Baidens skaidro iemeslus, kas viņam lika izstāties no cīņas par pārvēlēšanu uz otro termiņu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien no Ovālā kabineta uzrunāja amerikāņus, skaidrojot iemeslus, kas viņam lika izstāties no cīņas par pārvēlēšanu uz otro termiņu.

Tā bija Baidena pirmā publiskā uzstāšanās, kopš viņš svētdien vietnē "X" paziņoja par nodomu neturpināt cīņu par Balto namu, tā vietā koncentrējoties uz prezidenta pienākumu pildīšanu pirmā termiņa atlikušajos sešos mēnešos.

Upurēt personiskās ambīcijas

"Es cienu šo amatu, bet savu valsti es mīlu vairāk," paziņoja Baidens, norādot, ka atrašanās prezidenta amatā ir bijis "pagodinājums". Tomēr svarīgāk ir "aizsargāt demokrātiju, kas ir apdraudēta un svarīgāka par jebkuru titulu", piebilda prezidents. "Aizvadītajās nedēļās man kļuva skaidrs, ka man ir jāapvieno mana partija šim svarīgajam uzdevumam. Es uzskatu, ka mani sasniegumi prezidenta amatā, mana līdera loma pasaulē, mans redzējums par Amerikas nākotni nopelnīja otro termiņu. Tomēr nekas nevar stāties ceļā demokrātijas glābšanai, tostarp personiskās ambīcijas. 

Tādēļ es esmu nolēmis, ka labākais ceļš uz priekšu ir nodot lāpu jaunajai paaudzei. Tā ir labākā iespēja apvienot mūsu nāciju," 

paziņoja Baidens. Viņš runā nepieminēja republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, tomēr acīmredzami mēģināja sevi pretnostatīt bijušajam prezidentam, kurš pēc sakāves 2020. gada vēlēšanās atteicās atzīt to rezultātus, norāda telekanāls CNN. Baidens uzsvēra, ka Savienotajās Valstīs "karaļi un diktatori nevalda. To dara tauta. Vēsture ir jūsu rokās, Amerikas ideja ir jūsu rokās". Baidens, kurš jau svētdien izteica atbalstu viceprezidentei Kamalai Herisai kā demokrātu kandidātei prezidenta vēlēšanās, runā trešdien norādīja uz Herisas "pieredzi" un "spēku", tomēr daudz par viņu nerunāja. "Manas dzīves privilēģija bija kalpot šai nācijai vairāk nekā 50 gadu," atzina astoņdesmit vienu gadu vecais prezidents. "Amerikāņiem būs jāizvēlas starp virzību uz priekšu vai atpakaļ, starp cerību un naidu, starp vienotību un sašķeltību. Mums ir jāizlemj – vai mēs joprojām ticam godīgumam, pieklājībai, cieņai, brīvībai, taisnīgumam un demokrātijai," piebilda prezidents. Baidens runā tomēr skaidri neatklāja iemeslu, kādēļ nolēmis no cīņas izstāties, konstatē raidorganizācija BBC, norādot uz aizvien bezcerīgāko Baidena stāvokli sabiedriskās domas aptaujās, katastrofālo sniegumu debatēs ar Trampu un demokrātu satraukumu pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Uzsver panākumus un darāmos darbus

Baidens 11 minūtes ilgajā runā akcentēja, ka atlikušajos sešos darba mēnešos gatavojas smagi strādāt. Viņš mēģinās panākt Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" kara izbeigšanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Prezidents arī runāja par NATO stiprināšanu un atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju. Tāpat Baidens solīja virzīt ASV Augstākās tiesas reformu. 

Baidens runā akcentēja arī savus panākumus amatā, uzsverot, ka bijis pirmais prezidents šajā gadsimtā, kurš amerikāņiem var apliecināt, ka Savienotās Valstis nekur pasaulē nekaro.

ASV prezidenti iedzīvotājus no Ovālā kabineta parasti uzrunā krīžu brīžos vai piesakot nozīmīgas politikas iniciatīvas. Baidens prezidenta amatā kopā veicis četras šādas uzrunas. Šomēnes tomēr tā ir jau otrā. Jūlija vidū Baidens no Ovālā kabineta runāja, reaģējot uz Pensilvānijas štatā notikušo Trampa slepkavības mēģinājumu. Atsakoties no kandidēšanas, Baidens ir nodrošinājis to, ka savu vairāk nekā 50 gadus ilgo politisko karjeru noslēgs, ne reizi nezaudējot vispārējās vēlēšanās, vērš uzmanību telekanāls NBC. Baidens 1973. gadā trīsdesmit gadu vecumā kļuva par ASV senatoru no Delavēras štata, bet pēc tam vēl sešas reizes tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā. Divas reizes viņš uzvarēja vēlēšanās kā Baraka Obamas viceprezidents, bet 2020. gadā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Trampu. Baidens 1988. un 2008. gadā centās iegūt demokrātu nomināciju cīņai par prezidenta amatu, tomēr šīs priekšvēlēšanas viņam nebija sekmīgas. Par kandidēšanu viņš domājis vēl vairākas reizes, kad par pārvēlēšanu necīnījās demokrātu prezidents, vēsta NBC. Demokrātu nomināciju viņš beidzot izcīnīja 2020. gadā.

Tikmēr zināms, ka demokrātu kandidāts prezidenta vēlēšanām tiks izvirzīts attālinātā balsošanā jau augusta sākumā, nevis konventā Čikāgā augusta otrajā pusē. 

Demokrātu partijas jaunie noteikumi paredz, ka Herisa, kuru solījuši atbalstīt jau vairāk nekā 3000 no kopā apmēram 4000 demokrātu delegātu, nomināciju varētu saņemt jau 1. augustā, vēsta ASV mediji. Līdz šim neviens konkurents Herisai nav pieteicies. Lai šādu konkurenci izrādītu, potenciālajam kandidātam jāgūst vismaz 300 demokrātu delegātu atbalsts, un ne vairāk kā 50 delegāti drīkst būt no viena štata, uzsvērts Demokrātu partijas noteikumos. Ja konkurenti nepieteiksies, balsojums par Herisas nomināciju varētu notikt jau 1. augustā.