Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nedēļas nogalē izvērsa diplomātisko ofensīvu, apmeklējot vairākas Rietumeiropas valstis un tiekoties ar to līderiem. Zelenskis sestdien apmeklēja Romu, kur tikās ar Itālijas augstākajām amatpersonām, bet pēc tam Vatikānā ieradās audiencē pie pāvesta Franciska. Savukārt svētdien Berlīnē Ukrainas prezidents tikās ar Vācijas līderiem.

Reklāma

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nedēļas nogalē izvērsa diplomātisko ofensīvu, apmeklējot vairākas Rietumeiropas valstis un tiekoties ar to līderiem. Zelenskis sestdien apmeklēja Romu, kur tikās ar Itālijas augstākajām amatpersonām, bet pēc tam Vatikānā ieradās audiencē pie pāvesta Franciska. Savukārt svētdien Berlīnē Ukrainas prezidents tikās ar Vācijas līderiem.

Itālijas līderi sola turpināt atbalstīt Ukrainu

Romā Zelenskis tikās ar Itālijas prezidentu Serdžo Matarellu un premjerministri Džordžu Meloni. Itālijas līderi solīja turpināt atbalstīt Kijivu militāri un finansiāli, kā arī pauda atbalstu Ukrainas centieniem iestāties Eiropas Savienībā. 

Meloni uzsvēra, ka karš beigsies tikai tad, kad Krievija pārtrauks savu "brutālo un netaisnīgo agresiju" un aizies no visām okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Viņa arī solīja Itālijas atbalstu Ukrainai "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams". Kopš kara sākuma Itālija ir sniegusi Ukrainai apmēram vienu miljardu eiro lielu militāru un finansiālu palīdzību, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press".

Itālijai vēsturiski ir bijušas spēcīgas saites ar Krieviju. Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni ir sens Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs. Ar Krievijai draudzīgiem paziņojumiem ir izcēlies arī Itālijas pašreizējais vicepremjers Mateo Salvīni. Berluskoni un Salvīni vadītās partijas ir pārstāvētas Meloni vadītajā trīs labējo partiju valdībā. Pati Meloni ir stingri iestājusies par atbalstu Ukrainai. Preses konferencē pēc tikšanās ar Itālijas premjeri Zelenskis aicināja "visus Itālijas politiskos līderus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus" apmeklēt Ukrainu. Runājot ar reportieriem, Zelenskis arī paziņoja, ka "drīz tiks sperti" ilgi gaidītā Ukrainas pretuzbrukuma "pirmie nozīmīgie soļi".

Zelenskis aicina Francisku nosodīt Krievijas noziegumus

Pēc tikšanās ar Itālijas līderiem Zelenskis Vatikānā ieradās audiencē pie pāvesta, uzsverot, ka tikšanās ar Francisku ir "liels pagodinājums". Pēc 40 minūšu ilgās sarunas Zelenskis pauda pateicību Franciskam par "viņa personīgo ievērību pret traģēdiju, kas piemeklējusi miljoniem ukraiņu". Zelenskis norādīja, ka ar 86 gadus veco pāvestu runājis par ukraiņu bērniem, kuri deportēti uz Krieviju. "Mums jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nogādātu viņus mājās," uzsvēra Ukrainas prezidents. Aprīlī Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs lūdza pāvesta palīdzību, lai nogādātu Ukrainā uz Krieviju deportētos ukraiņu bērnus, atgādina "Associated Press". Zelenskis sarunā ar pāvestu arī aicinājis viņu nosodīt noziegumus, kurus Krievija pastrādājusi Ukrainā, jo "nevar pastāvēt vienlīdzība starp upuri un agresoru". "Es runāju arī par mūsu miera formulu kā vienīgo iedarbīgo algoritmu taisnīga miera panākšanai," piebilda Zelenskis. 

Vēlāk intervijā Itālijas televīzijai Zelenskis uzsvēra, ka Francisks "zina manu nostāju. Karš notiek Ukrainā", tādēļ tā izbeigšanai jāīsteno "Ukrainas plāns". 

Vatikāna izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Zelenskis un Francisks pārsprieduši "Ukrainas humāno un politisko situāciju, ko izraisījis karš". "Abi vienojās par nepieciešamību turpināt humānos centienus," paziņoja Svētais Krēsls.

Aprīļa beigās Francisks atklāja, ka Vatikāns ir iesaistījies centienos panākt mieru, bet detaļas neatklāja. Ne Krievija, nedz arī Ukraina šādu iniciatīvu nav apstiprinājusi. Francisks arī pavēstījis, ka vēlētos apmeklēt gan Kijivu, gan Maskavu centienos panākt mieru. Ukrainas un Vatikāna attiecībās bijušas arī domstarpības. Pāris mēnešus pēc kara sākuma Francisks izteicās, ka Krievijas iebrukums Ukrainā esot, "iespējams, kaut kādā ziņā izprovocēts", norāda britu raidorganizācija BBC.

Vācija ir uzticams sabiedrotais

Zelenskis pēc tam ar Vācijas Gaisa spēku lidmašīnu devās uz Berlīni. Zelenska vizītes priekšvakarā Vācijas valdība paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp par tanku "Leopard 1" un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādēm. Tā kopš pilna mēroga kara sākuma ir lielākā Vācijas militārā palīdzība Ukrainai. Šī palīdzība apliecina, ka "Vācija ir nopietna", atbalstot Ukrainu, uzsvēris Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Zelenskis Berlīnē tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un kancleru Olafu Šolcu, kurš solīja, ka Vācija Ukrainu atbalstīs "tik ilgi, cik būs nepieciešams". Preses konferencē Šolcs uzsvēra, ka Vācija Ukrainai kopā militārajā un humānajā palīdzībā ir apsolījusi jau 17 miljardus eiro. Zelenskis tviterī izteica pateicību Vācijai. 

"Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērija, tanki un kājnieku kaujas mašīnas glābj ukraiņu dzīvības un pietuvina mūs uzvarai," paziņoja Zelenskis, uzsverot, ka "Vācija ir uzticams sabiedrotais". 

Pēc Šolca un Zelenska sarunām izplatītajā kopīgajā paziņojumā Vācijas valdība pauda atbalstu Ukrainas suverenitātei, tās centieniem panākt "taisnīgu un ilgstošu mieru" un saukt pie atbildības kara noziedzniekus. Berlīne arī apņēmusies palīdzēt Ukrainas atjaunošanā. Zelenskis Berlīnē arī uzsvēra, ka pretuzbrukuma laikā Ukraina neplāno uzbrukt Krievijas teritorijai.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.