Maldoties pārtikas zaļo iepirkumu labirintos

Iemesls lauku saimnieku mazajai aktivitātei piedalīties publiskajos pārtikas produktu iepirkumos cita starpā ir arī pašvaldības iepirkumu speciālistu lielā noslodze un nepietiekamās zināšanas, secina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki.

Gadā 110–120 miljonu

AREI pētījumā Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls zaļajos publiskajos iepirkumos fiksējis izaicinājumus pārtikas iepirkumos, tostarp arī sagatavojis ieteikumus lauku saimniecībām. Latvijā zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI) valsts un pašvaldības ik gadu tērē 110–120 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas. Pasūtītāji – valsts un pašvaldības iestādes – drīkst iepirkt vien produktus, kas atbilst nacionālajām pārtikas shēmām, bioloģiskās lauksaimniecības shēmām vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. 

AREI vadošā pētniece Mg. ing. Elita Benga teic, ka liela problēma ir uzzināt, cik daudz dažādām pārtikas produktu shēmām atbilstošu produktu piegādā publiskajos iepirkumos. Neviens šos produktu daudzumus neuzskaita. "Centrālā statistikas pārvalde zina kopējo pārdoto produktu daudzumu, tomēr nav iespējams uzzināt, cik ir zaļās karotītes produktu," teic E. Benga.

AREI un Latvijas pašvaldību savienības īstenotā aptauja ļāvusi veikt aptuvenas aplēses. Pētnieki secināja, ka visvairāk zaļos produktus (to izejvielas ir pirktas no bioloģiskajiem un integrētajiem audzētājiem, pārstrādes produktam noteikti ir jabūt zaļajai vai bordo karotītei) pērk izglītības iestādes (66,6%), Bruņotie spēki (15,6%), sociālās aprūpes iestādes (8,6%), kā arī veselības aprūpes iestādes un sodu izciešanas vietas. 

Tātad izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – pārtikas produktiem tērē aptuveni 70–80 miljonus eiro gadā.

Iepirkumu speciālistiem trūkst zināšanu

E. Benga atzīst – pērn valsts noteiktais 2,15 eiro atbalsts viena bērna ēdināšanai kļūst nepietiekams, jo iepriekšējo 1,42 eiro lielo atbalstu noteica 2008. gadā. 

"Šajā laikā piena produkti sadārdzinājušies par 48%, zivis un zivju produkti par 38%, graudu pārstrādes produkti par 30%, bet gaļa un gaļas produkti par 19%. Izaicinājums ir – vai varēs iepirkt vairāk Latvijā audzēto augļu, dārzeņu un vai pašvaldībai bērnu ēdināšana ir prioritāte," teic E. Benga. 

No ES likumu skatpunkta – publiskajam sektoram būtu jācenšas iepirkt tādus pakalpojumus un produktus, kam dzīves ciklā ir iespējami mazāka ietekme uz vidi, iepirkums ir jāpielāgo mazo un vidējo ražotāju vajadzībām. ES Direktīvā ir noteikta iespēja veikt iepirkumu lotēs, tātad pirkt atsevišķi noteiktas dārzeņu grupas, augļus, pienu un citus produktus.

Pētnieki ir izpētījuši, ka pārtikas un ēdināšanas produktu iepirkumos galvenokārt uzvar vairumtirdzniecības bāzes. Tām ir savas loģistikas ķēdes, plašs produktu sortiments, kas ļauj piedāvāt viszemāko cenu. 

Iepirkumos var piedalīties arī mazie ražotāji, kas reģistrējušies vietējo pārtikas produktu katalogā Novada garša, kur ir vairāk nekā 200 ražotāju. E. Benga vērš uzmanību – starp iepirkumu uzvarētājiem tikpat kā nav ražotāju, jo iepirkumu speciālisti ir ļoti noslogoti (vieglāk ir vienā iepirkumā nopirkt visus produktus, nevis rīkot, piemēram, 15 iepirkumus), viņiem ir nepietiekamas zināšanas (ir jābūt ekspertam daudzās nozarēs), kā arī nepietiekami veikta tirgus izpēte. 

Proti, pašvaldības iepirkumu speciālists nezina, ko ražo novadā un arī neinformē ražotājus par iespēju piedalīties zaļajā iepirkumā. 

Aptaujātie mazie ražotāji vērsuši pētnieku uzmanību, ka gadījumā, ja novadā rīkots viens centralizēts iepirkums, viņi dārgo transporta izmaksu un nereti arī nepietiekamā ražoto produktu daudzuma dēļ piegādes nevarētu nodrošināt. 

