-5.6 °C
Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā vakar tika aizvadītas augstu ASV un Krievijas amatpersonu sarunas, kurās panākta vienošanās veidot atsevišķas abu pušu delegācijas, kas pārspriedīs Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.
ASV delegāciju Rijādā vadīja valsts sekretārs Marko Rubio, prezidenta Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs un prezidenta īpašais Tuvo Austrumu sūtnis Stīvens Vitkofs. Krieviju pārstāvēja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un diktatora Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs. Jāpiebilst, ka uz Saūda Arābiju nebija devies Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs. Viņš otrdien tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet pēc tam atvaļinātajam ģenerālim ieplānotas vizītes Polijā un Ukrainā.
Nozīmīgākās sarunas
ASV un Krievijas delegāciju tikšanās Rijādā uzskatāma par abu pušu nozīmīgākajām sarunām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ukrainas pārstāvji uz šīm sarunām aicināti nebija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar Ankarā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Zelenskim šonedēļ bija ieplānota vizīte Saūda Arābijā, tomēr viņš to ir atlicis.
Pēc četras stundas ilgajām ASV un Krievijas pārstāvju sarunām Putina padomnieks Ušakovs pauda, ka tās ritējušas labi, tomēr esot grūti pateikt, vai abu pušu pozīcijas ir tuvinājušās. Abas puses tomēr paziņojušas, ka tiks veidotas delegācijas, kas turpmāk apspriedīs Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.
Trampa padomnieks Volcs norādījis, ka šajās gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks veltīta teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām.
Rubio tikmēr atkārtoja jau iepriekš pausto pārliecību, ka pie sarunu galda kādā brīdī būs jāsēžas arī Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem, jo bloks pret Krieviju ir noteicis sankcijas. Plāni iesaistīt Eiropu tātad ir skaidrojami tikai ar Vašingtonas vēlmi sarunu gaitā atvieglot Krievijai noteiktās sankcijas, vērtē telekanāls "Euronews". Rubio, kurš paudis pārliecību par Krievijas gatavību nopietnām sarunām, uzsvēra, ka Rijādā sāktais process ir "nozīmīgs pirmais solis ilgā un grūtā ceļā", lai panāktu mieru. Ušakovs tikmēr pavēstīja – apspriesta arī Trampa un Putina iespējamā tikšanās, tomēr tās datums vēl nav zināms. Ušakovs pēc sarunām paziņoja, ka abas puses ir apņēmušas "ņemt vērā otras puses intereses", tomēr par kaut kādu lielu progresu nevar runāt. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vakar paziņoja, ka Putins esot gatavs runāt ar Zelenski, tomēr vienlaikus apšaubīja Ukrainas prezidenta "leģitimitāti". Jāpiebilst, ka Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja pirmdien ANO Drošības padomes sanāksmē paziņoja, ka Ukrainai miera sarunu ietvaros būs jāatsakās no visām Krievijas anektētajām teritorijām, tostarp arī tām, kas ir Kijivas kontrolē. Ukrainai arī būšot jākļūst par neitrālu valsti un jāatsakās no dalības militārās aliansēs. Zelenskis, kurš noraidījis mēģinājumu Ukrainas likteni izlemt bez Ukrainas dalības, Turcijā atgādināja, ka Krievija arī agrāk ir izteikusi Ukrainai ultimātus. "Krievija pieprasīja, lai mēs samazinām mūsu bruņotos spēkus, atzīstam okupētās teritorijas, viņi gribēja, lai varu pārņem prokrieviska valdība," paziņoja Ukrainas prezidents.
"Ja mēs nepieņēmām ultimātus vissmagākajā brīdī, kāpēc cilvēki iedomājas, ka mēs tos pieņemsim tagad?"
Eiropā vienprātības nav
Pirmdien bez būtiskiem lēmumiem noslēdzies Francijas prezidenta Emanuela Makrona steidzamības kārtā sasauktais nozīmīgāko Eiropas valstu samits Parīzē. Neformālajā sanāksmē Elizejas pilī piedalījās Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Uzmanības centrā sarunās bija jautājums par iespējamu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, kad tur būs iestājies miers. Vienprātība šajā jautājumā tomēr netika gūta, norāda izdevums "Politico". "Mēs apzināmies, ka šādas tikšanās nebeidzas ar lēmumiem," pēc sarunām atzina Polijas premjerministrs Donalds Tusks. ASV prezidents Tramps ir izslēdzis amerikāņu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, tāpēc, iestājoties mieram, Ukrainas sargāšana pret atkārtotu Krievijas uzbrukumu būtu Eiropas atbildība.
Bez amerikāņu klātbūtnes arī Eiropas līderi nav izrādījuši lielu vēlmi piedalīties Ukrainas sargāšanā.
Par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu līdz šim ir runājis Makrons un Apvienotās Karalistes premjers Kīrs Stārmers. Tomēr arī britu premjers norādījis, ka šāda dalība būs iespējama tikai tad, ja piedalīsies arī Savienotās Valstis. "ASV drošības garantijas ir vienīgais veids, kā efektīvi atturēt Krieviju no atkārtota uzbrukuma Ukrainai pēc šī kara beigām," pauda britu premjers. Iespēju nosūtīt savu kontingentu uz Ukrainu noraidījusi Polija. "Mēs neplānojam sūtīt poļu karavīrus uz Ukrainu," pirms samita paziņoja Tusks. "Polijai vienkārši nav papildu spēju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu," izdevumam "Politico" norādījusi kāda augsta Polijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Polija robežojas ar Krievijai piederošo Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalu un Maskavas sabiedroto Baltkrieviju, tāpēc Polijas karavīri vajadzīgi uz šīm robežām. Savukārt "Francija atrodas tālu prom, tāpēc tā var sūtīt karavīrus", piebilda Polijas amatpersona.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc tikšanās Parīzē norādīja, ka runas par karavīru sūtīšanu ir "pāragras", kamēr karš vēl turpinās.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdināja, ka vispirms jāvieš skaidrība par "daudzām, daudzām" lietām, pirms varēs sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Jāpiebilst, ka ASV un Krievijas pārstāvju sarunās Lavrovs iebilda pret ES kontingenta iespējamu atrašanos Ukrainā.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
