16.1 °C
Cilvēks. Spēle beigusies. No tiem politiķiem, kurus Einars Repše pirms 22 gadiem ieveda politikā, vispirms liekot baznīcā zvērēt uzticību, ASV dzimušais Krišjānis Kariņš šķita viens no apgarotākajiem.
Tādas nedaudz citā realitātē dzīvojošas personas tēls viņu ir pavadījis visu šo laiku, vienlaikus nevar noliegt, ka politiskās izdzīvošanas mākslā Kariņš bija kļuvis par īstu meistaru. To apliecina gan kopējais politikā pavadītais laiks, gan tas, ka tieši viņa valdība uzstādīja rekordu, pirmo reizi Latvijas vēsturē nostrādājot visu Saeimas darbības ciklu. Kas zina, varbūt amerikāniskā smaida īpašnieks joprojām veiksmīgi turpinātu šo spēli, kas daudziem vēlētājiem tīri labi simpatizēja, ja ne vēlme paaugstināt likmes. Paša rokām gāztā valdība ievadīja notikumu ķēdi, kas noveda pie tā, ka aizvadītajā nedēļā Kariņš paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un aiziešanu no politikas.
Viņš nav atklājis, ar ko tagad nodarbosies. Sākotnējā informācijā, kas nāca no "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas, bija teikts, ka viņš "pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā". Vēlāk arī pats Kariņš piebildis:
"Man par pārsteigumu šajā vasarā ar mani sazinājās vairāki uzņēmumi. Ir zināms pieprasījums ārpus Latvijas pēc manām zināšanām un pieredzes."
Savulaik, nākot politikā, Kariņš tika pieteikts kā uzņēmējs, tomēr izpelnījās arī smīkņājošas piezīmes par darbības sfēru – ledus tirgošanu (zīmols "Lāču ledus"). Mazāk afišēta bija viņa darbošanās nekustamo īpašumu nozarē, kas lielāku publicitāti ieguva saistībā ar ēku Skolas ielā 2, kurā padomju laikā bija atradies kinoteātris "Pionieris" un kuru Kariņš bija saņēmis mantojumā. Ar to saistīta arī virkne neskaidru darījumu, kas gan īpaši neatstāja iespaidu uz Kariņa politisko karjeru.
"Jaunajā laikā" Kariņš bija viens no partijas līderim Repšem tuvākajiem cilvēkiem līdzīgi Valdim Dombrovskim, Solvitai Āboltiņai, Kārlim Šadurskim. Kad 2007. gadā saasinājās pretrunas, Kariņš uzņēmās tādu kā mierinātāja lomu, pārņemot no Repšes partijas vadības grožus, kas gan drīz tika atdoti Āboltiņai. Tikmēr Kariņš 2009. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Bieži tiek pasniegts, ka 2018. gadā, piekrītot kļūt par valdības vadītāju, viņš esot gandrīz vai uzupurējies, atteicies no ērtas dzīves Briselē. Tas ir ļoti dīvains pieņēmums, jo neviens Kariņam nebija garantējis nekādu mūžīgu Briseles dzīvi, "Vienotība" atradās kraha priekšā, un trūka tikai nedaudz, lai tā paliktu zem piecu procentu barjeras Saeimas vēlēšanās, sairtu un pazustu no Latvijas politiskās skatuves. Šajos apstākļos Kariņš tika pieteikts kā premjera kandidāts.
Vai "Vienotībai" var pārmest nepateicību, nepietiekami aizstāvot Kariņu pēc tam, kad gaismā nāca fakti par izšķērdībām ar privātajiem lidojumiem? Dažiem tāds iespaids radies. Taču
"Vienotībai" ir pietiekami politiskās pieredzes, lai apzinātos, ka pārlieka pieķeršanās vājam vai reputāciju zaudējušam līderim var dārgi maksāt.
Dažas sacukurotas atvadu frāzes un tēma slēgta – tā apmēram varētu raksturot partijas reakciju.
Darījums. "Indexo banka" šūpos banku tirgu
Ar skaļu un pret pašreiz tirgū strādājošajām komercbankām vērstu retoriku, saucot tās par kūtrām, darbu sākusi jauna nacionālajam kapitālam piederoša banka – "Indexo banka". Tā uzsver, ka orientēsies tieši uz kreditēšanu un pakalpojumiem vietējā tirgū.
No jaundibinātās bankas tiek cerēta konkurences pastiprināšana banku tirgū. Cik šīs cerības ir pamatotas? Latvijas kredītu tirgus ir 17 miljardus eiro liels, tas ir gandrīz divas reizes mazāks par Lietuvas un Igaunijas kredītu tirgu. Lai jauna banka spētu izraisīt kaut cik pamanāmu viļņošanos šajā tirgū, arī tās rīcībā esošajam resursu apjomam būtu jātuvinās ar desmit zīmēm rakstāmam skaitlim, proti – miljardam – vai vairāk.