Pavisam citādi būtu, ja produkti (dārzeņi, kartupeļi, piena produkti u. c.) būtu jāpiegādā vien nedaudzām uzņēmumam tuvumā esošām izglītības iestādēm. Tverot šo samezglojumu vēl plašāk, redzams, ka lielākā daļa ZPI notiek Rīgā un Pierīgā, kas rosina monocentrisku, nevis policentrisku izaugsmi.

Patlaban Latvijā ir noteikts maksimāli iespējamais attālums pārtikas produktu piegādēm publiskajā iepirkumā – 250 km. Taču šo nosacījumu Ministru kabineta noteikumos atcels jau nākamajos mēnešos –  uzzinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Saimnieki neuzticas kooperācijai

Liela nozīme varētu būt arī kooperācijai, tomēr tai lauksaimnieki īpaši neuzticas. E. Benga teic, ka daudzu latviešu psiholoģiskā problēma ir neuzticēšanās nevienam. Allaž pastāv aizdomas, ka kāds personīgi no kooperēšanās, no sadarbības gūs labumu. 

"Tas ir mūžīgais subjektīvais jautājums – vai varam sanākt kopā un vienoties par to, ka būs cilvēks, kuram maksāsim naudu par pircēju un tirgus atrašanu. Tiek pieprasīta kvalitāte par labu cenu un nepieciešamais produktu daudzums. Ja kooperatīvs to nevar garantēt, tad nevarēs garantēt arī mazais ražotājs. Ar vienu tonnu biešu nevar startēt lielā iepirkumā. Un pašvaldību izšķiršanās ir, vai ēdināšanu novadā uzticēt vienam ēdināšanas uzņēmumam.

Iespējams, vajag, lai katrs bērnudārzs pats pērk pārtikas produktus, un būs pavāri, kuri gatavos ēdienus. Ar šādu modeli varēs iepirkumā iesaistīt vietējos ražotājus. 

Ja iepērk lielāku produktu vai pakalpojumu daudzumu, mazais uzņēmējs kļūst nekonkurētspējīgs. Iemesls ir vajadzība pēc loģistikas, ja vien nav kooperatīva, kas preci piegādā. Kooperatīvs tad tur cenu, garantē to. Kooperatīva rīcībā ir produktu daudzums un glabātava. Kooperācija būtu vislabākais risinājums. Jautājums ir – kā mums ar to sokas? Diezgan daudzi kooperatīvi izjūk tāpēc, ka tiem nav vadības, ir lielāka personīgā ieinteresētība, ja par vadītāju ir kļuvis kāds no zemniekiem. Tā ir problēma. Kamēr nebūs savstarpējās uzticēšanās un koleģiālas sapratnes par to, ka regulāras liela daudzuma augstas kvalitātes produktu piegādes, ko īsteno kooperatīvs, sniedz priekšrocības, mazajam ražotājam uzvarēt iepirkumā būs neiespējami," uzskata E. Benga.

Produktu patēriņa aplēses naudas izteiksmē, mlj.eiro gadā

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Pētnieku ieteikumi

AREI pētnieki iesaka izveidot standarta formu tiem pārtikas produktu ražotājiem, kas vēlas piedalīties zaļajā iepirkumā. 

"Patlaban ir tā, ka pieteikums dalībai zaļajā iepirkumā pašvaldībās atšķiras. Nevajadzētu arī noteikt Ministru kabineta noteikumos obligātu paaugstinātās kvalitātes produktu īpatsvaru, bet paredzēt saistošas Zemkopības ministrijas prasības, ņemot vērā konkrēto produktu ražoto daudzumu. 

Būtu jāveido specifiskās lotes, vairāk skatoties uz produktu kvalitāti un uz vietējo ražotāju, nevis uz cenu. 

Ir jāseko līdzi iepirkumu līgumu izpildei, novadiem būtu jāapmainās ar iepirkumu informāciju, jāveido kooperācija un loģistikas centri, lai varētu īstenot produktu izsekojamību. Jāveido vienota datu bāze par iepirkumos iekļautajiem produktiem. Patlaban Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē redzam naudas summas, nevis produktu sortimentu," teic E. Benga.

