Šodien Frankfurtes grāmatu gadatirgū tiks parakstīts Ļubļanas manifests par augstākā līmeņa lasītprasmes svarīgo lomu.
Manifests, ko atbalsta Starptautiskā izdevēju asociācija, Vācijas Valodu un literatūras akadēmija, Eiropas Izdevēju federācija, "PEN International" un Starptautiskā Bibliotēku asociāciju federācija, tiks parakstīts Frankfurtes grāmatu gadatirgus viesvalsts – Slovēnijas – kultūras programmas ietvaros. Manifestu atbalsta gan grāmatniecības nozares starptautiskās organizācijas – Eiropas lasīšanas veicināšanas organizāciju konsorcijs (EURead), Starptautiskā Bērnu un jauniešu grāmatu padome (IBBY), Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA) un Starptautiskā Izdevēju asociācija (IPA) –, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Augstākā līmeņa lasītprasme ir visiedarbīgākais rīks analītiskās un kritiskās domāšanas attīstībai. Tā attīsta izziņas spējas un trenē pacietību iemaņu apguvē, paplašina mūsu spriestspēju, attīsta saprātīgu empātiju un iecietību pret viedokļu daudzveidību – sociālās iemaņas, bez kurām nav iedomājami informēti demokrātiskas sabiedrības pilsoņi. Šī manifesta parakstītāji aicina atzīt augstākā līmeņa lasītprasmes nemainīgo nozīmi digitālajā laikmetā.
Sagaidot Frankfurtes starptautiskā grāmatu gadatirgus 75. gadadienu, pasaules grāmatnieku kopiena aicina lasītājus un nelasītājus, izglītojamos un izglītotājus, politiķus un viedokļu veidotājus pievērst uzmanību tam, cik būtisks priekšnoteikums demokrātiskas, garīgi un fiziski veselīgas sabiedrības pastāvēšanai ir prasme lasīt, patiešām izprotot izlasīto.
Cieņa pret grāmatu, pret rakstīto vārdu kā ticamas informācijas un radošas iedvesmas avotu ir viena no mūsu pamatvērtībām.
Zinātniskos pētījumos pamatoto manifestu 10. oktobrī publicēja vairāku valstu lielie laikraksti, arī "Latvijas Avīze".
Uz jautājumiem, kas saistīti ar lasītprasmes problēmām, atbild manifesta darba grupas dalībnieki Andrē Šillers-Cvīrlains, Rēgensburgas bibliotēkas direktors Bavārijā Vācijā, Adrians van del Vēls, Leidenes Universitātes emeritētais profesors, un Miha Kovāčs, Ļubļanas Universitātes izdevējzinātņu profesors, Slovēnijas viesu valsts programmas kurators Frankfurtes grāmatu gadatirgū.
Paaudzēs "pazaudētie vārdi"
– Trešā daļa Eiropas iedzīvotāju ar pūlēm apgūst lasīšanu pat zemākajā līmenī. Augstākā līmeņa lasītprasmi ļoti reti izvērtē – tās statusu apzināmies ļoti aptuveni. Kāpēc tā? Kāds varētu būt skaidrojums?
A. Šillers-Cvīrlains: – Tas, ka situāciju nav mēģināts labot agrāk, daļēji skaidrojams ar to, ka lasīšanu nereti uzskata par pamatprasmi, kuras apguvi var uzticēt sākumskolai. Par to, ka teksti mēdz būt sarežģīti un tos uztvert ir jātrenējas, tiek runāts samērā reti, turklāt pret šo faktu izturamies kā pret problēmu, kas jānovērš, nevis kā pret cilvēka sarežģītās būtības atspulgu. Lasītprasmes izvērtējums, tās mācīšana un pietiekami bieži arī lasītprasmes izpēte lielākoties fokusējas uz pamatprasmēm un lasīšanu informācijas ieguvei (tiesa, pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies, piemēram, PISA ("Programme for International Student Assessment") pētījumā vērtē spēju uztvert vairākus dokumentus vienlaikus). Šāds vienkāršots skatījums uz lasītprasmi neņem vērā neskaitāmos dažādos procesus, kā cilvēki veido attiecības ar tekstu, lasītāju dažādību un indivīdu prasmju un stratēģiju līmeņa atšķirības, ar lasīšanu saistītos psiholoģiskos procesus, to skaitā tādas pamatemocijas kā iedvesma un vilšanās, dažādos šķēršļus lasīšanai – motivācijas trūkumu, zināšanu barjeru, vāju lasītprasmi –, kas ietekmē kā bērnus, tā pieaugušos, un tekstu sarežģītību, ko rada valodas līdzekļu izvēle, idejas, aprakstītā cilvēku mijiedarbe.
Šis vienkāršotais skatījums noved pie tā, ka trūkst izpratnes par lasīšanas sociālo un politisko nozīmi, ka lasīšanu mēs vairs neuztveram kā izziņas un sociālu procesu.
– Mūsdienu augsti attīstītā sabiedrība nav tikai lasīšanas produkts, arī tās turpmākā pastāvēšana nākotnē un pretestības spējas cieši saistītas ar lasīšanu. Ko tas īsti nozīmē?