15.2 °C
Viss mostas, visās malās kurkst, čiepst un pīkst, un arī āres, lauki, kalni, lejas un ūdeņi mostas jaunam pavasarim, jaunai vasarai. Protams, izņēmums nav arī Kurzemes skaistule, mana mīla un likteņupe Venta. Venta sākas Lietuvas teritorijā un, šķērsojot Kurzemi no dienvidrietumiem uz ziemeļrietumiem, metot loku lokus un mijoties straujām krācēm, ar cēlu, mierīgu tecējumu savā lejastecē Ventspilī ietek Baltijas jūrā.
Arī Venta nav izbēgusi progresa likteni, un uz tās Lietuvas teritorijā ir uzbūvēta HES. Tā dēļ, sevišķi vasarā, mazūdens periodā Ventas ūdens līmeņa svārstības ir sajūtamas līdz pat Zlēku tiltam pāri Ventai. Ja ne katru, tad katru otro dienu noteikti, ūdens līmenis Ventā nosvārstās līdz pat 10 cm robežās. Diemžēl uz zivju labsajūtu un līdz ar to arī copi tas atstāj ne to labāko iespaidu.
Upē, izņemot licencētās makšķerēšanas posmu, kas sākas no Kuldīgas slavenā vecā ķieģeļu tilta līdz Abavas ietekai Ventā, ir spēkā vispārējie makšķerēšanas noteikumi.
Jāmeklē kompromiss ar zemes īpašniekiem
Kas attiecas uz licencēto posmu, tad lielāko spiedienu tas izjūt tieši vimbu kāpšanas laikā, un tad makšķerniekiem kļūst aktuāla kāda problēma. Ventas rumba ir samērā nopietns šķērslis zivju ceļā uz nārsta vietām, un zem tās veidojas liela zivju koncentrācija, kurā makšķerēšanas rezultāti ir krietni vien labāki nekā citviet. Atļauto normu – septiņas vimbas – var savilkt samērā ātri un doties citu zivju meklējumos vai mājup, lai paveiktu vēl kādu darbiņu.
Tomēr process, kas tiek dēvēts par nokļūšanu makšķerēšanas vietā, nenorit gludi, jo arvien vairāk privāto zemju īpašnieku protestē pret viņu īpašumu šķērsošanu ar transportlīdzekļiem un pat kājām.
Protams, ja mēle kustas un galva ir īstajā vietā, vienošanās parasti tiek panākta, piedāvājot saimniekam barteru vai nelielu samaksu. Diemžēl atsevišķiem saimniekiem prasības ir ne sevišķi adekvātas.
Te pretējs piemērs no citas Latvijas malas – netālu no Ķeguma spēkstacijas ir viesu nams ar asfaltētu stāvlaukumu, pāris atkritumu urnām un tualeti. Tas ir ērti izmantojams, un lūgums copmanim par to iemest pastkastītē pāris eiro nevienam nav nekāds apgrūtinājums.
Sarunā ar Kuldīgas novada domes vides speciālisti Daci Jansoni vienojāmies, ka makšķerniekiem arī Kuldīgā, visticamāk, nekas nebūtu pretī par nelielu samaksu ļaut atstāt mašīnu saimnieka ierīkotā stāvvietā ar atkritumu urnu. Viss pārējais jau ir sīkums. Vajag tikai izdomu, lai ierīkotu nelielu infrastruktūras objektu. Pieminēšu arī to, ka invalīdiem un pensionāriem licence ir par brīvu, septiņas atļautās vimbas šādiem ļaudīm ir labs atspaids, bet vecās un slimās kājas garā ceļā līdz copes vietai gurst, un nesamā arī padaudz.
Pacietīgie copē samus
Runājot par upes bagātību un zivju daudzveidību, pēdējos gados aktīvi darbojoties Valsts vides dienestam un Kuldīgas novada pašvaldības policijai, upe posmā no Kuldīgas līdz Abavas ietekai tikusi veiksmīgi nosargāta. Diemžēl upe aizvien spēcīgi aizaug. Lašu kļūst arvien mazāk, tos lomā paturēt aizliegts. Ar taimiņu tik traki nav. Venta ir slavena ar savām skaistajām vimbām, brekšiem, asariem, salatēm, vēdzelēm un arī karpām, dažas šīs zivis lielākoties gan ienāk Ventā no jūras tikai uz īsu brīdi, uz barošanās un nārsta periodu. Tādēļ atliek tikai pareizajā periodā un pareizajā gada laikā ar pareizajiem copes piederumiem būt pie upes, un tā sagādās daudz, daudz patīkamu makšķernieka prieka mirkļu.
