20 °C
Sestdien apritēja divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, turklāt karadarbībai gals nav saskatāms.
Kara otro gadskārtu ukraiņi nesagaidīja pacilātā noskaņojumā, ņemot vērā sarežģījumus frontē un neskaidrību par rietumvalstu turpmāko atbalstu. Valsts politiskā un militārā vadība tomēr paudusi ticību uzvarai.
Uzruna vēsturiskā vietā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 24. februārī valsts iedzīvotājus uzrunāja Hostomeļas lidostā, kur kara sākumā notika izšķirošas kaujas. Lidostu simboliskā vizītē apmeklēja arī četri rietumvalstu līderi: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro. Beļģija pašlaik ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, bet Itālija šobrīd vada Lielā septiņnieka jeb G7 grupu.
Uzrunājot ukraiņus, Zelenskis vērsa uzmanību uz to, ka atrodas vietā, no kurienes Krievijas armija cerēja "trīs dienās ieņemt Kijivu un Ukrainu".
Prezidents norādīja, ka "pirms diviem gadiem mēs šeit ar uguni sagaidījām naidīgu desantu, divus gadus vēlāk mēs šeit sveicam mūsu draugus un partnerus". Zelenskis atgādināja, ka ikviens ukrainis atceras kara sākumu, "katram no mums ir savs 24. februāris". "Ir pagājuši divi gadi. Mēs esam 730 dienas tuvāk uzvarai," paziņoja Zelenskis, gan norādot, ka neviens pravietis nespēs pateikt, kad tieši tā pienāks. "Ikviens normāls cilvēks grib kara beigas. Bet neviens no mums nepieļaus Ukrainas beigas. Tādēļ attiecībā uz kara beigām mēs vienmēr piebilstam – ar mūsu noteikumiem. Tādēļ līdzās vārdam "miers" skan vārds "taisnīgs"," uzsvēra Ukrainas prezidents, izsakot pateicību karavīriem, tautai un visiem cilvēkiem pasaulē, kas "ir kopā ar Ukrainu".
Rietumi sola palīdzību
Kara otrā gadskārta iezīmējusi arī jaunas vienošanās, kuras vairākas rietumvalstis noslēgušas ar Ukrainu par militāro un citu palīdzību. Zelenska birojs sestdien pavēstīja, ka ar Itāliju un Kanādu ir noslēgtas drošības vienošanās, kas ilgs desmit gadus. Kanāda solījusi šogad Ukrainai piešķirt finansiālo palīdzību un bruņojumu vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā, bet Itālija apsolījusi piegādāt tālas darbības ieročus. Līdzīgas vienošanās aizvadītajās dienās Ukraina noslēgusi arī ar Dāniju un Nīderlandi, bet vēl pirms tam – ar Vāciju, Franciju un Apvienoto Karalisti.
Meloni preses konferencē uzsvēra, ka ir liekulīgi jaukt vārdu "miers" un "kapitulācija" nozīmes.
Itālijas premjerministre no Kijivas arī vadīja G7 videokonferenci, kurā pasaules līderi apņēmās panākt "visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru", ieviešot jaunas sankcijas pret Krieviju, kā arī sniedzot Ukrainai ekonomisko un militāro palīdzību "tik ilgi, cik būs vajadzīgs". Fon der Leiena solīja, ka Eiropas Savienība būs kopā ar Ukrainu "finansiāli, ekonomiski, militāri un morāli", līdz Ukraina būs atbrīvota. Zelenskis preses konferencē uzsvēra to, cik nozīmīga ir bruņojuma savlaicīga piegādāšana, kā arī solīja, ka tas netiks izmantots ārpus Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.
Neskaidrība par nākotni
Kara trešais gads sākas, valdot lielai neskaidrībai par Ukrainas turpmākām iespējām sekmīgi aizstāvēties un pēc tam domāt arī par teritorijas atbrīvošanu. Pēc Ukrainas bruņoto spēku panākumiem 2022. gadā pagājušajā gadā ilgi gaidītais pretuzbrukums nedeva cerētos rezultātus. Krievija šobrīd joprojām okupē apmēram ceturto daļu Ukrainas teritorijas, un no Ukrainas bēgļu gaitās devušies vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Pēdējos mēnešos uzbrukumā iet Krievijas karaspēks. Spiediena rezultātā ukraiņu karavīri bija spiesti atstāt Avdijivku, par kuru vairākus mēnešus notika sīvas kaujas.
Ieņemot nopostīto Avdijivku, Krievija ir guvusi lielāko – lai arī lielākoties simbolisko – panākumu kopš Bahmutas ieņemšanas pagājušā gada pavasarī.
Zelenskis februāra sākumā veica izmaiņas augstākajā militārajā vadībā, bruņoto spēku virspavēlnieka amatā Valērija Zalužnija vietā ieceļot Oleksandru Sirski. Neskatoties uz militārās vadības maiņu, Ukrainas iespējas turpmāk gūt panākumus kaujaslaukā ir ļoti neskaidras. Pēdējā laikā no starptautiskajiem partneriem Kijiva saņem ļoti neskaidrus signālus. ES beigās tomēr spēja vienoties par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai, bet ASV Kongresā par to joprojām notiek diskusijas, kam gals nav redzams. Pēdējā laikā bieži tiek piesaukts nogurums no kara, kas esot jūtams rietumvalstīs, lai arī publiski tas netiek atzīts. Tikmēr Ukrainas bruņotajiem spēkiem hroniski trūkst artilērijas šāviņu, kā arī karavīru. Lai aizstātu kritušos un ievainotos, kā arī lai nodrošinātu karavīru rotāciju, Ukrainā tiek spriests par papildu mobilizāciju, tomēr likumprojekts, kas paredzētu attiecīgās izmaiņas, parlamentā vēl nav pieņemts. Tikmēr Krievijai izdevies aizstāt zaudētos karavīrus un pārkārtot ekonomiku kara laika vajadzībām. Neskatoties uz sarežģījumiem kaujaslaukā, Sirskis sestdien atgādināja, ka arī pilna mēroga kara sākumā neviens, izņemot pašu Ukrainu, neticēja, ka ukraiņi spēs noturēties. "Gaisma vienmēr uzvar tumsu," piebilda virspavēlnieks.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
