14.3 °C
Serbijā turpinās asas diskusijas par litija ieguves projektu, kas tiek plānots Jadaras reģionā valsts rietumos.
Galvaspilsētā Belgradā sestdien notika vērienīga protesta akcija pret valdības plāniem virzīt šo projektu, kas varētu nodrošināt lielu daļu Eiropai nepieciešamā litija, bet Serbijai – papildu ieņēmumus budžetā. Šis apsvērums tomēr nav pārliecinājis kritiķus, kuri uzskata, ka litija ieguve radīs apkārtējās vides piesārņojumu. Serbijas Iekšlietu ministrija lēš, ka protestos piedalījās vairāk nekā 20 000 cilvēku. Daļa protestu dalībnieku nobloķēja autoceļus, kā arī vilcienu satiksmi divās Belgradas dzelzceļa stacijās. Kopš jūnija vides aizstāvji Serbijā ir sarīkojuši jau apmēram 50 protesta akcijas, vēsta izdevums "Politico".
Piesauc apvērsumu
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ir paziņojis, ka protesti ir politiski motivēti, to nolūks ir viņa valdības gāšana.
Viņš pat pavēstīja, ka dienu pirms protesta akcijas Krievija viņu esot brīdinājusi par "apvērsuma" draudiem.
"Mums ir pamats būt piesardzīgiem," svētdien izteicās Vučičs, kurš piebilda, ka satiksmes traucēšana ietilpst "hibrīdoperācijā, lai gāztu valdību". Viņš arī solīja, ka tuvākajos divos gados litija ieguve nesāksies, jo vēl notiekot risku izvērtēšana. Prezidents arī pieminēja iespēju rīkot referendumu par šo jautājumu. Valdība un to atbalstošie mediji ir salīdzinājuši protestus pret litija ieguvi ar protestiem Ukrainā, kas noveda pie prezidenta Viktora Janukoviča krišanas 2014. gadā, norāda aģentūra "Associated Press". Protestu dalībnieki šādas ievirzes pārmetumu ir noraidījuši. "Mūsu mītiņš šodien tiek rīkots ekoloģisku apsvērumu dēļ, bet valdība mūs apsūdz par centieniem sarīkot apvērsumu," demonstrācijā sestdien paziņoja serbu aktrise Svetlana Bojkoviča.
Litijs nepieciešams zaļākai ekonomikai
Litija iegulas atrodas netālu no Loznicas pilsētas. Vērtīgā metāla iegūšana uzticēta Austrālijas un Lielbritānijas kalnrūpniecības kompānijai "Rio Tinto".
Litija iegulas tika atklātas 2004. gadā, tomēr līdzšinējos centienus sākt litija ieguvi apturējuši sabiedrības protesti. Šogad situācija ir mainījusies.
Serbijas tiesa atcēla 2022. gadā izdoto ieguves atļauju anulēšanu, un 16. jūlijā Serbijas valdība atļāva sākt litija ieguves projektu. Savukārt 19. jūlijā Serbija un Eiropas Savienība (ES) parakstīja vienošanos, kas blokam dos piekļuvi Serbijā iegūtajam litijam, tā sekmējot pāreju uz zaļāku ekonomiku. ES skatījumā raktuve Serbijā ir ļoti svarīga, jo ļautu mazināt atkarību no tālu zemju piegādātājiem. Šobrīd gandrīz 80% ES nepieciešamā litija importē no Čīles. Litiju izmanto elektroauto un viedtālruņu bateriju ražošanā, tas vajadzīgs arī saules paneļiem un vēja turbīnām. Vajadzību pēc šī vieglā metāla tikai pastiprina ES apņemšanās no 2035. gada vairs netirgot jaunus auto ar iekšdedzes dzinēju. Eiropas autoražotājiem, tostarp Vācijā, litijs būs vajadzīgs, un nav pārsteigums, ka uz ES un Serbijas vienošanās parakstīšanu bija ieradies arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Eiropas Komisijas kopīgais izpētes centrs prognozē, ka no 2020. līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā pieprasījums pēc litija pieaugs 12 reizes. Intervijā laikrakstam "Financial Times" prezidents Vučičs norādījis, ka plānotās raktuves būs Eiropā lielākās, tajās ik gadu varētu iegūt apmēram 58 000 tonnu litija. Ar to pietiktu bateriju 1,1 miljonam elektroauto. Jadaras projekta vērtība tiek lēsta 2,2 miljardu dolāru apmērā, raktuve varētu nodrošināt 90% Eiropai nepieciešamā litija, prognozē aģentūra "Reuters".
Bažas par vidi un veselību
Lai arī visas projektā iesaistītās puses uzsver, ka raktuves darbība noritēs atbilstoši stingriem Serbijas un ES vides aizsardzības noteikumiem, lielu daļu Serbijas iedzīvotāju šie argumenti nepārliecina. Serbi pauž bažas par projekta ietekmi uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ūdeni, kas varētu ietekmēt arī iedzīvotāju veselību. Nav arī zināms, kā šis projekts ietekmēs Serbijas izredzes iestāties ES. Serbija oficiāli bloka kandidātvalsts ir kopš 2012. gada, tomēr virzību uz priekšu kavējušas gan bažas par likuma varu un demokrātiju Serbijā, gan arī Belgradas nespēja normalizēt attiecības ar Kosovu.
