Ukraina sestdien veikusi triecienus militārajiem objektiem Krievijas Belgorodas apgabalā, taču Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku darbības rezultātā Belgorodas pilsētas centrā nogāzušās atlūzas, nogalinot un ievainojot cilvēkus, ziņo avots Ukrainas drošības dienestos.

Reklāma

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija ziņo, ka Belgorodā nogalināti vismaz 14 cilvēki un 108 ievainoti. 

Kā pavēstīja avots Ukrainas drošības dienestos, Ukrainas armija apšaudījusi Krievijas militāros objektus Belgorodas apgabalā, bet pilsētas centrā Krievijas pretgaisa aizsardzības neprofesionālas rīcības dēļ nogāzušās atlūzas.

Pēc sprādzieniem pilsētā izcēlās desmit ugunsgrēki, pilsētā tika izsludināta gaisa trauksme un cilvēki tika aicināti doties uz patvēruma vietām.

"Bojājumi civilajai infrastruktūrai Belgorodā ir Krievijas pretgaisa aizsardzības neprofesionālu darbību, kā arī apzinātu un plānotu provokāciju rezultāts," 

sacīja avots Ukrainas drošības dienestos.

Belgorodas apgabals robežojas ar Ukrainu, un Belgorodas pilsēta atrodas 80 kilometrus no Ukrainas pilsētas Harkivas.

Ukrainā izsludinātas sēras, pieminot Krievijas trieciena upurus

Sestdien Ukrainas pilsētās Zaporižjā, Dņipro un Odesā izsludinātas sēras, pieminot upurus piektdien Krievijas veiktajā uzbrukumā Ukrainai ar raķetēm un droniem.

Krievijas uzbrukumā Dņipro tika nogalināti seši mierīgie iedzīvotāji, Zaporižjā - deviņi, Odesā - četri.

Galvaspilsētā Kijivā nogalināti 16 cilvēki un aptuveni 30 ievainoti. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sestdien paziņoja, ka 1. janvāris galvaspilsētā būs sēru diena.

"Uzbrukums galvaspilsētai 29. decembrī bija rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaita ziņā. Ševčenko rajonā no noliktavas ēkas drupām līdz šim ir izcelti 16 līķi," platformā "Telegram" raksta Kļičko.

Krievijas piektdien veiktajos uzbrukumos Ukrainai dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki un 159 tika ievainoti, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievija naktī uz piektdienu veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, kas bija plašākais gaisa trieciens kopš kara pirmajām dienām. Starp uzbrukumos cietušajām ēkām ir skolas, dzemdību nams, tirdzniecības centrs un daudzdzīvokļu mājas, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

"Šodien Krievija sita ar teju visu, kas ir tās arsenālā," sacīja Zelenskis.

Ukrainas bruņotie spēki lēš, ka Krievija raidīja pret Ukrainu 158 raķetes un bezpilota lidaparātus. No tiem 114 tika iznīcināti.

Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka tas ir "rekordliels raķešu skaits" un "masveidīgākais raķešu uzbrukums" kara laikā, neskaitot pirmās dienas, kad notika pastāvīga bombardēšana.

 

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.