3.4 °C
Vai procesu kavē spekulanti – izveicīgi tīkla jaudu rezervētāji, kuriem patiesībā nav nodoma pašiem attīstīt projektus?
Daudzviet pasaulē saules parki tiek pārveidoti par hibrīdajiem parkiem, pievienojot tiem enerģijas uzglabāšanas vai vēja enerģētikas funkcijas, vai abas minētās. Tas turklāt tiek darīts ātri un ar samērā maziem ieguldījumiem. Ir skaidri pamanāma gan zinātniska, gan enerģētikas industrijas interese par hibrīdo parku attīstību, taču Latvijā šī tendence mīņājas uz vietas. Kādēļ tā?
Iemesli, kādēļ tas notiek, ir visai acīmredzami – saules enerģētikas īpatnība ir tā, ka ar lielu uzstādīto nominālo jaudu tās lietderīgā jauda jeb, vienkārši izsakoties, spēja ražot elektroenerģiju tieši tad, kad tā vajadzīga patērētājiem, ir viena no zemākajām enerģētikā. Mūsu ziemeļnieciskajā Baltijas reģionā saules paneļu vidējā lietderīgā jauda ir ap 10% no uzstādītās nominālās jaudas, vēja ģeneratoru – ap 30%, bet, piemēram, gāzes termoelektrostaciju vai atomelektrostaciju lietderīgā jauda ir ļoti tuva nominālajai – 95–98% robežās. Tieši tādēļ ir liela interese par to, kā atjaunojamās enerģētikas lietderību paaugstināt. Un hibrīdie parki ir viens no šādiem veidiem, jo, papildinot saules paneļus ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām, to lietderīgā jauda krasi pieaug, tieši tas pats notiek, arī dažādojot elektroenerģijas ieguves paņēmienus. Turklāt šī tendence visvairāk skar tieši saules parkus, jo tos uzstādīt ir daudz lētāk un tiem nav vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums. Piemēram, biedrības "Saules enerģijas asociācija" valdes locekļa Aigara Kalniņa vērtējumā, saules parka uzstādīšana Latvijā no nodoma līdz reālām elektroenerģijas piegādēm klientiem aizņem divus gadus, bet vēja parka uzstādīšana – apmēram piecus gadus.
AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons saka tā: "Pēdējos gados Latvijā esam piedzīvojuši ļoti strauju saules ģenerācijas pieplūdumu kopējā energoresursu portfelī, un lauvas tiesa saules elektrostaciju arvien ir izbūves procesā. Nav pārsteigums, ka tam seko arī intereses pieaugums par elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Saules enerģija ir sezonāla un ļoti mainīga, tādēļ iespēja uzkrāt saražoto, bet nepatērēto elektroenerģiju sniedz plašākas pašpatēriņa un arī tirdzniecības iespējas. Aktīvākajās ražošanas stundās dienas laikā elektroenerģijas cena tirgū vai biržā ir sagaidāma ļoti zema vai pat negatīva, tāpēc lielāks ekonomiskais ieguvums ir no elektroenerģijas izmantošanas vai pārdošanas vakara stundās, kad tās cena tirgū sagaidāma augstāka. Tieši tādēļ gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs sagaidāma arvien lielāka interese par elektroenerģijas akumulācijas iekārtām."
Taču, neskatoties uz skaidri saskatāmajām hibrīdo parku priekšrocībām, Latvijā šādu projektu attīstība pagaidām manāma ļoti nelielos apjomos. Kādi šķēršļi neļauj tos attīstīt?
Hibrīdajiem – tikai 1% jaudas
Saskaņā ar "Sadales tīkla" datiem hibrīda elektrostacijas, vienuviet apvienojot dažādus ģenerācijas veidus vai tehnoloģiju tipus, patlaban Latvijā nav populāras, tomēr sagaidāms, ka nākotnē to apjoms, jo īpaši izvēloties apvienot ražošanas iekārtas ar elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem, palielināsies. S. Jansons stāsta, ka elektroenerģijas sadales sistēmai Latvijā mēdz pievienot visdažādākā veida hibrīdās elektrostacijas – tādas, kur saules paneļi apvienoti ar iekārtām, kas ražo elektrību no dabasgāzes vai biogāzes, saules paneļi apvienoti ar vēja ģeneratoriem vai, piemēram, saules paneļi apvienojumā ar elektroenerģijas uzkrāšanas jeb akumulācijas sistēmām.
Visu sadales sistēmai jau pieslēgto hibrīda elektrostaciju kopējā ģenerācijas jauda patlaban gan ir tikai apmēram astoņi megavati (MW), kas veido vien aptuveni 1% no sadales sistēmai pieslēgtās ģenerācijas jaudas.
"ST" dati liecina, ka populārākais hibrīda risinājums šobrīd ir saules mikroģeneratori apvienojumā ar enerģijas akumulācijas iekārtām – to kopējā ražošanas jauda sasniedz apmēram 5 MW.
Savukārt elektrostacijas, kurās apvienoti saules paneļi un vēja ģeneratori, ir uzstādītas jau dažu desmitu skaitā, un to kopējā ražošanas jauda šobrīd ir ap 1 MW.
Arī topošajām elektrostacijām rezervēto ģenerācijas jaudu vidū ir atsevišķi pieteikumi par hibrīda elektrostacijām – visvairāk tieši saules elektrostacijām apvienojumā ar elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām. Tādām ir ap 40 pieteikumu ar kopējo maksimālo eksporta jaudu apmēram 34 MW. Tie ir aptuveni 4% no kopējā rezervēto ģenerācijas jaudu apjoma. Pieteikumi par hibrīda risinājumiem, kur plānots apvienot saules paneļus ar vēja turbīnām, pašlaik ir četri ar kopējo plānoto maksimālo eksporta jaudu ap 11 MW.