Lai gan Venta nav tā upe, kura jau izsenis būtu slavena ar samu populāciju, pēdējos gados ir dzirdēts, ka pacietīgākie copmaņi ir tikuši arī pie šāda loma.
Tā kā nekas nav dzirdēts par to, ka šīs zivis būtu mākslīgi pavairotas un ielaistas Ventā, tad atliek secināt, ka vai nu tās pašas atpeldējušas no citām upēm cauri jūrai, vai paši makšķernieki nelikumīgi salaiduši samus upē. Lai nu kā tas būtu, bet 2016. gada vasarā pats savām acīm redzēju, kā tādu padsmit kilogramu ūsaini izvilka no Ventas pie Kuldīgas. Tagad sama noķeršana Ventas ūdeņos vairs nav retums, tātad iedzīvojušies.
Posmā no Zlēku tilta līdz pat ietekai Ventspilī, sākot no jūlija beigām līdz pat pirmajiem saliem, pacietīgākie un, gribētu teikt, arī meistarīgākie copmaņi, sēd pie gruntenēm, kur auklas galā kukurūza vai kāds cits gardums, ar ko iekārdināt dižkarpas. Lai gan šīs zivis ūdens temperatūras iespaidā šeit nevar nonārstot, tās katru gadu dažādos veidos izkļūst no zivaudzētavu dīķiem un nonāk Ventā.
Veiksmes gadījumā šad tad vīri var pacīnīties ar karpiņām līdz pat 14 kg, izcilākie eksemplāri ir bijuši pat ap 20 kg.
Kā jau iepriekš rakstīju, pats populārākais laiks pie Ventas sākas pavasarī – marta beigās – un ilgst līdz pat maija vidum, kad pirmsnārsta periodā pastiprināti barojas vimbas. Apkopojot pēdējo gadu licencētās makšķerēšanas datus, ar prieku var secināt, ka šo zivju daudzums palielinās, lai cik tas būtu dīvaini, caurceļojošai jūras zivij ir loma ierobežojums, bet mūsu pašu vietējam un arī ļoti garšīgajam breksim nav.
Augštecē – cita upe
It kā jau tā pati upe, bet tomēr pavisam citādāka ir Venta posmā no Ventas rumbas līdz pašam Ventas pirmsākumam. Venta posmā no Kuldīgas līdz pat Lietuvas robežai ir slavena ar savām karpu bedrēm. Tāpat kā upes lejtecē, arī šajā posmā to ir daudz. Galvenokārt karpas pamukušas no Skrundas zivaudzētavas un lielā daudzumā priecē makšķerniekus.
Tāpat šajā posmā ir ļoti daudz dziļo bedru, kur gan ziemā, gan vasarā var gūt skaistus asaru, brekšu un raudu lomus, krācēs ir vietas, kur uzturas un barojas alatas.
Vēl viena šī posma īpatnība ir tā, ka vimbas, kas, pavasarī dodoties uz nārsta vietām, pārvar Ventas rumbu, pēc nārsta šeit arī paliek. Neviens nekad nav pētījis, kāpēc šīs zivis nelaižas pa rumbu atpakaļ lejā un nedodas atpakaļ uz jūru, tāpat kā tās, kas nārsto zem rumbas. Kā jau visām ūdenskrātuvēm, arī Ventai ir sava specifika, un upi jāprot lasīt kā grāmatu, lai saprastu, kā gūt skaistus lomus un baudu no makšķerēšanas.
Nobeigumā gribu aicināt doties pie mūsu skaistās Ventas ar labām domām un labiem darbiem. Ne jau vienmēr galvenais ir loms un kvantitāte. Mācīsimies baudīt to skaistumu, kas mums dots, cienīsim viens otru un pirmkārt jau mūsu skaisto dabu!
