12 °C
Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā 2023./2024. gada sezonā veidos četrus jauniestudējumus – Džuzepes Verdi operu "Dons Karloss" un Gaetāno Doniceti operu "Mīlas dzēriens", Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletu "Veltīgā uzmanība" un Kārļa Lāča baletu "Džungļu grāmata". Repertuārā atgriezīsies skatītāju iemīļotie uzvedumi – Jāņa Lūsēna "Putnu opera" un Šarla Guno opera "Fausts".
Operai "Dons Karloss" pirmizrāde notiks 5. oktobrī. Vācu režisora Klausa Gūta veidotais iestudējums ar Etjēna Plisa scenogrāfiju un Petras Reinhartes kostīmiem ir kopražojums ar Neapoles "Teatro San Carlo". Rīgā apjomīgais mākslas darbs izskanēs itāļu valodā. Filipa II lomu pirmajās trīs izrādēs interpretēs pasaulslavenais bass Ginters Groisbeks, kurš šo lomu iepriekšējā sezonā dziedājis Metropolitēna operā Ņujorkā. Kā sacīja Operas un baleta direktors Egils Siliņš, liels prieks dabūt uz Rīgu tādu solistu kā Ginters Groisbeks, kas esot noticis, ne vien pateicoties abu ilgai kopā dziedāšanai uz vienas skatuves, bet arī tam, ka Groisbekam iepaticies būt uz mūsu Baltā nama skatuves un tikties ar mūsu publiku. Nu mēģinājumus Rīgas "Donā Karlosā" izcilais bass apvienos ar darbu Milānas "La Scala".
Nākamgad 11. janvārī uz skatuves atgriezīsies 2000. gadā iestudētā Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes
"Putnu opera" – viens no iemīļotākajiem uzvedumiem bērnu auditorijai Latvijā, kas jau nospēlēts vairāk nekā 150 reižu, taču ir izaugušas divas vai pat trīs bērnu paaudzes, kuras šo iestudējumu nav redzējušas.
Sezona solās būt interesanta, taču tās vadītāji vakar preses konferencē atklāti runāja par to, ka opera un balets netiek līdzi inflācijai. No 1. jūlija darbinieku atalgojums ir celts par simt eiro, taču, kā sacīja Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Egils Siliņš, to ar uzviju apēd elektroenerģijas cenu kāpums. "Valsts prioritātes šobrīd ir drošība, veselība un izglītība, un kultūra ir atstāta pabērna lomā. Vienīgais, ko varam iesākt, ir klauvēt pie Kultūras ministrijas durvīm, ko mēs arī darām," sacīja Siliņš. Celt biļešu cenas būtu neapdomīgi, jo tad lielai daļai operas cienītāju tās apmeklējums vairs nebūtu pa kabatai. Diemžēl arī situācija ar sponsoriem ir bēdīga. Igaunijā jaunas operas pirmizrādei esot apmēram 20 sponsori, bet Latvijā – viens. E. Siliņš uzskata, ka 2017. gadā Latvijas valdība radījusi tādus noteikumus, kas sponsorētājiem ir neizdevīgi.
Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis piebilda, ka, piemēram, mūsu kordebaleta dejotāju alga esot par 400 eiro mazāka nekā Igaunijas valsts operā. Ja nekas nemainīšoties, "mēs varam ļoti daudz pazaudēt; mūsu balets jau zaudējis divus ļoti labus dejotājus". Vienlaikus A. Leimanis pauda prieku, ka baletam izdevies ķerties pie 20. gadsimta klasikas. Eštona balets "Veltīgā uzmanība" tiek rādīts visos pasaules lielākajos teātros.
"Mēs savu latiņu esam pacēluši ļoti augstu," sacīja A. Leimanis.
"Darba apstākļi mums ir labi, māksliniekus mēs noturam ar savu repertuāru, taču māksliniekiem gribas arī kaut ko vairāk par savu darbu saņemt."
Kā stāstīja galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, arī mūziķu un kora atalgojums mūsu operā ir zemākais Baltijā. Operas kora papildinājums ir Mūzikas akadēmijas un mūzikas vidusskolu absolventi. Lielākā problēma ir ar vīru balsīm, kas nobriest vēlāk. Nav vienkārši apgūt repertuāru no galvas franču, itāļu, vācu un citās valodās, kam tiek atdots daudz laika un enerģijas. Tāpēc esot ļoti žēl šos cilvēkus pēc diviem trim gadiem zaudēt. Un jauno mākslinieku aizplūšana var kļūt par bīstamu tendenci.
"Agrāk, braucot uz Lietuvu, varēja just, ka atlīdzības ziņā esam vismaz pussolīti priekšā, bet šobrīd esam pat soli aiz viņiem. Pēdējos piecpadsmit gadus uz Lietuvu un Igauniju braucu regulāri un jūtu, kāds mikroklimats ir tur un kāds ir šeit. Māksliniekam, protams, mājas ir mājas, un prieks par jaunajiem, kas ienāk mūsu operā, bet ar katru gadu kļūst arvien grūtāk, it īpaši nokomplektēt operas orķestri, kur darba slodze ir liela, izrādes notiek katru vakaru."
