Latvijas basketbola izlases aizsargam Kristeram Zorikam profesionālajā basketbolā šosezon ir pirmā pieredze leģionāra ādā, palīdzot Turcijas vienībai Izmiras "Aliaga Petkim Spor" sasniegt labāko rezultātu tās neilgajā pastāvēšanas vēsturē.
Iespaidīgs sākums
Kristers Zoriks Turcijas čempionāta durvis atvēra pārliecinoši – pēc pieciem mačiem vidēji teju 19 gūtie punkti. "Sākums bija ļoti labs, pēc tam četros mačos nevarēju trāpīt, nekrita. Pašam šķita, ka slikti nespēlēju, bet punkti nenāca, mums bija smaga četru spēļu sērija pret labākajām komandām un visās zaudējām. Pēc tam guvu traumu un izlaidu piecas nedēļas, bija grūtāk noķert ritmu. Latvijas izlases mači palīdzēja," "Latvijas Avīzei" līdzšinējo sezonu raksturo Zoriks.
Latvijas izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačos pret Spāniju un Slovākiju Zoriks atstāja pārliecinošu iespaidu – seši punkti un piecas rezultatīvas piespēles, 11 punkti un četras piespēles. Atgriešanās kluba rīcībā gan atkal piezemēta – pirmo maču izlaida, nākamajās 17 minūtēs trīs punkti. Komandā ir seši leģionāri, spēlei drīkst pieteikt piecus.
Četri rezultatīvākie Izmiras spēlētāji ir aizsargi, latvietim ieņemot ceturto vietu.
"Spēlēju gan kā pirmais, gan otrais numurs," par savu lomu stāsta Zoriks. "Kad ierados, treneris teica, ka komanda būvēta mazajiem spēlētājiem, viņam patīk laist laukumā trīs mazos, kas var pārvaldīt bumbu. 90 procenti kombināciju ir uz aizsargiem, nevaru sūdzēties, bet atkarīgs no spēles – kā kuram aiziet."
"Aliaga Petkim Spor" galvenais treneris Burks Gorens jau iepriekšējās sezonas laikā gribēja Zoriku. Vasarā, kad jaunpilietim bija noslēdzies trīs gadu līgums ar Latvijas čempioniem, atkal pienācis zvans no Izmiras. "Trenera interese bija viens no iemesliem, kāpēc piekritu. Bija vēl varianti ārzemēs, bet ne konkrēts līgums uz galda. Mani apmierināja "Petkim Spor" piedāvājums, tāpēc nebija jēgas ilgi domāt," nonākšanu 2013. gadā dibinātajā klubā, kas Turcijas augstākajā līgā spēlē ceturto sezonu, atklāj jaunpilietis.
Avārija pirmajā nedēļā
Izmira ir Turcijas trešā lielākā pilsēta valsts rietumos Egejas jūras krastā, tajā mīt vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju. Klubs Kristeram Zorikam piešķīris trīsistabu dzīvokli 20 minūšu brauciena attālumā no halles, kas atrodas piepilsētā. Tāpat iedota "Fiat" automašīna, ar kuru jau pirmajā nedēļā iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. "Te pārsvarā mašīnām nestrādā pagrieziena rādītāji un tā īsti netiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi. Mašīna griezās pa kreisi bez pagrieziena, sanāca saskrieties, bet nekas nopietns.
Es jau līdzīgi kā vietējie braucot esmu sācis mazliet pīpināt, piemēram, luksoforā iedegas zaļais un nepaiet ne sekunde, kad viņi jau pīpina, es Rīgā arī gandrīz tāpat izdarīju,"
pasmejas Zoriks. Ar viņu kopā ir arī draudzene, kura attālināti strādā Latvijas uzņēmumā.
"Liela pilsēta, bet dzīvojam mierīgākā un diezgan labā rajonā, nav saspiestības, bet ir pāris lielveikalu, restorāni. Biežāk ēdam ārpus mājas, es pārsvarā izvēlos eiropiešu ēdienus, daudz neeksperimentēju, bet turku komandas biedri iesaka arī šo to no vietējās virtuves. Man šķiet, ka Rīgā ir vairāk kebabnīcu nekā Izmirā," salīdzina Zoriks.
Mājas zālē ietilpst trīs tūkstoši skatītāju un pārsvarā visas vietas uz spēlēm tiek aizņemtas, līdzjutēju temperamentu varot just, reta spēle paejot bez tiesnešu vai treneru lūguma faniem nomierināties. Kristeram tas tīk arī tad, ja izbraukumā visi ir pret tevi – labāk kā spēlēt tukšā hallē.