19 °C
Vakar valdība apmēram četras stundas sprieda par 2024. gada valsts budžeta prioritāro pasākumu finansējumu, līdz beidzot to arī apstiprināja. Projekts vēl jāapstiprina Saeimai. Prognozējamais valsts budžeta apjoms 2024. gadam ir apmēram 16 miljardi eiro, un visu prioritāro pasākumu finansējums veido tikai 4,9% no kopējā valsts budžeta.
Tas pat nav viss konkrētai jomai, piemēram, veselības aizsardzībai vai drošībai, paredzētais budžeta finansējums – lielākā daļa no jebkuras nozares finansējuma ir paredzēta t. s. bāzes budžetā.
Tomēr tik lielu politiķu uzmanību prioritārajiem pasākumiem politiķi šoreiz veltīja divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka inflācijas un nodokļu izmaiņu dēļ jau otro gadu pēc kārtas budžetā prioritārajiem pasākumiem varēs veltīt neparasti lielu summu. Nākamgad tie būs 783,5 miljoni eiro, šogad bija 710 miljoni, un tiek prognozēts, ka lielas summas varēs veltīt prioritātēm arī nākamajos divos gados – 618 miljonus 2025. gadā un 786 miljonus 2026. gadā. Taču otrs iemesls lielajai uzmanībai, kas tiek pievērsta budžeta prioritātēm, ir tāds, ka tās ir pirmais tests jaunajai valdībai – vai tās spēj novirzīt lielāko daļu šā papildu finansējuma pašu nosauktajām prioritātēm vai arī skaļi izziņotās prioritātes, valdības deklarācijas un citi dokumenti tiek aizmirsti nākamajā dienā pēc valdības sastādīšanas.
No minētā papildu finansējuma 68% plānots novirzīt trijām jomām, kuras, sastādot valdību, tika nosauktas kā prioritārās – drošība, izglītība un veselības aizsardzība.
Tostarp visvairāk, 275 miljonus eiro, papildu finansējuma saņems veselības aizsardzība, 110,7 miljonus – izglītība un 91,9 miljonus – ārējās un iekšējās drošības joma.
Veselības jomā kā šī papildu finansējuma mērķis tiek minēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšana. Izglītībā – pāreja uz izglītību valsts valodā, pedagogu darba samaksas palielinājums, kas turpināsies arī nākamajos gados, kā arī mācību līdzekļu iegāde un digitālo mācību līdzekļu izstrāde.
Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrija papildu līdzekļus paredzējušas tērēt atlīdzības palielināšanai IeM un TM darbiniekiem, veselības pakalpojumu nodrošināšanai šo sistēmu darbiniekiem, kā arī robežas izbūves pabeigšanai.
Tiks arī citiem
Starp citiem lielākajiem papildu līdzekļu saņēmējiem varētu nosaukt Klimata un enerģētikas ministriju, kas papildus iegūtu 50 miljonus elektroenerģijas tarifu izmaiņu kompensācijām; Satiksmes ministriju, kas saņemtu 40 miljonus, lai uzturētu zaudējumus nesošā "Latvijas Dzelzceļa infrastruktūru un segtu citu sabiedriskā transporta uzņēmumu ciestos zaudējumus; Labklājības ministriju, kas ar 32,6 miljonu eiro palīdzību gatavojas piemaksāt pie vecuma un invaliditātes pensijām un paplašinās to saņēmēju loku, sniegs atbalstu ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti.
Plānots, ka Zemkopības ministrija saņemtu 16,8 miljonus eiro, lai glābtu zemnieku saimniecības no maksātnespējas draudiem, kuru izraisījušas salnas, sausums un neraža.
Vēl 6,4 miljonus dos Ekonomikas ministrija eksporta veicināšanas programmām, inovāciju un jaunuzņēmumu atbalstam, bet Kultūras ministrija varētu saņemt 5,2 miljonus nacionālā kino attīstībai, kultūras jomas cilvēkresursu attīstībai, kā arī sabiedrības lasītprasmes veicināšanai. Finanšu ministrijai iedalīti 2,4 miljoni eiro VID darbinieku darba samaksas palielināšanai, sankciju ievērošanas kontroles pastiprināšanai un fiskālās disciplīnas nodrošināšanai.
Visbeidzot, 22,3 miljonus plānots tērēt citām prioritātēm, starp kurām minēti Ārlietu un Tieslietu ministrijas, kā arī VARAM atbildības jomā esoši pasākumi, kā arī starpnozaru aktivitātes. Dažādu neatkarīgo iestāžu – prezidenta kancelejas, tiesībsarga, Konkurences padomes, sabiedrisko mediju u. c. darbības nodrošināšanai paredzēti 18,4 miljoni eiro, un lielu daļu šīs summas saņemtu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dažādu ES normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Kur ņems naudu?
No kādiem avotiem veidojas nākamā gada budžetā atrastie 783,5 miljoni prioritārajiem pasākumiem? Plānots, ka 162,9 miljonus valsts kasē atnesīs no nākamā gada paredzētās nodokļu reformas – banku avansa veidā maksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis, akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai un palielināts azartspēļu nodoklis.
Otrs svarīgākais papildu līdzekļu avots – valstij piederošo akciju sabiedrību dividenžu maksājumi budžetā, paredzēts, ka tie nākamgad ienesīs 131,2 miljonus eiro. Divas reizes mazāku efektu, 66,5 miljonus eiro, atnesīs dažādu valsts budžetā paredzēto pasākumu pārcelšana uz ES fondu finansējumu – no praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka šie pasākumi tiks īstenoti dažus gadus vēlāk.
Vēl 50 miljonus došot nenodokļu ieņēmumu palielinājums, ar ko tiek apzīmēta noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu konfiskācija.
Tiek uzskatīts, ka cenu un algu celšanās radīs papildu 45 miljonus eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, PVN un VSAOI iemaksām. Vēl 25 miljonus atnesīs dažādas budžeta izdevumu korekcijas, bet 19,5 miljonus – "Rīgas satiksmes" investīciju plāna pārskatīšana. Atlikušo nepieciešamo summu radīs gadskārtējā ministriju izdevumu pārskatīšana un aizņēmumi vienreizēju pasākumu īstenošanai.
