ka visiem būs iespēja uzdot viņai jautājumus. "Manas durvis būs vienmēr atvērtas jebkuram deputātam," teica D. Mieriņa.
Viņa uzskata, ka Saeimas reputācija būs atkarīga ne tikai no spīkera, bet no visiem deputātiem, kuriem pirmais pārbaudījums – valsts budžeta pieņemšana – būšot jau pavisam drīz.
Par D. Mieriņas ievēlēšanu balsoja 55 deputāti no koalīcijas partijām un opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā". Uz amatu bija izvirzīts arī otrs kandidāts – "Stabilitātei" frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, kuru atbalstīja tikai viņa frakcija.
"JV" un "Progresīvie" ieklausās sabiedrībā
Pēc G. Kūtra uzstāšanās pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" un otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums", kur viņš pauda zināmu lojalitāti apsūdzētām vai notiesātām personām, daļa "Jaunās Vienotības" ("JV") un "Progresīvo" deputātu nebija vairs gatavi atbalstīt iepriekš saskaņoto kandidātu. Taču arī ZZS nebija gatava atsaukt savu spīkera kandidātu. Tas, ka "JV" un "Progresīvie" nobalsoja pret G. Kūtri, tomēr neizraisīja satricinājumus valdībā. "JV", ZZS un "Progresīvie" bija atraduši veidu, kā no šīs sarežģītās situācijas izkļūt, kas gan aizņēma daudzas stundas.
Šo laiku varētu saīsināt, ja G. Kūtris, nojaušot balsojuma iznākumu, būtu savu kandidatūru atsaucis, taču viņš un arī ZZS ļāva Saeimai izteikt savu viedokli trīs balsojumos. Uz amatu "Apvienotais saraksts" izvirzīja arī bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku, kurš, tāpat kā citi Krišjāņa Kariņa ("JV") valdības ministri, trešdien atgriezās Saeimā. Ja balsojumā būtu piedalījušies visi "AS" un Nacionālās apvienības deputāti, tad M. Sprindžukam pat būtu iespēja apsteigt G. Kūtri, kuru pirmajā balsojumā atbalstīja 26 deputāti, bet M. Sprindžuku – 23. Otrajā balsojumā G. Kūtrim bija tikai par vienu balsi vairāk nekā konkurentam, tāpēc trešajā reizē Saeima balsoja tikai par G. Kūtri, kuru atbalstīja vairs tikai 18 deputāti.
Pēc tam Didzis Šmits ("AS") debatēs sacīja, ka viņam ir žēl G. Kūtra, kurš godīgi ir paudis savu viedokli, bet "par to viņu izsmērēja pa sienu".
Pēc balsojuma G. Kūtris žurnālistiem atzina, ka, redzot "JV" nostāju, viņš ir rēķinājies ar šādu balsojuma iznākumu. "Politiķim ir jābūt gatavam uz visu. Taču, ja es kaut ko nožēloju, tad tikai to, ka es atvainojos, lai nepieļautu politisko šūpošanos. Man ir savs viedoklis, un par to esmu gatavs pastāvēt," teica G. Kūtris.
Uz vaicāto, kā saviem vēlētājiem "JV" izskaidros to, kas trešdien notika Saeimā, "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis "Latvijas Avīzei" teica: "Katrā partijā ir savi iekšpolitiskie procesi, kas paliek zināmi tikai tās biedriem. Zaļo un zemnieku savienībai bija tam jāiziet cauri. Mēs strādājam koleģiāli, tāpēc tam piekritām, lai arī tas prasīja vairāk laika. Ar rezultātu esam apmierināti." Ar rezultātu apmierināts ir arī ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis, kuram šī bija viena no pēdējām Saeimas sēdēm pirms mandāta nolikšanas uz ekonomikas ministra amata pildīšanas laiku. Uz vaicāto, kāpēc līdz rezultāta sasniegšanai bija vajadzīgas tik daudzas stundas un kāpēc ZZS uzreiz nevarēja izvirzīt amatam D. Mieriņu, V. Valainis uz abiem jautājumiem atbildēja vienādi: "Mēs ievēlējām ļoti labu Saeimas priekšsēdētāju. Stundām nav nozīmes. Galvenais, ka ir labs rezultāts." V. Valainis nepiekrīt arī pārmetumiem, ka sabiedrībai nav dota iespēja iztaujāt D. Mieriņu. Viņš neatceroties, ka pērn, kad amatā vēlēja E. Smiltēnu, būtu notikusi viņa iztaujāšana medijos.
Smiltēns atgriežas prezidijā
"AS" bijušo spīkeru E. Smiltēnu izvirzīja vēlreiz darbam prezidijā uz zemāku – Saeimas sekretāra – amatu, kurā līdz šim bija jaunais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kas mandātu noliks uz laiku. E. Smiltēna atgriešanos prezidijā atbalstīja arī koalīcija, jo tā ir "AS" izvēle, kuru cilvēku izvirzīt darbam prezidijā, paskaidroja A. Latkovskis. Visgarākās debates bija tieši par E. Smiltēna atbrīvošanu no Saeimas priekšsēdētāja posteņa, tobrīd vēl nezinot, ka koalīcija jau neformāli vienojusies par citu Saeimas spīkeru. Tāpēc daļa deputātu turpināja G. Kūtra apspriešanu.
E. Smiltēns arī pats uzstājās debatēs, sniedzot pārskatu par savas darbības laikā paveikto. Piemēram, kopš 2022. gada 1. novembra ir notikušas 52 Saeimas sēdes, parlaments strādājis 352 stundas, kuru laikā pieņemti 155 likumi. Juris Viļums informēja, ka Latvijas brīvvalsts laikā ir bijuši tikai divi Saeimas priekšsēdētāji, bet 14 valdības, ar teikto aicinot padomāt, vai pēc katras valdības nomaiņas ir jāievēlē arī jauns Saeimas priekšsēdis. Prezidijā notika vēl viena rokāde – pēc nonākšanas koalīcijā "Progresīvo" deputāte Antoņina Ņenaševa, kas līdz šim bija sekretāra biedre, tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas biedri, bet līdzšinējais priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs pēc Nacionālās apvienības nonākšanas opozīcijā – par Saeimas sekretāra biedru.