Daudzus mazus, nevis vienu lielu

Patlaban pašvaldības aizvien vairāk rīko iepirkumus ēdinātājiem, kas sūdzas – viņi nezina, kas, ko un kur novadā audzē. Savukārt valsts iestādes, armija vairāk pērk pārtikas un lauksaimniecības produktus. Turklāt Rīgā un Pierīgā ir koncentrēti aptuveni 70% no visiem iepirkumiem. Un šeit ir vislielākā konkurence. Lielie uzņēmumi var atļauties algot iepirkumu ekspertus, kas ir specializējušies vien iepirkumos. Mazie uzņēmumi un arī mazās pašvaldības nevar atļauties šādu greznību.

"Vajadzētu būt tā, ka pašvaldībā pēc vajadzību un ražotāju iespēju apzināšanas rīko daudzus mazus, nevis vienu lielu iepirkumu. To var paveikt, ja iepirkumu speciālistam ir zināšanas, laiks un viņa darbs ir novērtēts. Iepirkumu rīkošanai var pirkt arī ārpakalpojumu," uzsver E. Benga.

Tātad lauku saimnieku, tostarp nelielo saimniecību, iesaiste iepirkumos un vietējo pārtikas produktu nonākšana uz bērnu pusdiengalda visvairāk ir atkarīga no iepirkumu ekspertu iniciatīvas un zināšanām.

PVD pārbaudes rāda uzlabojumu

Liels izaicinājums ir arī līgumā fiksēto un reāli piegādāto produktu izcelsme. Vairumtirdzniecības bāzes iepirkumos par saviem sadarbības partneriem uzrāda vietējos augstas kvalitātes produktu ražotājus, tomēr pēc līguma slēgšanas ar viņiem nesadarbojas. 

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ziņo, ka 2022. gadā pavisam veiktas vairāk nekā 2000 pārbaudes, tomēr ne visās bija iespējams izvērtēt atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām. 

"Vēl aizvien atsevišķos uzņēmumos uz vietas nav pieejama iepirkumu dokumentācija vai uzņēmumā notiek tikai ēdienu izdale, tādējādi nav informācijas, kuriem no produktiem jābūt paaugstinātas kvalitātes, kā arī iepirkumos nepiemēro ZPI prasības. 

No pārbaudītajiem produktiem iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām paaugstinātas kvalitātes prasībām neatbilda nedaudz mazāk kā 9%. Pārbaudēs tiek konstatētas arī citas neatbilstības līguma nosacījumiem, tostarp augļi un/vai dārzeņi nav piegādāti no tehniskajā specifikācijā noteiktā audzētāja vai arī tiem ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav norādīta izcelsme, tāpēc nevar pārliecināties par produkta atbilstību nosacījumiem. 

Inspektori arī fiksē šādus pārkāpumus, toskait marķējumā vai pavaddokumentos norādītu maldinošu informāciju par produkta izcelsmi, bez saskaņojuma ar iepirkuma veicēju mainīts līgumā norādītais produktu ražotājs/piegādātājs vai produktu izcelsmes valsts, piegādātie produkti neatbilst TS produkta aprakstā noteiktajam sastāvam, kvalitātes un/vai iepakojuma prasībām vai netiek ievēroti citi nosacījumi," teic PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa.

Uzsākot pārbaudes 2018. gadā, neatbilstības atklāja 80% iepirkumu, patlaban ne vairāk kā 60% pārbaužu. ZPI prasībām neatbilstošu produktu īpatsvars šajā laika posmā ir mazinājies no 20% līdz 9%.

Izaicinājumi Bruņotajos spēkos

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs ziņo, ka aizsardzības resorā pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus veic, ievērojot Ministru kabineta noteikumus nr. 353 Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība. 

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs regulāri sekojot līdzi ZPI aktualitātēm, piedaloties dažādos semināros par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu un vērtēšanu, kā arī Elektronisko iepirkumu sistēmā iepazīstas ar citu pasūtītāju veiktajiem iepirkumiem, lai gūtu praktisku pieredzi un piemērus attiecīgo iepirkumu veikšanā.

Arī aizsardzības resors zaļajos publiskajos iepirkumos pērk pārtikas produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Iepirkuma komisijai attiecīgi iepirkuma nolikumā ir jānosaka vairākas pretendentiem izpildāmas prasības un to apliecināšanai iesniedzamie dokumenti, kas vērtēšanas laikā komisijai ir jāpārbauda.

