Bērzciemā atjauno vēsturisko piekrastes laivu piestātni. Patlaban pabeigts darbu pirmais posms – izrakta apmēram sešus metrus plata izeja uz jūru, izveidotas peldošās laipas un izeja uz krastu.

Par piekrastes zvejnieku ostiņas jeb, kā saka vietējie, droogas atjaunošanu Bērzciemā sapņots jau sen. Īpaši tādēļ, ka laivu piestātne, kurai līdzās ir vecā Tarotava jeb šķūnis, kur vietējo zvejnieku ģimenes tarojušas jeb ņēmušas zivis laukā no tīkliem, tur bijusi kopš senseniem laikiem.

Drooga aizaugusi pēdējo 30–40 gadu laikā, un tās vietā bija izveidojies bīstams dūksnājs. Iepriekš pašvaldības pārstāvji vienmēr atrunājušies, ka šajā vietā neko atjaunot nedrīkstot, jo tur esot aizsargājams biotops. Taču, pateicoties biedrības "Mazjūras zvejnieki" un tās vadītāja Andra Cīruļa rīcībai, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) izdevies noskaidrot, ka konkrētā vietā nekāda biotopa neesot, un lieta varēja izkustēties no sākumpunkta. A. Cīrulis stāsta, ka darbs ar DAP ildzis 5–6 gadu garumā. Aktivizējoties piekrastes zvejniekiem, kas regulāri pulcējas Bērzciema Tarotavā, un biedrības vadītāja aktivitātei, arī pašvaldībai veidojusies izpratne, ka vieta ir jāsakopj un to var izdarīt, atjaunojot laivu piestātni.

Pašlaik pabeigts darbu pirmais posms – izrakta apmēram sešus metrus plata izeja uz jūru, izveidotas peldošās laipas un izeja uz krastu. 

Tas būs ieguvums piekrastes zvejniekiem, kā arī iedzīvotājiem, jo sakārtota degradēta teritorija. 

Atzinīgus vārdus biedrības vadītājs velta Tukuma novada pašvaldībai un Engures pagasta pārvaldniecei Kristīnei Raginskai, kuras vadībā tika sagatavots projekts laivu piestātnes atjaunošanai, kam piešķirti ap 30 tūkstoši eiro.

A. Cīrulis teic, ka darbus būtu nepieciešams turpināt, jo jānostiprina izraktās pieejas malas, tāpat būs jātīra izeja jūrā, kur var veidoties smilšu sanesumi. "Ja piekrastes zvejniekiem un biedrībai pietiks spēka, darbus turpināsim. Zinu vēl vairākas vietas visā piekrastē, kur veikt sakārtošanas un uzlabošanas darbus – Ķesterciemā, Lapmežciemā, Upesgrīvā," atzīst A. Cīrulis.

Jāatgādina, ka šogad pirmoreiz piekrastes zvejnieki arī varēja iesniegt pieteikumus pasākumā "Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā". Pirmajā kārtā tika apstiprināti vairāk nekā 30 projekti, kas paredz zvejas procesu uzlabošanu, kā arī pievienotās vērtības radīšanu pašu nozvejotai zivij. Tas nozīmē, ka piekrastes zvejnieki iegādājas dažādas zivju pirmapstrādes un apstrādes iekārtas, specifisku laivu aprīkojumu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.