ASV jau 1. jūnijā var beigties līdzekļi savu saistību izpildei, tostarp iepriekšējo valsts parādsaistību dzēšanai, ja Kongress līdz tam laikam neatļaus kaut uz laiku pacelt aizņēmuma griestus jaunu kredītu ņemšanai, šonedēļ brīdināja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena. Citiem vārdiem sakot, ASV draud defolts, kas radītu smagas sekas gan iekšzemes, gan pasaules ekonomikai.

Reklāma

Tiesa, ASV vēsturē līdzīgas situācijas, kad jāceļ aizņēmuma limits, kopš 1960. gada atkārtojušās 78 reizes, bet maksātnespēja tā arī nekad nav iestājusies. Tomēr šoreiz papildu slogu rada karš Ukrainā un republikāņu neapmierinātība ar demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācijas budžeta tēriņu politiku. Apskatnieki paredz grūtas sarunas.

Izdevumi aug

Patlaban ASV Kongresa noteiktie valsts parādsaistību griesti ir 31,4 triljoni dolāru. Jelena mudinājusi kongresmeņus rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai tos palielinātu, pirms valstij jūnija sākumā rodas sarežģījumi ar rēķinu apmaksu. "Federālie ienākumi un izdevumi ir mainīgi lielumi, un patiesais termiņš, kad Valsts kase izsmels ārkārtas pasākumu krājumu, var iestāties arī dažas nedēļas vēlāk nekā šajās prognozēs. Kad tieši kase vairs nespēs apmaksāt valdības rēķinus, precīzi paredzēt nav iespējams, bet es turpināšanu tuvākās nedēļās informēt Kongresu, tiklīdz būs pieejama jauna informācija," vēstulē Kongresa abu palātu vadībai raksta finanšu ministre. Lai noteiktu potenciālo "X" dienu, izmantotas līdzšinējās nodokļu ieņēmumu prognozes, kas kopš gada sākuma nav īpaši mainījušās.

31,4 triljonu parāda robežu ASV sasniedza jau 19. janvārī, taču ministrija turpināja kārtot valsts saistības, izmantojot ieņēmumus un sperot ārkārtas finanšu vadības pasākumus. 

Lai maksājumus varētu turpināt un uzturēt "pilnīgu uzticību un ASV kredītspējas" un izvairītos no nestabilitātes radīšanas pasaules ekonomikā, līdz jūnijam papildu aizņēmuma summai būtu jāsasniedz 726 miljardi dolāru. Tas ir krietni vairāk, nekā prognozēja janvārī.

 ASV Kongresa Budžeta birojs un tāpat Vašingtonā bāzētā domnīca "Divpartiju politikas centrs" (BPC) ir līdzīgās prognozēs kā ministre, jo karš Ukrainā bremzē arī ASV ekonomiku. Nodokļu ieņēmumi samazinās, bet neplānotie izdevumi palielinās. Aprīlī valsts krājumā izrādījās mazāk līdzekļu, nekā bija rēķināts iepriekš.

Grūtāk nekā agrāk

Aizņēmuma limita celšana ar Kongresa balsojumu ASV nav nekas ārkārtējs, taču, salīdzinot ar agrākiem laikiem, tagad Kongresa Pārstāvju palātu kontrolē republikāņi, kam ir lielas iebildes pret prezidenta Baidena iecerētajiem tēriņiem. Kongress jau 26. aprīlī pieņēma likumprojektu, kur apmaiņā pret atļauju parāda latiņas celšanai par 1,5 triljoniem dolāru pieprasīti taupības pasākumi – radikāli samazināt izdevumus nabadzīgo iedzīvotāju veselības aizsardzībai, atteikties no domas par kredītu parādu atlaišanu studentiem, mazināt nodokļu atlaides saules un tamlīdzīgiem par klimatam draudzīgiem atzītiem enerģētikas veidiem, kā arī veikt vēl citu izdevumu sašaurināšanu kopumā par 22% jeb 4,5 triljoniem dolāru. ASV Transporta ministrija paziņojusi, ka tādā gadījumā tai nāksies slēgt vairākus simtus aviācijas dispečeru torņu. Republikāņi ir pieķērušies Baidena administrācijai svarīgiem lauciņiem, un, tā kā Senāts ir demokrātu rokās, novērotāji neuzskata par neiespējamu šāda likumprojekta apstiprināšanu tajā. Prezidents tam uzliktu veto, par ko Baltais nams jau brīdinājis. Aģentūras "Reuters" eksperti atgādina, ka līdzīga situācija bijusi 2011. gadā prezidenta Baraka Obamas laikā, kad arī izcīnīja niknas cīņas par aizņēmuma griestu pacelšanu. Toreiz ASV kongresmeņi strīdējās līdz pēdējam un valsts burtiski nonāca uz maksātnespējas robežas. Lielās reitingaģentūras draudēja atņemt ASV augstāko kredītreitingu AAA un noteica negatīvas prognozes. Toreiz Obamas administrācija piekāpās un izdevumus samazināja, taču tagad sarunas varētu būt smagākas.

Džo Baidens ir uzaicinājis Kongresa pārstāvjus, arī Pārstāvju palātas priekšsēdētāju, republikāni Kevinu Makartiju, uz sarunām 9. maijā. Iepriekš gan brīdināts, ka demokrātiem tik radikālas līdzekļu apgriešanas prasības, kādas pieprasa republikāņi, nav pieņemamas. 

Pēc Baidena teiktā, Kongresam vispirms bez priekšnoteikumiem būtu jāpieņem limita pacelšana, un tad varētu runāt arī par budžeta izdevumu mazināšanu.

Ja sarunas ieilgs, vajadzīgie lēmumi netiks pieņemti, pirms izsīkusi pieejamā nauda un Finanšu ministrijai būs jāsāk tērēt rezerves. ASV valdība var saskarties ar grūtībām valsts struktūru darbinieku un militārpersonu algu izmaksās, būs sarežģījumi ar pensijām un sociālajiem pabalstiem, nevarēs nokārtot saistības pret firmām, kas nodarbojas ar valsts piegādēm, tostarp aizsardzības sektorā. Mediji brīdina, ka apdraudētas būs pat laika prognozes TV un radio, jo vairums izmanto valsts apmaksātā Nacionālā meteoroloģiskā dienesta pakalpojumus. Bez šaubām, tam, kas notiks pasaulē lielākajā ekonomikā, būs pamatīga negatīva atbalss arī biržās un globālajos tirgos, bet turpat jau arī recesijas un bezdarba palielināšanās draudi.