15.3 °C
ASV prezidents Džo Baidens nedēļas nogalē dosies uz Eiropu, kur piecu dienu laikā apmeklēs trīs valstis, paziņojis Baltais nams. Baidenam Lielbritānijā paredzēta tikšanās ar karali Čārlzu III un premjerministru Riši Sunaku, bet pēc tam Savienoto Valstu prezidents ieradīsies NATO samitā Viļņā un tiksies ar ziemeļvalstu līderiem Helsinkos.
Tikšanās ar karali
Astoņdesmit gadus vecais Baidens svētdien ieradīsies Lielbritānijā, kur dienu vēlāk Vindzoras pilī viņam paredzēta tikšanās ar Čārlzu III.
Baidens uz karaļa kronēšanu maijā neieradās, turpinot tradīciju, ka Savienoto Valstu prezidents britu monarha kronēšanu neapmeklē.
Uz Čārlza III kronēšanu Vestminsteras abatijā tomēr ieradās ASV pirmā lēdija Džila Baidena. Tā bijusi pirmā reize, kad britu monarha kronēšanas ceremoniju apmeklē ASV pirmā lēdija, toreiz norādīja Baltais nams. Baidens toties pagājušā gada septembrī ieradās uz karalienes Elizabetes II bērēm. Baidens, kurš ir īru izcelsmes, aprīlī apmeklēja Belfāstu, kur piedalījās atceres pasākumos, pieminot 25 gadus kopš Lielās Piektdienas vienošanās, kas izbeidza konfliktu Ziemeļīrijā. Baidens jūnijā Baltajā namā uzņēma Sunaku, un abi līderi toreiz solīja atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju. Baidena gaidāmā vizīte "vēl vairāk stiprinās" ASV un Apvienotās Karalistes ciešās saites, paziņojis Baltais nams.
NATO samits Viļņā
Baidena galvenā pieturas vieta Eiropā būs NATO samits, kas 11. un 12. jūlijā notiks Viļņā. Gatavojoties samitam, Baltajā namā jūnijā viesojās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Bijušā Norvēģijas premjera termiņš NATO ģenerālsekretāra amatā varētu tikt pagarināts vēl par gadu, ņemot vērā, ka alianses dalībvalstis nav spējušas vienoties par viņa pēcteci. Baidens toreiz uzsvēra, ka katrai NATO dalībvalstij aizsardzībai jāvelta vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz alianses vienošanās. Baidens arī paziņoja, ka NATO "nekad nav bijusi tik vienota".
Tuvojoties samitam Viļņā, plaši apspriestas iespējas tuvināt Ukrainu NATO, lai arī šajā jautājumā vienprātības alianses dalībvalstu vidū nav. Stoltenbergs ir paziņojis, ka samitā Viļņā Ukraina oficiālu uzaicinājumu iestāties nesaņems. Nav zināms, vai samitu Viļņā apmeklēs Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš iepriekš ir atzinis, ka, turpinoties karam pret Krieviju, Ukraina NATO uzņemta netiks. Ukrainas amatpersonas tomēr paudušas vēlmi samitā Viļņā saņemt konkrētas norādes valsts ceļā uz pievienošanos aliansei.
ASV un ziemeļvalstu samits
Pēc NATO samita Viļņā Baidens ieradīsies Helsinkos uz tikšanos ar ziemeļvalstu līderiem. 13. jūlijā vispirms gaidāmas Baidena un Somijas prezidenta Sauli Nīnistes sarunas, bet pēc tam notiks ASV un ziemeļvalstu samits, kuru apmeklēs arī Dānijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas līderi. Samitā tiks apspriesti drošības, vides un tehnoloģiju jautājumi, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle". Šis būs trešais ASV un ziemeļvalstu samits. 2013. gadā tas tika rīkots Stokholmā, bet 2016. gadā – Vašingtonā.
ASV un ziemeļvalstu samits ir nozīmīgs, domājot par Zviedrijas centieniem iestāties aliansē. Somija un Zviedrija pieteikumu uzņemšanai NATO iesniedza 2022. gada maijā. Somija par 31. alianses dalībvalsti kļuva šā gada aprīlī, bet Zviedrijas ratifikācijas procesu vēl nav pabeigušas Turcija un Ungārija.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir apgalvojis, ka Zviedrija pietiekami neapkaro organizācijas un cilvēkus, ko Ankara uzskata par ekstrēmistiskiem.
Ungārijas iebildumi pret Zviedrijas dalību NATO nav tik skaidri definēti. Zviedrija ir kritizējusi likuma varas vājināšanos Ungārijā, kas nav paticis tās premjerministram Viktoram Orbānam. Ungārijas parlaments ir atlicis jūlija sākumā plānoto balsojumu par Zviedrijas pieteikuma ratifikāciju.
Nīniste pauda nožēlu par Ungārijas lēmumu atlikt ratifikāciju un norādīja, ka pirms NATO samita Viļņā Zviedrijas pieteikumu Turcija ratificēt nepaspēs. Cerības jau pirms Viļņas samita ieraudzīt pozitīvas pazīmes mazinājušās, ņemot vērā arī Stokholmā pagājušajā nedēļā sarīkoto protesta akciju, kurā tika dedzināts Korāns. Erdogans par to asi kritizējis Stokholmu, un šis incidents vēl vairāk apgrūtina Zviedrijas virzību uz NATO. Baidens trešdien Baltajā namā uzņems Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, kura vizītes laikā liela uzmanība tiks pievērsta tieši Stokholmas centieniem pievienoties NATO. Vašingtona ir uzsvērusi, ka Zviedrija ir izpildījusi visas saistības, lai tiktu uzņemta aliansē. Stoltenbergs Briselē ceturtdien uz sarunām aicinājis Zviedrijas, Somijas un Turcijas diplomātus cerībā pārvarēt Ankaras iebildumus.
