Kafija vienreizlietojamās krūzītēs ir kā bezatbildīgs sekss – ātra bauda, bet sekas – oi, oi...
No skata šķietami nevainīgs papīra trauciņš, taču patiesībā, izoderēts ar plastmasas slāni, aiz sevis atstāj melnu asti, jo dažu minūšu laikā kļūst par nepārstrādājamu atkritumu, kas vidē un mūsu organismos var atstāt ne tikai mikroplastmasu, bet arī toksiskas vielas. Ik gadu pasaulē tiek iztērēti simtiem miljardu šādu kafijas krūzīšu. Vai pie apvāršņa parādījušās kādas alternatīvas?*
Zinātnieki brīdina par kaitīgumu
Kad Eiropas Savienība pateica "nē" no 2021. gada vienreizlietojamiem plastmasas un putu polistirola izstrādājumiem, tostarp dzērienu krūzītēm un glāzēm, vietā bija jānāk precēm no videi draudzīgākiem materiāliem. Dzērienu iepildīšanai nekā zaļāka par papīra trauciņiem, kas pārklāti ar plānu plastmasas kārtu, lai saturs neizšķīdinātu papīru, ražotāji un tirgotāji nevarēja piedāvāt. To draudzīgums videi ir apšaubāms, jo plastmasas materiāla dēļ pārstrāde ir teju neiespējama un pārmērīgi dārga, tāpēc lielākoties, tostarp arī Latvijā, trauciņi nonāk poligonos.
Vides speciālisti brīdina, ka oderējuma dēļ šādas krūzītes un glāzītes var būt tikpat kaitīgas kā tās, kas ražotas no plastmasas.
Gēteborgas Universitātes (Zviedrijā) zinātnieki eksperimentā, pārbaudot vienreizlietojamu dzērienu trauciņu ietekmi uz kāpuriem, kas parasti tiek izmantoti toksicitātes testos, konstatēja, ka abi materiāli – papīra ar pārklājumu un plastmasas – negatīvi ietekmē kāpuru augšanu un attīstību. Tomēr viņi nevarēja pateikt, kuras ķīmiskās vielas šo procesu ietekmē. Kā skaidroja pētījuma vadītāja vides zinātnes asociētā profesore Betānija Kārnija Almrota, krūzes ir izgatavotas no sarežģīta sintētisko materiālu un ķīmisko vielu maisījuma. Līdzīgi maisījumi diemžēl dažkārt tiek izmantoti arī bioloģisko materiālu, piemēram, kukurūzas, cukurniedru u.c., trauciņiem.
Šveices zinātniece, vides toksikoloģe Džeina Munke, kas vada Pārtikas iepakojuma forumu Cīrihē Šveicē, uzsver, ka šo trauku precīzu sastāvu var nezināt ne tikai zinātnieki, kas veic analīzes, bet arī ražotāji, jo izgatavošanas procesā starp materiāliem, kas tiek izmantoti jaunu vielu radīšanā, var notikt nejaušas ķīmiskas reakcijas, tostarp radot arī videi un cilvēkiem kaitīgas, pat indīgas kombinācijas. Viņa uzskata, ka tāpēc nav jēgas noteikt regulējumu par trauciņos izmantojamo vielu sastāvu.
Vides pētnieki atzīst, ka vislabāk būtu pilnībā atteikties no vienreizlietojamajām papīra krūzītēm.
Krūzes no pārtikas atlikumiem
Latvijā un arī plašāk pasaulē unikāla produkta ražošanu nākamā gada februārī sola uzsākt Latvijas uzņēmuma "Snow Recycle" līdzdibinātājs un idejas autors Andrejs Darzelo. Viņu pirmais ražojums būs dzērienu trauciņi, kas izgatavoti no pārtikas atliekām. Ražotne atradīsies Jelgavā, patlaban notiek līgumu slēgšana par ražošanas iekārtu piegādi no Japānas, Vācijas un citām ārvalstīm. Iesākumā uzņēmums plāno saražot 10 miljonus trauciņu mēnesī, taču nākotnē gatavojas arī lielākiem apjomiem, kas tiks piegādāti Baltijas un Skandināvijas patērētājiem. Jau tagad A. Darzelo par iespējamiem partneriem nosauc degvielas uzpildes staciju "Circle K" un "Viada", kā arī mazumtirgotāju "Rimi" un "Maxima" tīklus.
"Cena nebūs augstāka kā vienreizlietojamajiem papīra trauciņiem, toties tos varēs izmantot vairākkārt. Pēc izlietošanas mājas komposta apstākļos produkts sadalās divos līdz trīs mēnešos, nonākot vidē, šis laiks ir ilgāks,"
skaidro A. Darzelo.
Trauciņi tiek ražoti no tādiem bioatkritumiem kā alus darītavu izlietotie graudi, augļu sulas ražošanas atkritumi, kafijas biezumi, kurus uzņēmums iegūst no vietējiem pārtikas pārstrādātājiem. Atkritumi, iepriekš tiem veicot kvalitātes kontroli, lai pārliecinātos, vai nesatur toksiskas vielas, tiek sasmalcināti, izžāvēti un samalti kopā ar biopolimēriem un citiem dabiskiem komponentiem, izveidojot granulas.
Materiāla izstrādei uzņēmums saņēmis 25 tūkstošus eiro finansējumu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Materiāla īpašību pārbaude notikusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.