Piemēram, par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas kartupeļu piegādi, ja pretendents pats nav ražotājs/audzētājs un piegādātājs (gandrīz nekad iepirkumos nepiedalās paši ražotāji/audzētāji), tad pretendentam ir jāiesniedz vairāki dokumenti, tostarp:

1. apliecinājums no konkrētā ražotāja/audzētāja par sadarbību ar konkrētu vairumtirgotāju vai piegādātāju par kartupeļu piegādi;
2. apliecinājums no iepriekšminētā vairumtirgotāja vai piegādātāja, ka viņš konkrētos kartupeļus piegādās iepirkuma pretendentam. Nereti vairumtirgotājs pārdod piegādātājam, tad ir vēl viens apliecinājums jāiesniedz par viņu sadarbību;
3. transportlīdzekļa, ar kuru veiks kartupeļu piegādi, tehnisko datu lapas un/vai tehniskās pases, lai konstatētu transportlīdzekļa īpašnieku un pārbaudītu, vai transportlīdzeklis atbilst Ministru kabineta noteiktajam EUR 5 līmenim;
4. datubāzēs jāpārliecinās, vai norādītais kartupeļu ražotājs atbilst BLS un ir saņēmis atbilstošu sertifikātu, kā arī vai tas ir spēkā esošs uz piedāvājumu iesniegšanas dienu;
5. jāpārbauda, vai kartupeļi no audzēšanas vietas uz piegādes vietu netiek vesti tālāk par 250 km.

Šāda pārbaude jāveic par katru produktu, kas tehniskajā specifikācijā noteikts kā paaugstinātas kvalitātes produkts.

"Kā pirmo izaicinājumu var norādīt faktu, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pretendents, lai saņemtu saimnieciskā izdevīguma novērtējuma punktus, ir tiesīgs piedāvāt vēl citus paaugstinātas kvalitātes produktus, par tiem iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Arī šie papildu dokumenti, kuros dažkārt ir vairāk nekā 100 pozīciju, iepirkuma komisijai ir jāpārbauda. Ja pasūtītājam ir skaidri zināmi nepieciešamie produkti, papildu pozīciju vērtēšana var ievērojami paildzināt konkursa norisi. 

Vienlaikus nereti gadās, ka pretendenti neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Piemēram, ir bijuši gadījumi, ka komersants iesniedz apliecinājumu par sadarbību ar piegādātāju, taču netiek iesniegts ražotāja apliecinājums par viņa sadarbību ar piegādātāju. Ir konstatēti vairāki gadījumi, ka līgumu izpildes laikā komersanti periodiski pārkāpj zaļā iepirkuma kritērijus, jo šāda rīcība samazina pakalpojuma izmaksas. Šādos gadījumos piemēro līgumsodus," teic R. Skraučs.

Uz redakcijas jautājumu, cik liels ir Latvijas lauksaimnieku un Latvijas ražotāju produktu īpatsvars patlaban ministrijas rīkotajā iepirkumā, saņēmām atbildi, ka konkursa dialogā kā prioritāti identificēja Nacionālo bruņoto spēku apgādāšanu ar vietējo pārtiku ikdienas un kara gadījumā, kā arī pārtikas rezervju glabāšanu Latvijas teritorijā. 

Konkursa dialoga pirmajā posmā izvirzīja prasības kandidātiem iesniegt apliecinājumu par sadarbību ar paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu ražotājiem un audzētājiem visos Latvijas reģionos.

Pērn decembrī Rojā reģistrēts uzņēmums SIA "Zītari LZ", kur patiesā labuma guvējs ir Laura Zeltiņa. Tas uzvarēja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra rīkotajā iepirkumā Loģistikas pakalpojumi par pārtikas piegādi NBS vajadzībām ar 220 miljonu eiro lielu piedāvājumu (pārtikas produktu piegāde Bruņoto spēku vajadzībām nākamos piecus gadus), ko iepirkuma komisija atzina par saimnieciski visizdevīgāko. 

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece redakcijai ziņo, ka viņa ir uzdevusi veikt pārbaudi par iepriekš nosaukto iepirkumu. Pārbaudē ir uzdots noskaidrot, vai iepirkuma rezultāts atbilst iepirkuma mērķim, kā arī to, vai pretendenti ir precīzi spējuši apliecināt savu atbilstību iepirkuma prasībām un citus šā iepirkuma tiesiskos aspektus. Par tālāko rīcību saistībā ar šo iepirkumu lemšot pēc pārbaudes rezultātu saņemšanas šāgada marta sākumā.

Jāpiebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī pēta 220 miljonu eiro vērtā armijas pārtikas iepirkuma dokumentus.