0.2 °C
Smiltenē 24. janvārī darba vizītē ieradušies Igaunijas un Latvijas parlamentārieši, apmeklētas novada mācību iestādes, runāts arī par iespējām Latvijā un Igaunijā mācīt kaimiņvalstu valodas, informē laikraksts "Ziemeļlatvija".
Parlamentārieši viesojušies Smiltenes vidusskolā un Smiltenes tehnikumā, iepazinušies ar izglītības iestāžu darbu, kā arī tikušies ar abu skolu direktoriem, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju un citiem vietvaras pārstāvjiem.
Latvijas Republikas 14. Saeimas deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu pārstāvējuši deputāti Jānis Vucāns, Skaidrīte Ābrama, smilteniešu novadnieki Ilze Vergina un Ervins Labanovskis. Igaunijas parlamentu (Rīgikogu) pārstāvējuši Igaunijas–Latvijas sadarbības grupas deputāti Pēters Tali, Estere Karuse, Anti Polamets un Irja Lutsare. Parlamentāriešu diskusijās piedalījās Latvijas Republikas vēstniece Igaunijas Republikā Kristīne Našeniece, pārstāvji no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas un citas amatpersonas.
Tikšanās galvenās tēmas bijušas par sadarbību vidējā profesionālajā un arodizglītībā, aktualizēta diskusija par iespējām Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmā kā svešvalodu apgūt kādu no Baltijas valstu valodām.
Pērn abu valstu sadarbības grupu parlamentārieši tikās Igaunijas pilsētā Valgā. Šogad abu valstu parlamentārieši Smiltenē turpinājuši Valgā iesāktās sarunas par Baltijas kaimiņvalsts valodas mācīšanu skolās. "Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmā cenšamies atbrīvoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ir jautājums, ar ko to aizstāt. Ir bijušas diskusijas, ko iniciēja Latvijas un Igaunijas parlamentu vadītāji, ka tā varētu būt Baltijas kaimiņvalsts valoda. Taču tas var notikt tikai tad, ja ģimenēs ir vēlme apgūt šo valodu. Valodai nav nozīmes, ja to nelieto. Esam arī identificējuši, ka par šo lietu varam runāt tikai pierobežas reģionos, jo dziļāk valstī praktiska pielietojuma kaimiņvalsts valodai parasti nav. Lai skolās vidējās izglītības posmā šo lietu iniciētu, varbūt tas jāsāk no sadarbības bērnudārzu līmenī, bet tad ir vajadzīgas papildu atbalsta programmas," par igauņu valodas mācīšanu Latvijā un otrādi teicis Jānis Vucāns.
Abu valstu parlamentārieši Smiltenē apsprieduši arī pierobežas ceļu kvalitāti un to, kā saskaņot dažādas datubāzes. Ja, piemēram, gadu mijā, nobīstoties no salūta, suns aizbēg no mājām un ieklīst otras valsts teritorijā un viņam ir čips, tad kaimiņvalstī čipu nolasīt var, bet saimnieku atrast nevar, jo nav atbilstošas datubāzes.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
