14 °C
Drīzumā Maskavas namu, kurā gadiem tika īstenota Krievijas tā sauktā tautiešu politika, savā īpašumā varētu pārņemt Latvijas valsts, lai novērstu apdraudējumu valsts drošībai. Ar tādu mērķi izskatīšanai Saeimā ir sagatavots likumprojekts par rīcību ar nekustamo īpašumu Rīgā, Marijas ielā 7, kur atrodas minētais nams.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija parlamentu aicinās likumprojektu pieņemt kā steidzamu divos lasījumos, par ko deputāti varētu lemt nākamajā nedēļā. "Nams ir kļuvis par spēcīgu Krievijas politikas ietekmes vietu, kur notiekošās aktivitātes ir vērstas pret mūsu valsts neatkarību un demokrātiju," komisijas sēdē otrdien teica Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("JV").
Likumprojektu sagatavoja Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) sadarbībā ar Tieslietu ministriju un valsts drošības iestādēm laikā, kad to vēl vadīja tagadējais NDK priekšsēža biedrs Jānis Dombrava (NA). Viņš sēdē uzsvēra, ka Maskavas nams nav pakļauts Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma aizsardzībai, kāda savukārt attiecas uz citu īpašumu – sanatoriju "Dzintarkrasts" Jūrmalā.
"Tāpēc Maskavas namu var pārrakstīt uz Latvijas valsts vārda, lai novērstu dažādas aktivitātes pret Latviju no agresorvalsts puses," teica J. Dombrava.
Sanatorijā "Dzintarkrasts" un citos īpašumos tādas aktivitātes arī nav "tik skaidri redzamas". Sanatorija ir arī minēta starpvaldību līgumā, tāpēc attiecībā uz to ir cita situācija.
Gadā – 500 000 eiro
Maskavas nams, kuru atklāja 2004. gada maijā, kļuva par "Maskavas biznesa un kultūras centru" īpašumu apmaiņas rezultātā. Ēkas īpašuma tiesības patlaban ir nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Paredzēts, ka Latvijas valsts to pārņems Satiksmes ministrijas personā, jo tas atrodas uz ministrijai piederošās zemes. Vecākās paaudzes cilvēki varētu atcerēties, ka savulaik te bija Dzelzceļnieku nams.
Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka ēkas pārņemšanai nav ietekmes uz budžetu. Taču Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē atklājās, ka Satiksmes ministrijai tomēr būs nepieciešams papildu finansējums īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai, kas gadā varētu būt nepilni 500 000 eiro, summā ietverta arī nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa. Jau tagad īpašumam esot nodokļu un nomas maksas parāds 36 000 eiro.
Taču, kā komisijas sēdē atzina A. Latkovskis, tad "par drošību mēs esam arī gatavi maksāt".
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna sēdē uzsvēra, ka
Maskavas nams tiek izmantots kā Krievijas tautiešu politikas instruments un Kremlim atbilstošas vēstures interpretācijas vieta, tas esot Krievijas ārpolitikas instruments,
lai apzināti izplatītu pret Latvijas valsti naidīgu propagandu. To sēdē apstiprināja arī valsts drošības iestāžu pārstāvji, detalizētāku informāciju sniedzot sēdes slēgtajā daļā. Valsts drošības dienests jau vairākkārt ir brīdinājis amatpersonas, ka namā notiekošās aktivitātes ir apdraudējums valsts drošībai. VDD ir konstatējis, ka pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Maskavas nama telpas ir iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.
Vairākums frakciju atbalsta
Saeimas vairākums atbalsta sagatavoto likumprojektu par ēkas pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā, par ko liecināja partiju pārstāvju teiktais. Juridiskais birojs gan aicināja deputātus izvērtēt, vai likumā noteiktais septiņu dienu termiņš, kurā personām, kas tagad izmanto ēku, ir jāatbrīvo telpas no savām mantām, ir saprātīgs. Tam varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, ko varētu regulēt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam Saeimā ir jāiesniedz ziņojums par plānoto turpmāko rīcību ar šo nekustamo īpašumu.
Komisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka ēka būtu jāatdod Ukrainas civiliedzīvotāju rīcībā.
Taču Rīgas domes amatpersonas pirms vairākiem mēnešiem izteica šaubas, vai tās negatīvā aura ir piemērota tādam mērķim.
Komisijas sēdē no pārējiem deputātiem atšķirīgu viedokli izteica vienīgi Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā"). Viņaprāt, ja ir apdraudējums valsts drošībai, tad drošības iestādēm ir jāstrādā, lai to novērstu. "Ko mēs pēc tam darīsim ar šo namu? Atsevišķas partijas to [Saeimas lēmumu] varēs izmantot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā. Ja aiztaisīsim šo māju ciet, tad tie cilvēki, kas rada apdraudējumu valstij, var savākties citā vietā. Ja viņi tur ir, tad jāņem ciet," uzskata E. Zivtiņš. J. Dombrava bija pārliecināts, ka pēc nama pārņemšanas valsts īpašumā Latvijas piemēram varot sekot arī citas Eiropas valstis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
