Plāksnīte uzlikta! Vai kārtējā politiķu paštīksmināšanās vai reāls solis uz priekšu?

Rīgas dome aizvadītajā nedēļā bija sarīkojusi īpašu publicitātes pasākumu, lai nomarķētu atsevišķas galvaspilsētas vietas, kas piemērotas, lai kalpotu kā patvertnes jeb vietas, kas var uzņemt cilvēkus, piemēram, uzlidojuma vai citu briesmu gadījumā.

Pa priekšu rosījās par šiem jautājumiem atbildīgā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. Klāt bija arī mērs Vilnis Ķirsis un vēl daudzi citi. Video, kuru soctīklos bija ievietojusi L. Ozola, redzams, kā četri cilvēki vienlaikus pie sienas lipina zaļu plāksnīti. "Nupat nomarķējām pirmo Rīgas pašvaldības īpašumā esošo droša patvēruma vietu. Zem šīs vienkāršās zīmes slēpjas pamatīgs sagatavošanās darbs. Tuvākajos mēnešos Rīgas iedzīvotāji pilsētvidē redzēs arvien vairāk šādu zīmju," komentē vicemēre.

Tiesa, nekādas lielas uzslavas viņa un Rīgas pašvaldība kopumā par to nesaņēma. Daļa te saskatīja nevajadzīgu paštīksmināšanos, kaut ko līdzīgu politiķu tik iemīļotajai sarkano lentīšu griešanai jaunajos objektos (par laimi, te līdz tam nebija aizdomājušies).

Pirmā oficiālā patvertne Rīgā ir bērnudārzs Dreiliņos, Dzilnas ielā. Turklāt, 

kā secinājuši tie, kas apskatīja šīs telpas klātienē, pagaidām tās tomēr vēl nav iekārtotas – nav atbrīvotas no liekajām mantām vai apgādātas ar pārtikas rezervēm. 

L. Ozola TV3 gan apgalvojusi, ka to visu varot izdarīt ļoti ātri – 24 stundu laikā, ja rastos tāda vajadzība.

Lai gan domes vadība apgalvo, ka iegulda milzu darbu patvertņu sagatavošanā, īsti pārliecības par to nav, ja, tuvojoties Ukrainas pilna mēroga kara trešajai gadadienai, situāciju joprojām vairāk raksturo vārds "apzināšana". Proti, tiek vērtēts, kuras no jau esošajām ēkām varētu veikt šādu funkciju, nevis domāts par jaunas, modernas infrastruktūras radīšanu, un šajā ziņā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, Igaunija un Somija, ir tikušas tālāk. Protams, arī zaļās plāksnītes ir solis uz priekšu, kas liek cilvēkiem pievērst uzmanību, interesēties, kas tas tāds te parādījies. Pat ja brīžiem rodas iespaids, ka tas, ar ko nodarbojas Latvijas vara, vairāk ir darbības imitācija cerībā, ka nekas slikts jau beigās nenotiks un nevajadzēs ne atbildēt agresoram, ne izmantot patvertnes.