Amerikāņu izcelsmes tulkotājs, atdzejotājs un rakstnieks Džeids Vils (1978) pilda literārā aģenta pienākumus platformā "Latvian Literature". Viņš arī tulko latviešu un citu tautu literatūru, kā arī aktīvi seko līdzi Latvijas literārās dzīves dažādajām izpausmēm.

Reklāma

Var teikt, ka Džeids vienmēr ir sastopams tur, kur notiek kaut kas vietējiem autoriem svarīgs – vai tie būtu Kurzemes prozas lasījumi Ventspils viduslaiku pilī, Eiropas kultūras vakars Gulbenes bibliotēkā vai mini prozas lasījumi kādā Rīgas lokālā.

Džeida panākumu klāstā joprojām vērā ņemamie tulkojumi no latviešu, lietuviešu, igauņu un krievu valodas, Eduarda Aivara, Krišjāņa Zeļģa, Ingas Pizānes, Arvja Vigula, Arta Ostupa, Raibīs, Ingridas Tāraudas un Ligijas Purinašas dzejas atdzejojumi angļu valodā, kā arī darbs ar Osvalda Zebra, Alberta Bela, Dainas Tabūnas un citu latviešu mūsdienu klasiķu tekstu pārcelšanu angļu valodā.

– Pēc tik ilgiem gadiem literārā aģenta amatā tu saki, ka Latvijas literatūras popularizēšanas platforma "Latvian Literature" izskatās ļoti cienījami ārzemēs, neskatoties uz nelielajiem resursiem. Kā tā var būt?

Dž. Vils: – Ir ļoti svarīgi, ka 

"Latvian Literature" ir ļoti laba komanda, kas rūpējas, lai latviešu literatūra būtu manāma ārzemēs gan ar tulkojumiem, gan ar autoru uzstāšanos festivālos, gan ar daudzām citām lietām.

– Vai, popularizējot Latvijas literatūru, esi sastapies ar stereotipiem par Latviju?

– Nē, ārzemnieki parasti zina mūsu #IAMINTROVERT kampaņu un arī to, ka latvieši drīzāk ir ziemeļeiropieši, bet tas arī principā viss. Manuprāt, tas nav slikti, ka cilvēkiem nav priekšstatu par Latviju vai tie nezina daudz, jo tad rodas iespēja parādīt, cik daudz mums ir autoru un labu grāmatu.

– Kā tu pamato ārzemju izdevējam to, ka, lūk, šo Latvijas autora dzejoļu krājumu/dzejoļus noteikti ir vērts atdzejot un izdot?

– Parasti ārzemju izdevējiem (un izdevējiem vispār) ir savi kritēriji un vēlmes, un mēs atteicīgi piedāvājam autorus, kuri viņiem varētu patikt. Manuprāt, latviešu dzeja un vispār latviešu literatūra ir daudzveidīga, un tas ir liels pluss.

– Kā rodas tavi dzejoļi?

– Daži ieradās Dzejas rupora dēļ, kas notiek katru gadu Dzejas dienās septembrī. Cilvēki var reģistrēties un piedalīties septiņu dienu garā aicinājumā: rakstīt pa vienam dzejolim katru dienu. Ir dzejoļi, kas atnākuši pēc pastaigām un pēc ikdienas notikumiem.

– Kā pasaulē iet dzejai no Latvijas?

– Man liekas, ka dzeja un dzejnieki no Latvijas veido manāmu daļu gan no tā, ko pasaulē atdzejo un izdod, gan no tā, kas veido dzejas pasākumus – uzstāšanās. Atceros, ka pirms kādiem pieciem gadiem viens žurnālists apbrīnoja, ka bija tik daudz dzejas krājumu tulkojumu, bet man tas nav pārsteigums – nevaru tagad pateikt statistiku, bet man liekas, ka bieži dzejas festivāliem ir ilgākas un dziļākas tradīcijas, nekā citu veidu literatūras festivāliem. Dzejas ir daudz. Arī no Latvijas. 

Bet pēdējā laikā domāju, ka dzeja varbūt ir tik intīma lieta un cilvēki vairāk tur to pie sirds, un par to vienkārši daudz nerunā.

DZEJAS ABC

Jūlija Dibovska, literatūrkritiķe: "Džeida dzejoļi var likties viegli un vienkārši, varbūt pat pārāk izaicinoši vienkāršoti tam katlam, ko mūsdienās sauc par moderno latviešu dzeju. Taču mani šarmēja, ka cilvēks, kuram latviešu valoda pavisam noteikti nav dzimtā, mēģina formulēt vienkāršos, tomēr dzejas vārdos un noteikumos balstītas patiesības, kas noderēs pašam: kas ir laime? kas ir skumjas? kāpēc meitene raud? un kur šajā pasaulē, kas tik ļoti rūpējas par garu un dvēseli, joprojām paliek lietas? Varbūt Džeida vēlme izteikties dzejā rosinās arī kādu citu lasītāju pamēģināt."

"Kultūrzīmju" lasītājiem piedāvājam Džeida Vila jaunākos dzejoļus.

Dzīves prieks

Tas ir tad

Kad nav daudz naudas kontā

Bet arī daudz nevajag

Kad kāds tevi skūpsta

Dzelzceļa stacijā

Un māj tev pa logu

Dzīves prieks ir tad

Kad viss tev ir

Un tu esi pārliecināts

Ka būs

 

Neatstāj aiz sevis to, ko paņēmi līdzi

Agri no rīta pastaigājos pa Vecrīgu

Un apstājos pie McDonald’s

Redzēju raudošu meiteni

Kura sēdēja pie galda šņukstēdama

Vai viņa bija puiša atstāta

Vai labākā draudzene bija

Viņai darījusi pāri?

Varbūt bija notikusi kāda ģimenes drāma

Vai vēl kaut kas

Kas likās kā nepanesama nasta

Uz sirds

Un atstās dziļu rētu

Pēc sevis?

Lēnām viņa beidza raudāt

Un paskatījās

Augšup debesīs

Ar apņēmību skatienā

Viņa noslaucīija savas acis

Un vaigus

Piecēlās uz jau stiprām kājām

Gatava iet tālāk

 

Rudenīga problēma

No rīta piecēlos

Un taisoties iet laukā

Pamanīju

Ka pie durvīm nav ziemas zābaku

Rakstīju draudzenei īsziņu

Ka tie pazuduši bez vēsts

 

Viņa jokoja

Ka varbūt

Tie snauž zem gultas

Un sapņo par vasaru

Es atbildēju

Ka tur

Man ir tikai putekļi

Un bērnības briesmoņi

Un cik zinu

Briesmoņiem zābakus nevajag

 

**

Tu atgriezies

Tajās pašās pilsētās

Kurās tu

Un tavas bijušās

Ir dzīvojušas

Vai joprojām

Iet uz veikalu

Strādā kadā ofisā

Maksā kredītu par dzīvokli

Neļaujot sev pārāk daudz domāt

Par pagātni

 

Tagad

Tu staigā pa tām

Pašām ielām

Nostalģijas pēc

Vai varbūt tāpēc

Ka vairs nezini

Kurā virzienā iet

 

**

Paziņa teica

Ka vecums nenāk viens

Bet

Ja nāktu viens

Ar to pilnīgi

Pietiktu

 

Brīva vieta jūsu reklāmai

Nopirku T kreklu

 

Pēkšņi

Pēc daudziem gadiem

Sapratu

Ka reklamēju

Citu cilvēku lietas

 

Labāk reklamēt sevi

Jo esmu vienīgais es

Kurš nekad neiziet no modes

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.