6.4 °C
Dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur jārēķinās ar dažādu veidu provokācijām un uzbrukumiem – arī to, ka degmaisījuma pudele var tikt iemesta Okupācijas muzeja vadītājas darba kabinetā, kā tas notika naktī uz 28. februāri.
Vainīgie gan šoreiz ātri noķerti un stāsies tiesas priekšā. Pēdas, protams, ved uz Krieviju.
Ja lauksaimnieki protestē, tas parasti ir iespaidīgi – vai tās būtu traktoru kolonnas uz ceļiem visā Latvijā janvārī vai mēslu čupa pie Zemkopības ministrijas decembrī.
Diez vai tādu bijušais premjers bija iztēlojies savas karjeras turpinājumu – nākot gaismā nepatīkamiem faktiem par iepriekšējo gadu izšķērdīgajiem aviolidojumiem, Krišjānis Kariņš vispirms bija spiests atkāpties no ārlietu ministra amata, zaudēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atvadījās no sapņa par augstu amatu ES vai NATO struktūrās, paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, bet gada nogalē jau uzstājās pret savas partijas vadības īstenoto budžeta politiku.
Ilgi gaidīto iespēju sākt strādāt atjaunotā ēkā martā saņēma Jaunais Rīgas teātris, bet septembrī – Valmieras teātris.
Pēc tam kad LTV raidījumā "Kultūršoks" martā izskanēja aizdomas par seksuālās uzmākšanās gadījumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, zem sitiena uzreiz nokļuva augstskolas rektors Guntars Prānis. Viņam tika pārmests, ka neesot laikus pamanījis un novērsis problēmas, neesot izveidojis "drošu vidi". Sākotnēji Prānis bija apņēmības pilns tikt galā ar šo situāciju, tomēr aprīlī neizturēja spiedienu un paziņoja par atkāpšanos.
Ja tur ir Dons, tad citiem nav cerību – tāds iespaids varēja rasties, kad mūziķis gada sākumā vispirms uzvarēja "Muzikālās bankas" dziesmu aptaujā, bet pēc tam arī ieguva iespēju pārstāvēt mūsu valsti Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur pa ilgiem laikiem Latvija iekļuva finālā. Dona dziesma "Hollow" Eiropā palika 16. vietā.
Kā nesaprotamu un pat absurdu liela daļa sabiedrības uztvēra sabiedriskā medija lēmumu rīkot atsevišķas Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu debates krievu valodā. Tikai pēc tam, kad pret to asi iestājās Latvijas inteliģence, Valsts prezidents diplomātiski bilda, ka "publiskām priekšvēlēšanu debatēm ir jānoris latviski", un vairākas partijas paziņoja, ka nepiedalīsies, sabiedriskais medijs no ieceres atteicās.
Jūlija beigās Latviju plosīja vētra un spēcīgas lietavas, vislielākie postījumi – Jūrmalā un Jelgavā.
Olimpiskajās spēlēs Parīzē Latvijas sportisti šoreiz palika tukšā, bet vēlāk sekojošo paraolimpisko spēļu dalībnieki mājup devās ar četrām medaļām, kuras izcīnīja Rihards Snikus, Diāna Krūmiņa un Aigars Apinis.
Eiroparlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") saņēma visvairāk plusiņu, līdz ar to jautājumu par to, kurš būs Latvijas pārstāvis Urzulas fon der Leienas vadītajā Eiropas Komisijā, vairs nebija. Dombrovskim šoreiz ekonomikas un ražīguma komisāra amats.
"Air Baltic" jāgatavo sākotnējam publiskajam piedāvājumam ("initial public offering" – IPO), ko var dēvēt arī par aviosabiedrības pārdošanu, jo valsts līdzdalība saruktu no pašreizējiem 97,97% uz ne mazāk kā 25% plus viena akcija, augustā steigā lēma valdība. Vienlaikus par 571 293 miljoniem eiro samazināts "Air Baltic" pamatkapitāls, ar to norakstot zaudējumos daļu iepriekšējo valsts ieguldījumu. Tiesa, solītais IPO šogad tā arī nesekoja.
Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, bet kopš tā laika tā peldējusies slavas straumē, saņemot vienu starptautisku atzinību pēc otras. Tagad tiek gaidīts "Oskars".
Latvijas teritorijā ielidojis un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritis sprāgstvielām pildīts Krievijas kaujas drons – šāda ziņa septembrī pārsteidza Latvijas iedzīvotājus. Tikpat nepatīkams atklājums bija arī sekojošie aizsardzības nozares centieni slēpt patieso ainu, dīvaina apzīmējumu izvēle (dronam neesot bijis "ļaunu nolūku") un arī nespēja apliecināt gatavību pienācīgi reaģēt uz draudiem.
Viss ir slikti – tā var teikt par Baltijas valstu dzelzceļa projektu. Šogad beidzot godīgi atzīts, ka "Rail Baltica" būs krietni dārgāks, nekā iepriekš apgalvots, tā īstenošanā ir bijis daudz kļūdu un nolaidības, izskanējuši arī atbildīgo amatpersonu uzvārdi. Ir kļuvis skaidrs, ka ātrvilciens Rīgā tik drīz neiebrauks, bet daudzi te uzceltie objekti, tajā skaitā pālis Daugavā un veloceliņa estakāde, ilgāku laiku paliks kā tādi rēgi pilsētvidē.
To, ka politiskā shēmošana pašreizējai valdošajai koalīcijai joprojām ir lielā cieņā, gada nogalē apliecināja Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas. Kas būs nākamais LB vadītājs, tā arī neuzzinājām, taču līdzšinējais vadītājs Mārtiņš Kazāks amatu ir zaudējis, pat tā īsti nesaņemot paskaidrojumu, kāda tad bija viņa vaina.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
